Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. jūlijs, 2016
Drukāt

Eihe: Valdis Zatlers sevi upurēja (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Mārtiņš Eihe

“Tādus cilvēkus, kas sevi upurē, varam redzēt arī šodienas dzīvē. Piemēram, Valdis Zatlers, kuru par Valsts prezidentu izvirzīja zoodārzā, bet kurš izdarīja vienu lietu – atlaida Saeimu. Tas, ka mēs neizmantojām šo iespēju, lai mainītos, tā ir mūsu problēma. Bet viņš sevi reāli ziedoja,” uzskata režisors Mārtiņš Eihe, kurš iestudējis Raiņa lugu “Spēlēju dancoju”, kas pirmizrādi piedzīvos 5. augustā Valmieras vasaras teātra festivāla programmā.

“Spēlēju dancoju” ir viena no simboliskākajām un latviskās identitātes kodiem bagātākajām Raiņa lugām, kuru caurauž ziedošanās motīvs. Kāpēc tā ir tik aktuāla mūsdienās? “Sevis ziedošana kādu mērķu labā. Man šķiet, ka tas ir jautājums, par ko mūsu sabiedrībā vispār nedomājam. Mēs neviens neesam gatavs ziedot sevi kādu mērķu vārdā, vienalga, kādi tie būtu. Nu, kaut vai mūsu izglītības sistēma, tā bļauj pret jebkādām pārmaiņām viena iemesla pēc. Tāpēc, ka tās var skart veselu virkni cilvēku un viņi nav gatavi ziedot savas pozīcijas vai atalgojumu, lai mainītos visa izglītības sistēma. Tas attiecas uz jebkuru jomu,” uzskata Mārtiņš Eihe.

Raiņa luga ir īsts trilleris, vai vasaras teātra festivālam iestudētais darbs būs maigāks? Arī par to – sarunā ar režisoru Mārtiņu Eihi un scenogrāfu Kristiānu Brekti, ko varat lasīt 26. jūlijā “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kāpēc tā vispārināt – neviens??

  2. žēl Raiņa, labi , ka neredz un nedzird

  3. Visu cieņu V.Zatleram. Viņš izvēlējās nekalpot oligarhiem. Tas bija ļoti cerīgi. Bet tas, ka par prezidentu tika iedabūts A.Bērziņš, tas atkal pavēra ceļu ZZS. Ļoti žēl, ka viss atkal uzņēma gaitu atpakaļ.

  4. Zatlers kā prezidents? Tas pats , kas zilonis trauku veikalā… uzvedās neveikli, te ar tankiem SC valdībā, te patiesi labs darbs – atlaida sašmucējušos buldozera Saeimu, te pats pabāza galva zem cirvja un gribēja, ka atlaistā Saeima viņu vēlē… Jā prāta nepietika, publiski paziņot, ka atlastai Saeimai nav morālu tiesību vēlēt prezidentu un atsaukt savu kanditatūru…

  5. Atliek M.Eihe pastāstīt par Robertu Eihi, kā momentā būtu skaidrs – kurš upurēja spēcīgai idejai, kurš izgāzās ar savu ultra-liberālo demagoģiju.
    Fragments no intervijas LA Kāpēc latvieši atradās PSRS varas virsotnēs. Saruna ar grāmatas autoriem
    (4.12.2013.):
    – Kad runā par represijām, mēdz teikt: jūs, latvieši, jau paši tādu stilu iedibinājāt. Un piemin Robertu Eihi.

    T. Ķikuts: – Latviešu lomu tomēr mālē melnāku, nekā tā ir. Parasti pēc nacionālā principa visus latviešu uzvārdus saliek vienā rindā, it kā viņi darbotos kopā. Bet patiesībā viņi strādāja dažādās institūcijās. Partijas centrālkomitejas politbirojs taču nesastāvēja vien no latviešiem, kaut viņi tur bija. Kāds bija armijā. Eihe bija Rietumsibīrijas novada boļševiku partijas pirmais sekretārs. Protams, ja ņem amatpersonu procentuālo attiecību pret latviešu skaitu, tad īpatsvars ir augsts.

  6. Toties mums ir čum tādu kas zina par visiem vairāk ne kā tie paši zina par sevīm un kuri apņēmās runāt muļķības visas tautas vārdā.

  7. Kam tad Zatlers ko upurēja? Vai neizdevās krievus iedabūt valdībā? Solīja pat ar tankiem to izdarīt, tikai laikam jau ar maskaviešu mašīnām jo Latvijā tādu nav. Un aizejot no prezidentūras kādus labumus par mūsu naudiņu sev izspieda. Tiešām upurjērs

  8. Kam tad viņš uzupurējās?Vai kremlim bija sasolījis ka dabūs krievus pie šprices? Ar tankiem draudēja . Vai tā ir upurēšanās? Bija ar mieru sačakarēt visu valsti, lai tikai izpatiktu krieviem. Nu gan upurjērs!

  9. Kam tad viņš uzupurējās?Vai kremlim bija sasolījis ka dabūs krievus pie šprices? Ar tankiem draudēja . Vai tā ir upurēšanās? Bija ar mieru sačakarēt visu valsti, lai tikai izpatiktu krieviem. Nu gan upurjērs!

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+