Egils Līcītis: Prezidenta Bērziņa tēvišķās pamācības 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš vienreiz jau bija iesvēris partijām piparus, raksturodams attiecības koalīcijā kā “ārprāta murgus”. Kad viņa tēvišķās pamācības komprese nelīdzēja, pagājušonedēļ prezidents jau krāva pa ausi – Saeima neiet, partijas ved nekārtīgu, liderīgu dzīvi, un, ja tās turpinās rīkoties pa vecam, būšot nepieciešami “citi risinājumi”.
Bērziņtēvs šoreiz bija piemeklējis pareizās brilles un no rūtiņburtnīcas nolasīja akurāt to pašu, ko domā vēlētāji. Ja no politiķiem nav labuma ne kūtī, ne laukā, ne laidarā – nekur, kur viņus liek pie darba, un tie tikai spriņģo kā izlaistas teles, tad vajadzīgi citi risinājumi.
Tā kā gaisā papilnam jaužas maijs un pavasaris, cilvēkiem apmēram ir skaidrs, kādus novadgrāvjus raks un kādas drenas sastrutojušas sistēmas kanalizēšanai liks Valsts prezidents. Virspavēlnieka apņēmībai atsaukušies zemessardzes štābos un karaspēka daļās – tur nogaida, līdz tiks dots kārtējais Rīkojums.
Pilsoņi piekrīt novērojumiem pēc valsts pirmās personas acumēra. Kaut nodokļu maksātājiem izspiež pamatīgu uzturnaudu, kas jāieskaita Saeimā pārstāvēto spēku kontos, partijas nevīžo nostiprināties, nepieaug spēkā un prātā, savā starpā kašķojas tā, ka zobi lido uz visām pusēm.
Igaunijā, kā saskaitījis Bērziņš, tās ir masveida organizācijas, bet mūspusē saveidotie grupējumi atgādina cauras maisveida struktūras. Partiju vadība ir sacietējusi, netiek dots ceļš jaunajiem. Saeima nav no gumijas, tauta ļoti kritiski sākusi vērtēt politiķus, ne visiem līderiem pietiks silto vietu simts izredzēto pulciņā, kur nu vēl tikt tukla ministra pārtikušajā dzīvē. Tāpēc pie virskundzības turas daudzkārt pieminētie partokrātijas vecie vēži, palaikam pamainot kulītes, un tāpēc ir nepieciešami citi risinājumi.
Kad partijnieki būs piebeiguši un nokāvuši pēdējo no Melngalvju nama sūtīto miera balodi, katliņš ies pāri malai. Valsts prezidents izvēlēsies lietošanai starptautisko tiesību normām atbilstošāko instrumentum regni (latīn. – varas ierocis). Pārvietojot deputātus un partiju dedzīgākos aktīvistus tautsaimniecības objektos, jāņem vērā, ka ražīgs darbs nebūs iespējams, jo tiklab malcienā, tiklab akmeņlauztuvēs viņi kurā katrā brīdī uzsāks agrākās ķildas, spītējot disciplīnai, kārtībai, pat aiz nožogojuma uz līdzenas vietas sataisīs tirgus placi. Tas būtu kā līdakas ielaist upē. Nepieciešami citi risinājumi. Ir taču arī kūdras purvi, un mazāk pārmācību pelnījušie, valstij ne tik daudz iekaitējušo partiju pārstāvji varētu, piemēram, šo to slaucīt pilsētas parkos, grābt lapas no sabiedrības ne tik nodalītās un attālinātās vietās. Lai gan īres līgums par Saeimas nama telpām ar pašreizējiem rentniekiem tiks pārtraukts, dažam varbūt jādod iespēja laboties un pa otram lāgam atsākt nerimtīgu darbošanos valsts labā, tādējādi parādot, ka viņš tomēr ir zēns uz goda.
