Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. jūlijs, 2012
Drukāt

Eirokrāti nespēj vienoties par koridora dēvēšanu Baltijas ceļa vārdā

Foto - AFPFoto - AFP

76 eirokrāti nav spējuši pieņemt lēmumu, vai nosaukt Eiropas Parlamenta Altjero Spinelli ēkas koridoru Baltijas ceļa vārdā, ziņo britu laikraksts “The Sun”.

“The Sun” rakstā ar nosaukumu “Cik daudz eirokrātu ir nepieciešams, lai dotu vārdu koridoram?” teikts, ka Briselē vērojams jauns farss – 79 ierēdņu augsta līmeņa sanāksmē nav izdevies panākt vienošanos par Altjero Spinelli ēkā esošā koridora nodēvēšanu Baltijas ceļa vārdā un jautājums atgriezts atpakaļ komitejā, kurai būs jāsniedz savs ziņojums. Sapulces, kurā piedalījās arī EP prezidents Martins Šulcs, protokols rāda, ka tā sākusies ar lūgumu nodēvēt EP ēkas Briselē koridoru Baltijas ceļa vārdā, tādā veidā atgādinot par nevardarbīgajiem Baltijas valstu protestiem pret padomju varu.

“The Sun”, ironizējot par Briseles birokrātiju, citē arī britu Konservatīvās partijas pārstāvi Filipu Deiviju, kurš norāda, ka šī situācija parādījusi Eiropas Savienības elites “atšķirtību no realitātes”. Britu laikraksts piedāvā eirokrātiem diskutēt, vai sanāksmēs lietot zilas, melnas vai sarkanas pildspalvas, vai nepieciešami statiski vai rotējoši krēsli, cik daudz papīra saspraužu šogad jānopērk u.tml. “Ja viņi tiks galā ar šiem jautājumiem, varbūt var pievērsties eirokrīzei, kura apdraud pasauli,” bilst laikraksts.

Iniciatore koridora nodēvēšanai Baltijas ceļa vārdā ir Latvijas eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (V). Viņas parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks aģentūrai LETA apstiprināja, ka process, lai nosauktu EP ēkas gaiteni Baltijas ceļa vārdā, ir ļoti birokrātisks. Vienlaikus pirmajā apspriedē kolēģu atsauksmes šādai idejai bijušas pozitīvas, un diskusijas no jauna atsāksies septembrī. Savulaik Kalniete bija viena no iniciatorēm, lai Baltijas ceļš iegūtu Eiropas mantojuma zīmi. Tolaik viņa arī bija izteikusi priekšlikumu kādu no EP telpām nosaukt Baltijas ceļa vārdā, lai atgādinātu “tiem, kas nezina vai piemirsuši faktu, ka 1989. gada 23. augustā cilvēki sadevās rokās, lai visai pasaulei apliecinātu, ka mēs prasām atpakaļ savu brīvību”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+