Eiro zonas dokumenta projektā tiek pieļauta iespēja Grieķijai uz laiku no tās aiziet 1
Eiro zonas finanšu ministri ir iekļāvuši iespēju par Grieķijas pagaidu aiziešanu no eiro zonas, ja valsts nespēs panākt vienošanos par jaunu glābšanas aizdevumu, liecina dokuments, kurš svētdien sagatavots 19 dalībvalstu veidotās vienotās valūtas zonas līderu sanāksmei Briselē un ir nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā.
“Gadījumā, ja vienošanos neizdotos panākt, Grieķijai vajadzētu piedāvāt ātras sarunas par pagaidu aiziešanu no eiro zonas ar parāda restrukturizācijas iespēju,” tajā teikts. Šis teikums gan ir iekavās, kas dokumenta projektā nozīmē, ka tam finanšu ministru veidotajā eiro grupā vienprātīga atbalsta un tas ir jāapstiprina valstu līderiem.
Jaunais Grieķijas glābšanas aizdevums varētu veidot 82-86 miljardus eiro, lasāms dokumenta projektā.
“Eiro grupa pieņem zināšanai, ka saskaņā ar institūciju novērtējumu iespējamās programmas finansējuma vajadzības ir 82-86 miljardi eiro,” teikts dokumentā.
Dokumenta projektu eiro zonas finanšu ministri iesniedza valstu līderiem, kas svētdien rīko ārkārtas samitu, cerot vienoties par glābšanas aizdevuma programmu apmaiņā pret reformām, lai Grieķiju noturētu vienotās valūtas zonā.
Finanšu ministru izstrādātajos ierosinājumos teikts, ka Grieķijai jau nākamajā nedēļā ir jāsāk īstenot stingras reformas apmaiņā pret glābšanas aizdevumu.
Eiro grupas sarunas atsākās svētdien, lai gan 19 valstu starpā ir asas nesaskaņas par to, cik daudz prasīt no Grieķijas. Sestdien pēc deviņu stundu sarunām vienošanos neizdevās panākt.
“Mēs esam pabeiguši savas diskusijas. Mēs esam nogājuši garu ceļu, bet daži lieli jautājumi joprojām ir atvērti,” paziņoja eiro grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
“Mēs tos iesniegsim [eiro zonas dalībvalstu] līderiem, tādēļ lēmums jāpieņem viņiem,” Deiselblūms piebilda, detalizētāku skaidrojumu nesniedzot.
Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs, kurš stingri pieprasa, lai Grieķija izpildītu savas saistības par reformām, sacīja, ka Grieķijai likumi par pirmo solīto ekonomisko reformu kārtu jāpieņem līdz trešdienai.
“Domāju, ka tiek izskatīts ļoti labs ierosinājums; tam ir tālejoši nosacījumi,” Stubs teica un atklāja, ka reformu sarakstā ir “stingri nosacījumi par darba tirgus reformu un pensijām, pievienotās vērtības nodokli, kā arī diezgan stingri nosacījumi par privatizāciju”.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs radikāli kreisi noskaņoto valdību izveidoja pēc tam, kad uzvarēja vēlēšanas ar solījumu izbeigt gadiem ilgušos taupības pasākumus, kas pieņemti apmaiņā pret diviem plašiem glābšanas aizdevumiem no starptautiskajiem aizdevējiem 240 miljardu eiro apmērā.
Ciprs vairākkārt ir uzsvēris, ka taupības pasākumi palīdzēja vien sagraut Grieķijas ekonomiku.
Tomēr tad, kad starptautiskie aizdevēji pagājušajā mēnesī nepagarināja aizdevuma programmu, viņam bija jāatkāpjas.
“Esmu ieradies pēc godīga kompromisa. Mēs esam to parādā Eiropas iedzīvotājiem. Mēs varam panākt vienošanos šovakar, ja visas puses to vēlētos,” Ciprs sacīja, ierodoties uz eiro zonas līderu samitu svētdien Briselē.
Kāds ES diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, atklāja, ka finanšu ministru prasību sarakstā ir arī Vācijas piedāvātā iespēja nodrošināt Grieķijas valsts aktīvus apmēram 50 miljardu eiro apmērā fondā, kas tiktu turēts kā garantija, lai Grieķija īstenotu solīto privatizāciju.
Šī iespēja vēl ir jāizskata eiro zonas līderiem.
Sestdien izskanēja iespēja piedāvāt Grieķijai no eiro zonas aiziet uz pieciem gadiem, bet svētdienas dokumenta projektā termiņš nav minēts.
Ja 19 eiro zonas dalībvalstu līderi vienotos par nosacījumu sarakstu, varētu sākt sarunas par trešo aizdevumu Grieķijai apmēram 80 miljardu eiro apmērā trīs gadu laikā, liecina anonīmu avotu ES struktūrās teiktais.
