Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. septembris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Reformpartijas spēka simulācija

Foto - LETAFoto - LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs prātīgi darījis, kad izziņojis, lai no 1. decembra viņu vairs nemeklē pēc ministrijas adreses Peldu ielā un arī politikā vairs ne. Reformu partijas ērglis nolaidīsies atpakaļ privātumā, baudot dzīves jaukumus kā elektropiederumu veikala tirgotājs vai citā ienesīgā biznesa sektorā.

Sprūdža kungs neapšaubāmi bija ar iztēli apveltīts jauns cilvēks, viens no reformistu sugas paraugeksemplāriem, taču varbūt ne gluži piemērots, lai līkņātos provinces dzīves putekļos – beigu beigās ministru pat neielūdza piedalīties Pašvaldību savienības kongresā.

Sacīsim mūsu jaunajam draugam uz redzēšanos, atā, taču pēc tam, kad Sprūdžs izteicis vēlēšanos pēc atbrīvošanās, jokotāji no viņa dzimtās partijas uzvedas diezgan dīvaini. Reformu partija paziņo, ka viņiem arī turpmāk pienākoties šefība pār Sprūdža pamesto ministriju! Vai šis postenis uz mūžu pierakstīts un portfelis garantēts RP piederīgajiem? Jā, tas esot akmenī iekalts koalīcijas līgumā, amats izlēņots zatleriešiem. Nezin vai valdību var sadalīt uz pajām, kā daži politiķi iedomājas, un Ministru prezidentam, aicinot “personāliju” Sprūdža vietā, rūpīgi jāizsver sava izvēle. Pašvaldības deklarējušas, ka par ministru gribētu profesionālu cilvēku, kurš kaut ko saprot no zemju lietām, ir darbojies vietvarā. Es premjera vietā tā arī darītu, ka apjautātos pēc vēlamā kandidāta Latvijas Pašvaldību savienībā – Jaunsleiņa kunga kantorī. Tur nebūtu no svara partijas piederība, “Vienotībai” pat nenāktu par skādi, ka valdībā ierodas kāds zemnieciskāks vīrs, kam par saprātīgu īres maksu uzšķiņķotu amatu un kas veicinātu simpātiju latvisko partiju starpā pirms Saeimas vēlēšanām. Varas partija taču neslēpj, ka savai ērtībai gribētu dabūt reģionālos ļaudis par sabiedrotajiem.

Otrkārt, valdībā jau ilgu laiku nav līdzsvara starp Reformu partijas un Nacionālās apvienības ietekmi, kas nes tikai divu ministru portfeļus, kamēr zatlerieši – piecus. Turpretī pašreizējā sabiedrības atsaucība reformistiem nesasniedz pāris procentus reitinga punktu, un šitādu partiju, kam uzticības kredīts ir tukšs, mums ir vairāk nekā amatierteātru.

Vienam mazam, šaudīgam kuterītim, kas viļņos un bangās dikten žvangojas, nevajadzētu lielummānijā rēgoties, ka tas jo­projām ir ASV aviācijas bāzes kuģa izmērā un varenībā. Reformu partijai nav pat savas mājvietas – tāpat kā palestīniešiem. Viņi paspēlējuši valsts naudas dotāciju. Biedri šķielē uz glābšanas laivu un citu partiju pusi. Vieni dosies čigānos, citus reformistus pētīs zinātnieki un mediķi – debesu tētiņš vien zina, vai līdz 1. decembrim šis vīstošās slavas grupējums vēl veģetēs. Tā ka nav ne mazākā pamata, lai Reformu partija spokotos un augstprātībā obligāti prasītu krēslu – ausis jau džinkst no šādas uzstājības. Viņi gan rezervēs esot sameklējuši superduper vietniekus Sprūdžam, dāmiņas un kungus, bet kā Nacionālajā apvienībā, tā uz zemēm ir cienīgāki, pieredzējušāki cilvēki, kuri sekmīgi novadītu VARAM līdz Dombrov­ska valdības laimīgām beigām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+