Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. septembris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Skolēni nezina, kas ir kartupelis

Foto - LETAFoto - LETA

Mūs sasniegusi ērmīga ziņa. Ka no aptaujātajiem Rīgas 5. klases skolēniem katrs ceturtais nezina, kur aug kartupeļi. Nezinīši minējuši, ka tupeņi aug virs zemes bumbuļos, krūmos vai kokospalmās, bet citi domā – kartupelis ir vīteņaugs, tāds kā staipeknis, vīnstīga vai clematis.

Atsevišķi 5. klases briļļainie un vasarraibumainie intelektuāļi dzīvo pārliecībā, ka dienvidu Amerikā cēlušos sakņaugu iegūst dziļurbumos, slānekļa gāzes ieguves vietās.

Šādas zināšanas rada kauna sajūtu par jauno audzi un ir apbēdinošas latviešu sirmajām galvām, jo nākas sadurties ar jaunatnes agrāro aprobežotību, kad taču tā lepojāmies, ka esam arāju tauta, un kartupeļi ir mūsu otrā maize. Lūk, pie kā novedusi kolhozu sistēmas sabrucināšana!

5. klasē cilvēkam jau vajadzētu būt diezgan študierētam, taču šīs interneta komūnas mazizglītotība nepārsteidza. Cauru nedēļu esam dzirdējuši, ka izglītības ministrs, doktors būdams, neprot reizesrēķinu, aritmētika tam ķīniešu ābece. Viņa ministrija esot novājināta, un, ja pat skolotāji apgalvo, ka grāmatu lasīšana ir pagātne un Andreju Upīti izmet no literatūras priekšmeta programmām, tad dzīvē bumbuli vārītā veidā tikai uz šķīvja redzējuši bērni neizlasīs arī Hānberga “Kartupeļu stāstus” un Regīnas Ezeras “Baraviku laika dullumu”, kur vēl varētu būt aprakstīta kartupeļu rakšanas talka brīvdabā rudenī. Diemžēl no mūža mājām nevaram piecelt agronomu Visvaldi Pirkstu, lai viņš Rīgas mežoņiem, čipsu grauzējiem visu interneta perimetru nenoguris piestādītu ar informāciju kartupeļaudzēšanā un vestu pie prāta mācībās nedisciplinētos zeņķus un cacas. Vai frukti dzimtajās mājās palīdz praktiskos lauku darbos? Nē, tik pasauc – eu, vecmamm, do ēst! Eu, a spraitiņš nav padzerties?

Dakteri satraucas par to, ko jaunatne šķipelē iekšā un ko lok – un kāpēc vēl darbojas viņu kuņģis, medicīnai ir neizprotami. Vai piektklasnieki maz zina jauno kartupelīšu ar dillēm burvību, ja ar vilka apetīti nokopj eļļā cepinātus, kečupā mērcētus frī. Šie knēveļi diez vai jāņogas pazīst!

Biedējoši, ka pēc gadiem divdesmit bijušie 5. klases skolēni ielavīsies zosu gājienā, atlaidīsies kā dzērves kāsī uz Latvijas Saeimu, pārņemot politisko varu no apsūnojušā Ābiķa. Ko sagaidīt vēlāk, ja viņi ir tādi jefiņi dzīves rītausmā! Sirmgalvi Brigmani no Zemnieku savienības brutāli apsaukās par patriarhālās viensētas reakcionāro ideologu! Kā noņemt miglu no acīm muļķadesām tīneidžeriem? Izdzirdis par tumsonību, veiklais zellis reklāmists Stendzenieks štuko, ka te vēl derētu palāpstot valsts naudas maku un vīkšīt informatīvo kampaņu “Kartupeļi, kartupeļi, brāļi”. Vest skolēnus uz degustācijām fermeru vies­istabās, rīkot ekskursijas uz pagrabiem, kur tupeņi paslēpjas ziemā, iepazīstināt, ka kartupelis nav tas pats, kas papaija, propagandēt veselīgā dārzāja patēriņu. Laikam jāmaksā Ērikonkulim ragā, jo ar šausmām domāju par atbildēm, kad bērnus aptaujās – kā rodas olas!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+