Eglīšu rotājumi 0
Pirmā Ziemassvētku eglīte Rīgā esot izpušķota 1510. gadā centrālajā tirgus laukumā (tagad Rātslaukums). Melngalvju brālības vīri un rīdzinieku bērni to esot izgreznojuši ar krāsainām lentēm, rotaļlietām…
Ļaudis bijuši tā iepriecināti par neierasto skatu, ka nolēmuši: ar skaistu eglīti ikvienam vajadzētu iepriecināt citam citu katros Ziemassvētkos. Šī jaukā tradīcija ir saglabāta līdz pat mūsdienām. Ar kādiem rotājumiem mēdza greznot eglīti laiku lokos? To uzzinājām no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciālistes Zitas Pētersones, kura izrādīja muzeja krājuma eglīšu rotājumus.
Akmens bumbiņa ar piekarcilpu – varbūtējais Ziemassvētku eglītes rotājums. 17. – 18. gs.
Pēc izskata priekšmets vairāk atgādina senatnē ļoti izplatītas spēles priekšmetu – bumbiņu, kādas izgatavotas gan no keramikas, gan akmens, gan vēlāk arī no stikla. Kāsī saliektais gals rosina domāt, ka atradums ticis izmantots kā piestiprināms rotājums, savukārt lodveida forma liek meklēt sakarību ar rakstītajos avotos minētajiem Ziemassvētku rotājumiem – augļiem un kopš 19. gs. izplatītajām pūstajām stikla bumbām. Rīgas atradums varētu būt mērķtiecīgi gatavots eglīšu rotājumu – bumbu – priekštecis, bet drīzāk tas ir tapis, pielāgojot spēļu bumbiņu rotāšanas funkcijām, izurbjot tajā caurumu un izverot stiepli. Rotājums atrasts 2003. gadā arheoloģiskajos izrakumos Vecrīgas teritorijā Vaļņu ielā 19.
Virtene un klauniņš – saglabājušies no starpkaru Latvijas, 20. gs. 30. gadi.
Čiekurs un vāverīte – 20. gs. 50. gadi.
Svečturītis ar apzeltītiem čiekuriem – 20. gs. 60. – 70. gadi.
Lielā stikla bumba bija raksturīga 20. gs. 70. – 80. gados. Padomju laikā daudz eglīšu rotājumu ražoja Rīgas stikla un spoguļu rūpnīca Ļeņina ielā 60.
Figūriņa Salavecītis – 20. gs., no 50. līdz 80. gadiem.
Miniatūras mušmires – 20. gs. 80. gadi.
Eņģelītis stikla bumbā – ražojusi SIA ”G – Stils” Rīgā 2000. gadā. Uzņēmums joprojām ražo rotājumus.
