Uldis Osis
Uldis Osis
Foto-Karīna Miezāja

Kāpēc Latvija ir mazspējīgs ES piedēklis, skaidro ekonomists Uldis Osis 25

“No ekonomiskā viedokļa esam maznozīmīgs un mazspējīgs Eiropas Savienības piedēklis. Vienīgā cerība ir struktūrfondu injekcijas, bet cik ilgi?” tik skarbs ir ekonomista Ulda Oša vērtējums par Latviju, bet vienlaikus viņš atzīst, ka Latvijai bez daudzām citām priekšrocībām ir šādas: “Labas komunikācijas, ātrs internets, zinoši informātiķi un kiberkara speciālisti. Šajā jomā esam virs Eiropas vidējā līmeņa.” Intervijā ar Uldi Osi pieskārāmies gan Latvijas ekonomikai kopš neatkarības atgūšanas, gan tam, kas mūs un Eiropu sagaida nākotnē.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

– Kopš 1991. gada augusta puča dienām un Latvijas neatkarības atgūšanas pagājuši jau 25 gadi. Tolaik jūs bijāt viens no atjaunotās valsts saimnieciskās attīstības programmas izstrādātājiem. Vai pilnībā apzinājāties izaicinājumus un iespējas, ar kurām saskarsies neatkarīgās Latvijas ekonomika?

– Protams, neapzinājāmies. Uz to dienu notikumiem mēs raugāmies šodienas acīm un saprotam – tur bija problēma, to vajadzēja labāk darīt tā, bet šito – atkal tā. Bet toreiz viss izskatījās pavisam citādi. Likās, ka neatkarība pati no sevis visu sakārtos un atrisinās. Bet pamatlietas mēs sapratām – nepieciešams ieviest brīvā tirgus ekonomiku, atjaunot privāto īpašumu un ļaut darboties konkurencei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvija saskārās ar vairākām problēmām, no kurām pati smagākā bija rubļa zonā valdošā milzīgā inflācija, līdz pat 1000% gadā! Vienīgais risinājums bija savas naudas ieviešana. Kā viss darbosies reālajā dzīvē, neviens īsti nevarēja paredzēt. Ja mēs šodien vēlamies runāt par Latvijas ekonomikas “veiksmes stāstu”, tad par tādu var uzskatīt sākotnējo pāreju no bijušā padomju, tolaik “de facto” jau neatkarīgās Krievijas, rubļa uz jauno Latvijas rubli un tā vēlāko nomaiņu ar latu.

Tobrīd vēl valdīja ilūzija, ka izdosies “noturēt” rūpniecisko ražošanu, ka saglabāsim gan Krievijas tirgu, gan atradīsim jaunus. Latvijā nevienam nebija vēlēšanās saraut saites ar Krieviju, kas tobrīd trūka viena pēc otras. Diemžēl mūsu savstarpējā sadarbība vairs nefunkcionēja – ne ekonomiski, ne arī politiski. Vēl šodien dzird balsis, kas apgalvo – viss ticis sagrauts un izzagts, ka rūpnīcu “VEF” varēja saglābt. Patiesība ir tieši pretēja – rūpniecība tika stutēta, cik vien ilgi tas bija iespējams. Šim nolūkam izmantojām arī Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda kredītus. Žēl, ka toreiz neieklausījāmies ārvalstu ekspertos, kuri teica – atvainojiet, bet šie uzņēmumi nav dzīvotspējīgi. Mēs atbildējām – tas nevar būt, “VEF” ir mūsu lepnums, mūsu industrijas līderis! Vēl 1994. gadā “vefiņš” kaut ko mēģināja ražot, laboja vecus Vācijā iepirktus telefona aparātus un tālāk pārdeva Āfrikā. Saprotams, tas nebija nopietni.

– Vecās industrijas jau bruka visā bijušajā PSRS. Maskavas universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns, latviešu izcelsmes ekonomists Aleksandrs Auzāns kādā intervijā apgalvoja, ka Krievija varot palaist kosmisko kuģi, bet tā neesot spējīga sērijveidā izgatavot kvalitatīvu televizoru…

– Tiešām, izskatās, ka viņi nav spējīgi uztaisīt konkurētspējīgu masu produktu. Nu, bet kosmoss – tā ir milzīga zinātnisko un tehnoloģisko resursu koncentrācija. Šādi ierobežoti projekti labi padodas tieši administratīvā ekonomikā. Centrāla, pa daļai militarizēta vadība, centrāla materiālo un finanšu resursu sadale, viens zinātniskais centrs ar vairākiem pētnieciskiem institūtiem perifērijā – un raķete lido!