Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. augusts, 2013
Drukāt

Eiro nav glābšanas riņķis. Saruna ar Somijas diplomātiem

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Redakcijā viesojās Somijas vēstniece Latvijā Pirko Hamalainena un Jouni Molsa, pieredzējis žurnālists, tagad diplomāts, kurš nesen izturēja sīvu konkurenci uz Somijas Ārlietu ministrijas komunikācijas direktora amatu. P. Hamalainenu un J. Molsu par somu pieredzi pirms un pēc eiro ieviešanas, par situāciju ar krievu imigrantiem un citiem jautājumiem iztaujāja žurnālisti Māra Libeka un Valdis Bērziņš.

 

P. Hamalainena: – Somija eiro ieviesa 2002. gadā, bet pirms tam valstī tika īstenota eiro informācijas kampaņa, kuras laikā cilvēki saņēma visu nepieciešamo informāciju, lai viņi varētu saprast, kas notiks, kad viņu dzīvē ienāks eiro. Skaidrošanas darbu veica, skatoties no vienkāršā cilvēka perspektīvas – eiro ieviešana cilvēkiem padarīs dzīvi vieglāku, ja viņi vēlēsies ceļot, jo nebūs vairs jāmaina markas pret eiro, nebūs nepieciešams maksāt komisijas naudu par valūtas maiņu…

Ieviešot eiro, nostabilizējās procentu likmes aizņēmumiem bankās. Pērkot dzīvokli, auto un citus lielus pirkumus, likmes vairs nesvārstās tik krasi.

Maksājot ar eiro, daudziem bija sajūta, ka ir cēlušās cenas. Iespējams, ka tas arī notika, bet tāpēc, ka eiro bija stiprāks nekā somu valūta un somiem nebija vienas un divu centu monētas – mazākā naudas vienība bija pieci centi. Cenas nenosaka valdība, bet gan uzņēmēji un pieprasījums, un tās nav atkarīgas no eiro. Dažās nozarēs cenas tika pat pazeminātas. Cenu svārstības uz leju vai augšu nevar novelt uz valūtu.

M. Libeka: – Politiķi mums sola, ka nodrošināšot stingru uzraudzību, lai cenas neceltos. Nav gan saprotams, kā to var izdarīt privātajā sektorā. Arī paši uzņēmēji sola, ka eiro ieviesīšot godīgi. Bet cilvēki tam netic, jo eiro ieviesēji stāsta tikai par Eiropas Savienības vienotās valūtas pozitīvajām pusēm, par negatīvo nerunā.

J. Molsa: – Somijā cilvēki ir neapmierināti nevis ar eiro, bet gan Eiropas Savienību. Cenas nevar regulēt, tās var tikai pārraudzīt.

V. Bērziņš: – Skatoties ES kontekstā, Somija ir nospraudusi konkrētus mērķus un pie tiem turējusies. Turpretī Dienvideiropas valstis, Itālija, Spānija, daļēji arī Francija savus mērķus īsteno citādi, šīs valstis nepalīdz nostabilizēt eiro. Grieķija uzrādīja maldinošus skaitļus par valsts budžetu un tagad daudzām valstīm par šo maldināšanu būs jāmaksā. Liela daļa somu bija ļoti neapmierināti ar šādu situāciju.

– ES ir skaidri noteikti kritēriji par publisko parādu un inflāciju, un Somija vēlas, lai šie kritēriji tiek ievēroti. Grieķija tos neņēma vērā. Eirozonas valstis ir apsolījušas nokārtot savus parādus ES tiesību aktiem atbilstošā veidā, un Somijas nostāja pret to nav mainījusies. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir ļoti zema inflācija un publiskais parāds, tāpēc jūs noteikti nepiedzīvosiet to, ko tagad piedzīvo Grieķija.

– Bet par kādu cenu tas tika sasniegts!

– Tas ir Latvijas pilsoņu ziņā, ne mums par to spriest.

M. Libeka: – Kad mana kolēģe Briselē preses konferencē par Latvijas gatavību ieviest eiro vaicāja ekonomikas un monetāro lietu komisāram Oli Rēnam, kā eiro ieviešana ietekmēs to ļaužu dzīvi, kuru rocība ir gauži minimāla, komisārs atbildēja, lai šādu jautājumu uzdodot viņa tehniskajiem padomniekiem, to nevajagot adresēt viņam.

P. Hamalainena: – Eiro 
ir valūta, nevis politiskas vadlīnijas, kas palīdz risināt pensiju problēmas. Eiro ir kā viens no rīkiem, bet lēmumus šajā jautājumā pieņem valdība.

J. Molsa: – Valdībai ir jāizlemj, kādus līdzekļus tā lietos, lai uzlabotu dzīves standartu. Eiro ir balstīts uz to, ka tas veicina izaugsmi, kas savukārt dos darbu, bet darbs – labklājību. Ja ir labklājība, tad rodas arī labsajūta. Tā ir eiro pamatideja.

Somija uzskata, ka valdības jaunā pieeja, kas izveidojās līdz ar eiro ieviešanu, ir ceļš uz priekšu, jo Somija ir valsts, kas ļoti atkarīga no eksporta. Somijas uzņēmumiem ir jābūt integrētiem Eiropā un tiem vajag darbaspēku eksporta nozarēs. Somiem bija ļoti svarīgi pievienoties eiro, jo pazuda problēmas, kas saistītas ar valūtas maiņu. Arī inflācija saruka. Tādēļ somi tic, ka eiro viņiem ir atnesis labklājību.

P. Hamalainena: – Krīze nāk un iet, bet somiem ir svarīgi, ka viņi var ieraudzīt labklājības perspektīvas nākotnē. Ja uzlabojas eksporta uzņēmumu stāvoklis, uzlabojas arī valsts kopējā labklājība un stāvoklis. Zinu, ka arī Latvija ir ļoti atkarīga no valsts eksporta, arī tāpēc valstij ir svarīgi pievienoties eirozonai.

Somijas iepriekšējās ekonomiskās problēmas bija 90. gadu sākumā, kad sabruka PSRS un Somija zaudēja lielo eksporta tirgu. Valsts no šīs situācijas izgāja, atrodot jaunus eksporta tirgus un ieguldot līdzekļus produkcijas attīstībā. Taču patlaban daudzi Somijas eksporta tirgi ir krīzes situācijā un no šīm krīzēm vairs nav tik viegli izkļūt, kā tas bija agrāk, kad sabruka PSRS. Tāpēc arī somiem ir jāsavelk josta. Somijā vairs nav tādu uzņēmumu kā “Nokia”, kas iepriekšējās krīzes laikā glāba Somiju, pateicoties uzņēmuma ieguldījumiem produkcijas attīstībā.

V. Bērziņš: – Kādreizējais atjaunotās Lietuvas valsts parlamenta priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Vītauts Landsberģis uzskata, ka ES pašreizējās ekonomiskās problēmas radījis godaprāta trūkums. Finanšu krīze vispirms ir sirdsapziņas krīze. Divdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu valstī ir sabrukušas piecas bankas. Ne jau lokālo vai pasaules ekonomisko problēmu dēļ, bet banku vadītāju un atsevišķu politiķu negodīguma un mantkārības dēļ. Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes klātbūtne eirozonā varētu dot lielu ieguldījumu cīņā pret korupciju un negodīgumu.

– Visas valstis, kas uzkāpušas uz šī kuģa, ko sauc par ES stabilitātes mehānismu, ir kopā un vienlīdz atbildīgas. Pašlaik lielas ekonomiskās problēmas ir Eiropas dienvidu valstīs, bet tikpat labi vienu dienu tās var rasties arī ziemeļvalstīs. Tāpēc ir svarīgi, ka patlaban dalībvalstis strādā pie tā, lai nerastos līdzīgas problēmas nākotnē. Nav jēgas kritizēt ES stabilitātes mehānismu, jāfokusējas uz to, ko varam mācīties no krīzes, lai nākotnē varētu veidot drošāku eirozonu.

Esmu pārliecināta, ka arī tās valstis, kurās ir lielas ekonomiskās problēmas, vēlas pēc iespējas ātrāk no tām izkļūt. Mēs visi esam uz viena kuģa, un mūsu pienākums ir palīdzēt tiem, kam nesokas tik labi. Tādēļ ir jābūt vienotiem noteikumiem un sapratnei, kā mēs iesim uz priekšu.

Šā brīža process ir ļoti svarīgs. Eiropai vajadzētu skatīties nākotnē, kā mēs varam tikt pāri krīzei un nostāties uz stabila izaugsmes ceļa, un izdzīvot šajā situācijā, jo galu galā tas nevienai dalībvalstij nenāk par labu, ja kāda valsts ir cietējas lomā.

M. Libeka: – Daudzi Latvijas iedzīvotāji uz lata nomaiņu ar eiro raugās ļoti emocionāli, viņi baidās, ka cietīs, piemēram, viņu identitāte. Vai eiro ieviešana ir ietekmējusi somu identitāti?

J. Molsa: – Latviešu karogs un pārējie simboli nezudīs līdz ar eiro ieviešanu, to es garantēju.

V. Bērziņš: – Mēs saprotam, ka cilvēki jūtas nožēlojami, kad nogriež algas, bet Eiropas dienvidu valstis ir dzīvojušas par nenopelnītu naudu – ražīguma līmenis nebija tik augsts kā cilvēku dzīves līmenis. Tas nedrīkst turpināties gadu desmitiem, tādēļ ir jāmeklē ceļi, kā novērst šo milzīgo izšķērdību.

– Situācijai ar Eiropas dienvidu valstīm nevajadzētu būt par iemeslu, lai izpostītu ES. Lielākā daļa somu atbalsta ES un uzskata, ka tā ir ilgtspējīga institūcija. Tiesa, ES ir pārāk daudz lietu, kas ir saskaņotas, bet netiek pildītas. Ja valstis būtu pieturējušās pie stabilitātes pakta, tad mums šo problēmu nebūtu.

– Ja Eiropas Centrālās bankas amatpersonas nav zinājušas, ka Grieķija ir manipulējusi ar skaitļiem, tad tās nav pienācīgi pildījušas savu profesionālo darbu. Kas notiks tad, ja krīze turpināsies un, pieņemsim, skars pat Franciju?

P. Hamalainena: – Katrai ES valstij vajadzētu saprast – ja tās neturēsies pie pašu pieņemtajiem plāniem, kritērijiem, vadlīnijām, tad radīsies liels sajukums, kas ietekmēs visus.

M. Libeka: – Somijā ierodas arvien vairāk imigrantu no Krievijas. Vai viņi izrāda interesi par integrēšanos somu sabiedrībā?

J. Molsa: – Viņi integrējas un izrāda interesi par integrēšanos. Krievu kopiena palielinās, bet līdz šim ar to nav bijušas problēmas. Tiesa, bija viens gadījums, kad kāds iebraucējs Somijā sāka diskusiju, ka krievu ģimenes tiekot diskriminētas. Tā nav taisnība. Ja paskatās vēsturiski, visiem cilvēkiem Somijā bijušas vienādas tiesības neatkarīgi no tā, no kuras vietas viņi nāk.

V. Bērziņš: – Ziņu aģentūra “Reuters” informē, ka Somijā “Stock-mann” veikalos krievu tūristi norēķinās ar rubļiem. Vai vēstniece uzskata, ka valstij, kas pievienojusies eirozonai, ir pieļaujama šāda situācija?

P. Hamalainena: – Uzņēmumi, manuprāt, var neatkarīgi lemt, kādā valūtā notiek tirdzniecība. Noteikti ir tā, ka liela daļa no “Stockmann” klientiem ir krievu tūristi, un iepirkšanās procesa atvieglošanai ir pieņemts lēmums izmantot norēķinos arī rubļus.

– Vai krievi Somijā ir tikpat naski uz īpašumu pirkšanu kā Latvijā?

J. Molsa: – Uz to var skatīties kā uz investīciju, īpaši Somijas austrumu daļā. Krievi, kas nopirkuši Somijā īpašumu, veicina mūsu valsts ekonomisko attīstību.

P. Hamalainena: – Somijā dzīvo ap četrdesmit piecdesmit tūkstošiem krievu.

J. Molsa: – Krievi Somijā ir nopirkuši divus līdz trīs simtus nekustamo īpašumu, kur pavadīt brīvdienas. Ja ņem vērā, ka Somijā ir gandrīz 200 tūkstošu ezeru, krieviem vajadzēs ļoti daudz nopirkt, lai varētu teikt, ka viņi ir izpirkuši Somiju. Nav jau tas skaitlis nemaz tik liels.

P. Hamalainena: – Situācija Somijā ir mazliet citāda nekā Latvijā. Piemēram, Jūrmalā ir daudz luksusa nekustamo īpašumu, Somijā tas nav tik izteikti.

V. Bērziņš: – Jūrmalas krievu bagātnieki ap mājām uzceļ tādus žogus, ka jūrai nav iespējams piekļūt…

– Somijā tas netiek pieļauts, jo mums ir t. s. katra cilvēka tiesības – mūsu valstī var droši pastaigāties, lasīt ogas un sēnes jebkurā mežā. Ja cilvēkam pieder mežs, viņš nedrīkst likt tam apkārt žogu, lai citi tur netiktu.

J. Molsa: – Somu un latviešu vēsture ļoti atšķiras. Mums nav nekā tāda, ko mēs varētu jums iemācīt par krieviem.

– Jūs varat būt lepni par savu vēsturi…

– Jūs arī, jo esat tikuši visam pāri.

– Jā, mēs esam izdzīvojuši, bet zaudējuši daļu sava rakstura.

P. Hamalainena: – Tikai latvieši paši var veidot savu nacionalitāti, tas ir liels potenciāls, kas ir jālieto. Esmu lasījusi latviešu vēsturi, un man šķiet, ka somi līdz galam nekad nesapratīs jūsu ciešanas un pārdzīvojumus, jo somi daudz cieta kara laikā, bet latvieši arī pēc kara. Ja mēs pavērtējam, cik milzīgus soļus Latvija ir spērusi kopš neatkarības atgūšanas, tas parāda, ka latviešiem ir reāls potenciāls. Es redzu situāciju no pozitīvās puses. Ja kāds latvietis no ārpuses domā, ka daļa no latviešu rakstura ir pazudusi, tad kopumā tomēr nekur nav zudusi. Es to redzu, un jums pašiem tam ir jātic.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+