Eiro tuvojas. Ko varam gaidīt? 0
Olaines Pieaugušo izglītības centra vadītāja Rudīte Babra atzīst – iedzīvotājos valda neziņa, kā notiks pāreja no latiem uz eiro, kā konvertēs pensijas, pabalstus, vai, iestājoties eiro zonā, būsim ieguvēji vai zaudētāji.
Uztrauc, vai necelsies dārdzība, kāds būs naudas maiņas kurss un cik augsta varētu izrādīties inflācija. Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, tiekoties ar olainiešiem, atbildēja Labklājības ministrijas (LM) speciālisti Saulveiga Krastiņa, Ilze Skrodele-Dubrovska un Aldis Dūdiņš.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta pārstāve S. Krastiņa norādīja, ka to, pēc kāda kursa notiks pāreja no latiem uz eiro, noteiks Eiropas Savienība šā gada jūlijā, kad Eiropas Padome būs akceptējusi Latvijas pievienošanos eiro zonai. “Zinot, ka lats jau kopš 2005. gada piesaistīts eiro, nedomāju, ka maiņas kurss būtiski atšķirsies no pašreizējā. Ar 2014. gada 1. janvāri iedzīvotāji pensijas, pabalstus, algu saņems eiro, kas būs konvertēta atbilstoši noteiktajam kursam.”
Maiņas procesā izmantos arī tādu matemātisku darbību kā noapaļošana. Aiz komata atstājot trīs ciparus, tie tiks noapaļoti līdz diviem cipariem, tas ir, eirocentu līmenī. Ja aiz komata trešais cipars ir pieci un vairāk, noapaļos uz augšu. Ja mazāks par pieci, noapaļos uz leju. Lai būtu iespēja salīdzināt cenas, trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc pārejas uz eiro, tās visur tiks norādītas gan eiro gan latos. Sešu mēnešu laikā iedzīvotāji varēs arī apmainīt latus pret eiro jebkurā bankā, bet pēc tam neierobežoti to varēs izdarīt vienīgi Latvijas Bankā.
Paredzēts, ka eiro ieviešanas kampaņa aktīvi tiks uzsākta šā gada maijā. Katrai mājsaimniecībai tikšot izsniegta arī speciāla kartīte, kurā tiks norādītas visbiežāk izmantoto pakalpojumu un preču cenas, kādām tām jābūt eiro. Tiek domāts, lai tirgotāji neizmantotu pārejas periodu cenu celšanai.
“Bet, kā tas viss reāli notiks, grūti pateikt. Pagaidām spriežam teorētiski,” uzsvēra LM speciāliste.
Jautājumi no zāles: – Ja cenas celsies, paaugstināsies inflācija, vai sagaidīsim pensiju indeksāciju?
S. Krastiņa: – Pensiju indeksācija, kā zināms, tiks atjaunota ar 2014. gadu. Ja, ieviešot eiro, samazināsies iedzīvotāju pirktspēja, būs inflācija, to ņems vērā, indeksējot pensijas 2014. gada 1. oktobrī. Nevaram solīt indeksāciju agrāk, jo sociālā apdrošināšanas budžeta ieņēmumi joprojām ir mazāki nekā izdevumi.
– Kad sāks risināt jautājumu par pensijām tiem cilvēkiem, kuru darba mūžs pagājis līdz Latvijas neatkarības atgūšanai?
– Pie jautājuma par mazajām pensijām ik pa laikam esam atgriezušies. 1996. gadā, veicot pensiju reformu, spriedām, vai būtu lietderīgi tās pārrēķināt pēc jaunās formulas. Izrādījās, ka pensijas tad nevis palielinās, bet samazinās. Deviņdesmito gadu beigās tika izveidota darba grupa, kas turpināja skatīt šo jautājumu. Par piemērotāko atzina priekšlikumu par pensiju piemaksām, nosakot 70 santīmus par katru darba gadu līdz 1996. gadam. Nekas cits papildus netiek plānots.
– Olaine ir ķīmiķu pilsēta, strādājām kaitīgos un smagos darba apstākļos, tomēr mūsu pensijas lielākoties nepārsniedz iztikas minimumu 177 latus.
– Tie, kas pensionējās līdz 1996. gadam, pensijā devās 55 un 60 gadu vecumā, bet tie, kas strādāja kaitīgos un smagos darba apstākļos, pat vēl agrāk – 40, 45 un 50 gadu vecumā. Iesakām – ja vien ir darbs, strādājiet ilgāk, tad arī pensija būs lielāka.
– Pensijā aizgāju 52 gadu vecumā un saņemu 52 latus. Vai tad, kad sasniegšu 62 gadus, man pensiju pārrēķinās?
– Nē, tas netiks darīts. Ja ir darbs, neejiet pensijā agrāk! Arī daudzbērnu māmiņas 57 gadu vecumā pensionējas. Ir jau patīkami blakus algai saņemt pensiju, bet, kad vairs nespēsiet strādāt, atliks tikai pensija un tā būs ļoti maza. Tomēr cilvēki neieklausās šajos padomos.
