Eirogrupas vadītājs: Grieķijai atlicis maz laika, lai vienotos ar aizdevējiem 1
Grieķijai ir atlicis maz laika, lai panāktu vienošanos sarunās ar aizdevējiem, Rīgā piektdien pēc Eirogrupas (eiro zonas finanšu ministru) sanāksmes uzsvēra tās vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms.
Viņš norādīja, ka atbildība par veiksmīgu sarunu iznākumu gulstas uz Grieķijas amatpersonu pleciem, jo vienošanās panākšana ir tieši Grieķijas interesēs. Neliels progress sarunās par nepieciešamajām reformām Grieķijā esot veikts, taču Eirogrupas vadītājs nebija gatavs konkrētāk atklāt, kam grieķi ir piekrituši.
“Joprojām ir lielas, lielas problēmas, kas jāatrisina,” teica Deiselblūms.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka daļēja vienošanās, paredzot atsevišķas reformas Grieķijā un daļas aizdevuma piešķiršanu, nav iespējama.
Savukārt, komentējot noskaņojumu Eirogrupas sanāksmē, tās vadītājs sacīja, ka visas Eiropas monetārās savienības dalībvalstis vēlas turpināt sarunas ar Grieķiju un pauž gatavību sniegt tālāku palīdzību, taču tikai apmaiņā pret plašām, strukturālām reformām, kas Grieķijas ekonomiku padarītu ilgtspējīgu.
Arī Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi uzsvēra, ka atliek arvien mazāk laika, lai puses vienotos, aicinot uz efektīvākām un ātrākām sarunām, taču bez visaptverošām, strukturālām reformām labklājība Grieķijā ilgtermiņā nav iespējama.
Rīgā piektdien pirms Eirogrupas (eiro zonas finanšu ministru) sanāksmes Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis atzina, ka Grieķija nav panākusi pietiekamu progresu parāda sarunās ar partneriem, lai saņemtu atlikušo Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā – 19 eiro zonas valstu finanšu ministru sanāksmei Rīgā bija pievērsta plaša uzmanība, jo tika gaidīts, ka tā varētu sniegt lielāku skaidrību par Grieķijas nākotni eiro zonā.
Grieķijas amatpersonas un starptautiskie kreditori ir apsprieduši parāda atmaksas programmu un reformas, kas tai jāveic, lai saņemtu nepieciešamos starptautiskā aizdevuma līdzekļus. Progress sarunās līdz šim ir bijis nepārliecinošs, bet Grieķijai ir atlikušas dažas nedēļas līdz defoltam un iespējamai aiziešanai no eiro zonas, ja ES un SVF nepārskaitīs atlikušos 7,2 miljardus eiro lielo aizdevuma daļu.
ES finanšu ministri februārī noteica aprīļa beigas kā termiņu, līdz kuram jāpanāk Grieķijas un starptautisko aizdevēju vienošanās par reformām, kuras jāveic Grieķijas radikāli kreisi noskaņotā premjera Alekša Cipra valdībai. ES cenšas panākt, ka Grieķija detalizētu programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem pieņemamām reformām prezentētu līdz piektdienai.
Kopš 2010.gada Grieķija ir saņēmusi divus starptautiskos aizdevumus no ES un SVF kopumā 240 miljardu eiro vērtībā, pretī solot īstenot plašus taupības pasākumus un ekonomikas reformas. Pašlaik Grieķija mēģina pārliecināt ES un SVF turpināt tai piešķirt aizdevuma maksājumus, bet vienlaikus mīkstinot taupības pasākumu prasības, lai tādā veidā veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Aprīļa sākumā Grieķija veica 459 miljonu eiro maksājumu, atdodot daļu aizdevuma SVF, tomēr nākamo sešu mēnešu laikā tai jāatdod kreditoriem nepilni 20 miljardi eiro.
Eiro zonas un Grieķijas amatpersonas iepriekš paziņojušas, ka Grieķija, visticamāk, varētu no sabiedriskajiem līdzekļiem atmaksāt 2,5 miljardus eiro, kas kreditoriem jāatdod līdz jūnija vidum, tomēr gan jūlijā, gan augustā tai jāveic obligāciju izpirkšana no Eiropas Centrālās bankas un bez jaunas finanšu palīdzības Grieķijai pašreizējos apstākļos to būtu grūti izdarīt.
Eiropā bažas rada arī Grieķijas radikāli kreisi noskaņotā premjera Aleksa Cipra tuvināšanās Maskavai, ir izskanējušas spekulācijas, ka Ciprs varētu mēģināt iegūt naudu no Krievijas, tomēr konkrētu sarunu par to nav.
