Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. decembris, 2013
Drukāt

Eiropa – atvērta un izpalīdzīga


Foto - Anna GalviņaFoto - Anna Galviņa

Gada nogalē pieņemts analizēt aizvadītā posma veiksmes un neveiksmes kā savā zemē, tā citviet. Šoreiz aptaujājām pārtikušākās Eiropas valsts Zviedrijas cilvēkus, vaicājot viņiem – ko sagaidāt no Eiropas Savienības nākamajā gadā? Vai ES vajadzīgas ciešākas attiecības arī ar austrumu kaimiņiem?

Frīda Līdestāva: “Visvairāk šogad esmu pievērsusi uzmanību politiskajām norisēm Vācijā un Grieķijas cīņai ar ekonomisko krīzi. Lielu sarūgtinājumu attiecībā uz EP darbu šogad nav bijis. Taču nākamajā gadā es vēlētos, lai vairāk uzmanības pievērstu vides jautājumiem. Uzskatu, ka ir jāmeklē jauni risinājumi dabas resursu taupīšanai un noteikti jāievieš stingrāki nosacījumi ražotājiem attiecībā uz piesārņojumu. ES tuvināšanās austrumu kaimiņiem man šķiet strīdīgs jautājums. Protams, ir ļoti svarīgi uzturēt labas attiecības un būt atvērtiem dialogam. Taču es nezinu, vai tas ir labi, ja mēs vienmēr pieprasām, lai citas tautas skata lietas no mūsu – eiropeiskās – perspektīvas un atzīst mūsu vērtības par vispareizākajām. Varbūt es nemaz nevaru zināt, kas ir labākais, piemēram, Ukrainas cilvēkiem.”

 

 

Andersons_Galvina_9

Johans Andersons: “Nevaru teikt, ka šogad būtu uzmanīgi sekojis līdzi, kas notiek Eiropas Parlamentā (EP). Šķiet, ka tur pieņemtie lēmumi mūs šeit, Zviedrijā, ietekmē minimāli un arī mēs tur notiekošo nekādi nevaram mainīt. Citādi ir, piemēram, ar Grieķiju. Šogad esmu pavadījis tur daudz laika un zinu, ka Grieķijas valstij Eiropas Savienības sniegtā palīdzība ir vitāli svarīga, tāpēc arī cilvēki interesējas par EP lēmumiem. Līdz ar to arī nākamajā gadā no ES sagaidu galvenokārt to, lai tiktu iespējami labi risinātas ekonomiskās problēmas tajās valstīs, kuras pēdējos gados skārusi krīze. Arī Zviedrija varētu darīt vairāk, lai palīdzētu tām valstīm, ko piemeklējusi nabadzība. Tās gan lielākoties ir valstis ārpus ES. Domāju, ka tas nāks tikai par labu, ja ES veidos ciešākas attiecības arī ar austrumiem. Uzskatu, ka jebkurā gadījumā ir labi veidot iespējami stipras attiecības ar pārējo pasauli un atklātu diskusiju par sāpīgiem jautājumiem. Tikai, veidojot dialogu, mēs varam ierobežot diktatoru varu.”

 

 

Soldkvista_Galvina_9Kristīna Šoldkvista: “Visvairāk esmu sekojusi līdzi norisēm Eiropas finansiālajā situācijā. Šaubos, ka Zviedrija ieviesīs eiro, tomēr mani interesē, kas notiek eirozonā. Tomēr nākamajā gadā visvairāk es vēlētos sagaidīt mieru Sīrijā un vairākās Āfrikas valstīs. Uzskatu, ka ES var un tai vajadzētu darīt daudz, lai to panāktu. Virs Vidusjūras būtu jālido miera drošības spēku lidaparātiem, lai glābtu bēgļus, kas cenšas nokļūt Eiropā mazās laiviņās, riskējot aiziet bojā. Lai arī Zviedrija jau pašlaik uzņem ļoti daudz bēgļu, domāju, ka to skaits varētu būt vēl lielāks un daudz lielākas pūles būtu jāiegulda tajā, lai viņi iespējami ātri varētu atrast nodarbošanos un iekļautos šejienes sabiedrībā. Kas attiecas uz tuvināšanos austrumiem, es viennozīmīgi esmu par to. Es vēlos, lai ES ir atvērta pārējai pasaulei, nevis nošķirta no tās. Pati savienības ideja, manuprāt, ir apvienot cilvēkus, nevis nošķirties vai kādu atstumt.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+