Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. jūlijs, 2012
Drukāt

Ēģiptes prezidents atjauno atlaistā parlamenta darbību

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ēģiptes jaunais prezidents Mohameds Mursi (attēlā) svētdien, 8.jūlijā, parakstīja dekrētu, ar kuru anulē Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu par parlamenta atlaišanu un atjauno parlamenta darbību, ziņoja oficiālā aģentūra MENA.

“Prezidents Mursi ir izdevis dekrētu, ar kuru atceļ.. lēmumu atlaist tautas asambleju un aicina parlamentu atkal sanākt kopā un īstenot savas prerogatīvas,” ziņoja MENA. Dekrētā teikts, ka 60 dienu laikā pēc tam, kad referendumā būs apstiprināta jaunā valsts konstitūcija un pieņemts likums par parlamenta darbību, ir jāsarīko jaunas parlamenta vēlēšanas.

Jau ziņots, ka Ēģiptes  Augstākā konstitucionālā tiesa 14.jūnijā nolēma, ka jaunais valsts   parlaments, kurā dominēja islāmisti, ir jāatlaiž, jo tas ievēlēts nekonstitucionāli. Tiesa atzina, ka trešdaļa   parlamenta  deputātu ievēlēti neatbilstoši konstitūcijai. Skaidrojot spriedumu, tiesa norādīja, ka “viss parlamenta  sastāvs ir nelikumīgs un līdz ar to tam nav juridiska spēka”.

Valdošā militārā padome 16.jūnijā paziņoja, ka atlaiž parlamentu un uzņemas likumdevēja funkcijas.

Saskaņā ar Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu vienai trešdaļai deputātu, kas pēc vēlēšanām iekļuva parlamentā, mandāts nav likumīgs.  Militārā padome bija izstrādājusi sarežģītu sistēmu, kādā proporcionāli tika sadalītas vietas starp deputātiem un politiskajām partijām, kas noteic, ka divas trešdaļas   parlamenta  deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet vienu trešdaļu ievēlē no individuāliem kandidātiem. Bija domāts, ka individuālie kandidāti būs neatkarīgi, tomēr politisko partiju biedriem bija ļauts kandidēt arī individuāli, dodot lielas priekšrocības agrāk aizliegtā mēreno islāmistu grupējuma “Musulmaņu brālība” politiskajam spārnam Brīvības un taisnīguma partijai, kuras kandidāts Mursi uzvarēja 16. un 17.jūnijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Janvārī un februārī   Ēģiptē   notika   parlamenta  augšpalātas vēlēšanas.   Parlamenta augšpalātā ir 270 deputātu, no tiem 180 tiek ievēlēti, bet 90 ieceļ valsts prezidents. No 180 vēlētajiem deputātiem 120 tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet 60 – vienmandāta apgabalos. 90 deputātu, kuri jāieceļ valsts prezidentam, bija paredzēts iecelt, kad tiktu ievēlēts un stātos amatā valsts prezidents.

Parlamenta apakšpalātas vēlēšanas notika trijos posmos no novembra līdz janvārim. No 498 apakšpalātas deputātu mandātiem gandrīz trīs ceturtdaļas ieguva divas galvenās islāmistu partijas – mērenā Brīvības un taisnīguma partija un ultrakonservatīvo islāmistu Gaismas partija (“Hizb an Nur”).

Abas palātas izveidoja 100 deputātu lielu darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt jauno valsts konstitūciju.

Bruņoto spēku augstākā padome bija pie varas   Ēģiptē  kopš autoritārā prezidenta Hosnī Mubaraka gāšanas pagājušā gada februārī, taču šogad 30.jūnijā prezidenta amatā stājās Mursi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+