Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. jūlijs, 2013
Drukāt

Eiropa atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, taču vēl jāpiestrādā

Foto - EPAFoto - EPA

Ar šampanieša glāzi un daudziem apsveikumiem šonedēļ Strasbūrā notikušajā Eiropas Parlamenta (EP) sesijā Latvijas pārstāvji atzīmēja atbalstu, ko saņēma no EP eiro ieviešanai mūsu valstī. Paralēli tam kaimiņi lietuvieši prezentēja savas prioritātes prezidentūras pusgadam ES.


 

Izbrīna vēlme saglabāt latu

Eiropas Parlamentam ir vien rekomendējoša loma, vērtējot valstu gatavību ieviest eiro. Tomēr katras valsts stiprās un vājās puses tiek izvērtētas un sagatavots atbilstošs ziņojums par to, kas vēl būtu paveicams.

Vācietis Burkhards Balcs no Tautas partijas grupas ir tas, kurš parlamentam gatavoja ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Lielos vilcienos viņš atzīst, ka virzība uz eiro Latvijā bijusi pareiza. Tomēr ir virkne jautājumu, kuriem nākamā pusgada laikā jāpievērš īpaša uzmanība, lai eiro ieviešana būtu maksimāli efektīva. “Visas atbildīgās institūcijas ir teikušas “jā” vārdu Latvijas dalībai eirozonā. Tomēr joprojām būtiski ir sakārtot jautājumu par nerezidentu noguldījumiem, kuru apjoms Latvijā ir diezgan ievērojams.

Taču galvenā problēma, manuprāt, ir tas, kā nodrošināt cenu nepieaugšanu pēc eiro ieviešanas, jo redzam, ka citās valstīs tas ir bijis klupšanas akmens,” intervijā “Latvijas Avīzei” norādīja B. Balcs.

Viesojoties Rīgā, viņš arī guvis apliecinājumu ārkārtīgi zemajam sabiedrības atbalstam eiro visdažādākajās tās grupās. “Pensionāru, jauno māmiņu, studentu un daudzas citas organizācijas, ar kuru pārstāvjiem tikos Rīgā, uzsvēra – bailes no cenu pieauguma ir teju ikvienam. Tādēļ valdības prioritātei atlikušajā pusgadā pēc ES finanšu ministru galīgā lēmuma par eiro ieviešanu jābūt masveidīgai sabiedrības informēšanas kampaņai,” ir pārliecināts B. Balcs.

Taču vislielāko izbrīnu vācietim radījis Latvijas sabiedrības uzskats par to, ka, ieviešot eiro, Latvija zaudēs savu identitāti.

“Teju visi, ar kuriem es tikos Rīgā, uzsvēra – mums ir ļoti skaists lats, kādēļ tas jāmaina pret šo neizteiksmīgo un neglīto eiro, zaudējot savu identitāti? Nekur citur šādu viedokli nav nācies dzirdēt. Domāju, tas tādēļ, ka jums ir ļoti emocionāla saikne ar latu tīri vēsturiski. Tas tiešām ir interesanti,” atzina B. Balcs.

Viņam piekrīt arī Latvijas Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere. “Eiro ieviešana man nebūs svētku diena, kad dzeršu šampanieti. Es joprojām uzskatu, ka eiro ieviešana ir nepieciešamības diktēts solis un tāda sajūsma, kāda bija, iestājoties Eiropas Savienībā, šajā gadījumā noteikti izpaliks,” sarunā norāda I. Vaidere. “Eiro ir līdzeklis, ar kuru vēlamies sasniegt kādu noteiktu mērķi – šajā gadījumā Latvijas straujāku attīstību, labklājības nodrošināšanu iedzīvotājiem, kā arī vēl lielākas drošības garantijas mūsu valstij.”

Jāpiebilst, ka arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs slavēja Latvijas izvēli par labu eiro. “Ja kāda valsts par spīti dažu eirozonas valstu grūtībām nolēmusi ieviest eiro, tas ir ļoti labi Eiropas Savienībai. Tas eirozonai daudz nozīmē, un tā ir laba zīme,” uzrunājot parlamentu, uzsvēra EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu.

 

Lietuvas darbi – ES budžets, līgums ar ASV

Iepazīstinot ES amatpersonas ar Lietuvas prezidentūras ES prioritātēm, kaimiņvalsts prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra: “Līdz ar Horvātijas pievienošanos pie ES galda būs jau 28 dalībvalstis. Tādēļ Lietuvas ES prezidentūras prioritātes atspoguļo visu Eiropas cilvēku intereses – mēs tieksimies pēc finansiālas stabilitātes, ekonomikas izaugsmes un jaunām darba vietām. Vēl viens mūsu prezidentūras uzdevums būs atvērta un droša Eiropa un tās attiecības ar kaimiņiem.”

Viņa arī atzina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem būs panākt vienošanos par bloka nākamo daudzgadu budžetu, jo pastāv ne vien atšķirīgi uzskati dalībvalstu starpā par to, kādam tam būt, bet valda arī zināma skepse par to, ka Lietuva nav eirozonas dalībvalsts.

“Prezidentē Daļā Grībauskaitē ieklausās un viņas viedokli Eiropas Savienībā respektē. Taču, kad šo jautājumu apspriedīs mūsu finanšu ministra vadībā, nezinu, cik lielā mērā viņš tiks respektēts, jo – visu cieņu viņam, bet tā jau būs cita svara kategorija,” norāda Lietuvas ilggadējā EP deputāte Laima Andrikiene.

Par izaicinājumu prezidentūras laikā uzskatāms arī geju un lesbiešu jautājums. Lietuvas seksuālo minoritāšu organizācija jau paziņojusi, ka aktīvi vērtēs, kā leišu varas iestādes šovasar reaģēs uz vēlmi Viļņā rīkot šo minoritāšu praidu. Galvenā domstarpība ir par to, kur šiem cilvēkiem ļaus iet – vai pa Gedimina prospektu, kas ir Viļņas galvenais laukums, vai citviet.

Laima Lucija Andrikiene, Lietuvas Eiroparlamenta deputāte: “Tas būs atkarīgs no pilsētas mēra lēmuma. Taču mēs labi apzināmies, ka neviens nav perfekts un pilnveidei vieta vienmēr atradīsies. Tomēr man nepatīk, kā seksuālo minoritāšu jautājums izskatās Lietuvā, jo lietuvieši ir daudz tolerantāki pret šīm minoritātēm, nekā tas tiek pasniegts publiskajā telpā, kur konfrontē abu pušu skaļākie kliedzēji. Tas nāk par sliktu visai Lietuvai, tādēļ galvenais ir visu darīt ar vēsu prātu. Es domāju, ka viss noritēs civilizēti.”

Neraugoties uz uzvirmojušo ASV spiegošanas skandālu Eiropas Savienības institūcijās, Lietuvas prezidente paziņojusi, ka ir apņēmības pilna jau šomēnes sākt sarunas ar Ameriku par brīvās tirdzniecības līgumu. Lai gan optimisti uzsvēruši, ka vienošanos izdosies panākt gada laikā, Daļa Grībauskaite uzskata – būs nepieciešami vismaz divi gadi.

Tikmēr L. Andrikiene norāda uz kļūdu, kas pieļauta vēl pirms sarunu sākšanas. “Pašlaik ir sācies tracis par to, ka līguma noslēgšanas gadījumā Eiropa ziedos savu kultūru Amerikai, visu kino pārņems Holivuda un visu nozaru ES mākslinieki būs lemti teju vai iznīcībai. Nav pareizi savu pilsoņu vārdā ko tādu sacīt, jo pie pirmās izdevības sarunu laikā ASV to pavērsīs pret mums,” ir pārliecināta L. Andrikiene.

 

Viedokļi

Andris Vilks, finanšu ministrs: “Eiro būs ieguvums ikvienam, jo jau tagad ikdienā iedzīvotāji latu pret eiro maina ievērojami biežāk nekā pret dolāru. Latviešu skepse par eiro ieviešanu ir saprotama, jo mums ir daudz smagāks vēsturiskais mantojums nekā citām valstīm, kuras eiro ieviesa bez īpašiem aizspriedumiem. Tādēļ sirdī attieksme pret latu kā valstiskuma simbolu noteikti paliks vēl kādu laiku. Tomēr ceru, ka, redzot uzlabojumus, ko sniedz eiro, cilvēki to pieņems. Galvenais, uz ko es aicinātu ikvienu – ziņot par katru negodīgu uzņēmēju, kurš mēģinās pelnīt no latu maiņas pret eiro.”

 

Roberts Zīle, EP deputāts: “Protams, eiro būs ieguvums, bet joprojām pastāvēs arī ģeopolitiskais risks. Pirmkārt, lielais nerezidentu noguldījumu īpatsvars. No tā 80 – 90% nāk no NVS valstīm, veidojot 85% ātri izņemamu pieprasījumu noguldījumus, radot finanšu šoka risku bankām, kurās tie glabājas, un saistībā ar obligāto depozītu garantēšanu var radīt problēmas arī valsts budžetam. Otrkārt, bažas rada iespējamā trešo valstu naudas atmazgāšana caur “čaulu bankām”, uz ko Latvijai norāda arī starptautiskie eksperti. Turklāt ienākošo investīciju ziņā ES ekonomisko sarežģījumu dēļ Latvijā šobrīd notiek ievērojama pārbīde no Rietumiem uz Austrumiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+