Foto – LETA

Eirokrāti jūsmo par Nobela miera balvas piešķiršanu ES
 0

Vācijas kanclere Angela Merkele atzinīgi izteikusies par Nobela miera prēmijas piešķiršanu Eiropas Savienībai, norādot, ka centieni glābt eiro dziļākajā būtībā ir mēģinājums nodrošināt mieru kontinentā.


Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

“Es nereti saku, ka eiro ir kas vairāk par valūtu, un mums nevajadzētu aizmirst, ka šīs nedēļas un mēnešus mēs esam aizvadījuši, strādājot pie eiro stiprināšanas,” norādīja kanclere. “Eiro ir vairāk nekā valūta, jo galu galā stāsts ir par sākotnējo ideju – miera un vērtību savienību.” Norvēģijas Nobela komitejas lēmumu šogad ar prestižo apbalvojumu godināt ES Merkele nodēvēja par lielisku. “Tādējādi komiteja godina Eiropas integrācijas ideju. Pēc šausminošas asinsizliešanas, briesmīgiem kariem, slepkavībām un posta Romas līgums lika pamat-akmeni Eiropas miera savienībai,” norādīja Merkele, pieminot 1957. gadā noslēgto vienošanos, kas pavēra ceļu ES izveidei.

ES godināta par Eiropas pārveidošanu no “karu kontinenta par miera kontinentu”, skaidroja Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands. Balvas piešķiršana ES ir “vēstījums Eiropai darīt visu iespējamo, lai nosargātu sasniegto un virzītos tālāk”. Nobela miera prēmija ES piešķirta, lai atgādinātu, kas tiktu zaudēts, ja “tiktu pieļauts savienības sabrukums”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nobela komiteja atzinīgi vērtē ES par Eiropas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara un tās nozīmīgo lomu stabilitātes veidošanā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā.

Prestižās godalgas piešķiršana Eiropas Savienībai ir pārsteidzoša, jo šobrīd ES plosa nopietnas domstarpības.

Lehs Valensa, kurš 1983. gadā saņēma Nobela miera prēmiju par Polijas antikomunistiskās kustības vadīšanu, apliecinājis – viņš ir “nepatīkami pārsteigts”, ka balva šogad piešķirta Eiropas Savienībai. “ES, protams, cenšas mainīt Eiropu un pasauli mierīgā ceļā, bet tai maksā, lai tā to darītu”, kamēr individuāliem aktīvistiem parasti ir jāuzņemas upuri un liels risks, norādīja Valensa.

Vilšanos par prēmijas piešķiršanu ES izteikusi arī viena no pazīstamākajām Krievijas cilvēktiesību aizstāvēm – Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva: “Es būtu ļoti priecīga, ja šī balva tiktu pasniegta politieslodzītajiem Irānā vai [Krievijas] cilvēktiesību aizstāvjiem, ne 
Eiropas Savienībai, lai gan man patīk Eiropas Savienība.”