Latvijā

Edvīns Šnore: Kādai jābūt Latvijas pozīcijai ES migrantu krīzes risināšanā64


Edvīns Šnore
Edvīns Šnore
Foto – Dainis Bušmanis

Eiropa piedzīvo lielāko cilvēku migrācijas vilni kopš Otrā pasaules kara.

Kas tam ir pamatā? Karš, vardarbība? Izrādās, tie ir tikai otršķirīgi iemesli. Galvenais iemesls ir vēlme aizbēgt no nabadzības. Ne velti trešdaļa no patvēruma pieprasītājiem ES šogad bijuši trūcīgāko valstu – Kosovas, Albānijas un Serbijas pilsoņi. Vācijā pēdējā gadā tie ir aptuveni puse no visiem patvērumu pieprasījušajiem.

Raugoties uz sirdi plosošajiem skatiem Budapeštas stacijā, ne viens vien, tostarp arī “New York Times” korespondents, uzdod jautājumu: bet kādēļ gan bēgļi negrib palikt Ungārijā, kura arī ir ES un kurā nav kara? Uz to bēgļi viņam atbild, ka “Ungārija tomēr ir samērā nabadzīga valsts, bet viņi vēlas dzīvot patiesi attīstītā valstī, kas nodrošina iespējas”.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka uz Eiropu migrējošajiem ļaudīm ir skaidrs mērķis – Vācija, Lielbritānija, Beneluksa un Skandināvijas valstis. Viņi nemaksā lielu naudu kontrabandistiem un neriskē ar dzīvību, lai beigās nonāktu visai nabadzīgajā Ungārijā. Acīmredzot arī ne Latvijā, kas ir vēl nabadzīgāka par Ungāriju.

Tādēļ Vācijas rosinātā migrantu piespiedu izvietošana pa ES valstīm ir lemta neveiksmei. Jo uz nabadzīgākajiem ES reģioniem aizvestie bēgļi pie pirmās iespējas brauks atpakaļ uz Rietumeiropu. Stāvoklis, iespējams, mainīsies, kad Rietumeiropa jau būs pārsātināta ar migrantiem. Tad arī mūsu valsts liksies gana pievilcīga pagaidām vēl visai izvēlīgajiem ekonomiskajiem bēgļiem.

Kādai jābūt Latvijas pozīcijai ES migrantu krīzes risināšanā?

1. Latvijai ir jāpievienojas Višegradas grupas valstīm (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija) un skaidri jāpauž: EK kvotu risinājums nav nekāds risinājums! Ir naivi iedomāties, ka ES nonākušie Sīrijas bēgļi tikai gaida kara beigas, lai pēc tam dotos atpakaļ uz dzimteni. Tie, kam patiešām ir šāda doma, uzturas Sīrijas kaimiņvalstīs, galvenokārt Turcijā. Toties tie, kas mērķtiecīgi migrē cauri pusei Eiropas uz konkrētām Rietumeiropas valstīm, nemaz neslēpj, ka dara to ar skaidru mērķi – apmesties tur uz dzīvi un palikt.

2. Ir jādod skaidrs signāls Vācijai u. c. Rietumeiropas valstīm, ka tām ir jāpārskata sava līdzšinējā imigrācijas politika un dāsnā pabalstu sistēma, kas tagad draud noslīcināt visu Eiropu Āfrikas un Āzijas bēgļu jūrā. Pretējā gadījumā migrantu straume nekad nebeigsies neatkarīgi no tā, vai citas ES valstis pie sevis izvietos 160 000 vai 960 tūkstošus bēgļu. Ja Vācija nepārskata savu politiku, tai nav morālu tiesību arī citiem uzspiest migrantu kvotas. Pašreizējā situācijā nevienai ES valstij nav arī skaidrs, ar ko rēķināties un ko plānot. Pirms mēneša mums teica, ka 250 bēgļi Latvijai esot vienreizējs pasākums divu gadu laikā. Tagad no Briseles dzirdam par 2000 bēgļu, kurus Latvijai prasīšot uzņemt. Mogerīni kundze iet vēl tālāk un daudznozīmīgi paziņo, ka dalībvalstīm vajadzēšot piemēroties… Kam? Ka migranti plūdīs nepārtraukti?

3. Ir jāprasa Rietumeiropas valstīm beidzot sākt ievērot pašu pieņemtās vienošanās un sargāt ES ārējo robežu! Latvija stājās tādā Eiropas Savienībā, kurā tiek sargāta ārējā robeža, nevis laisti iekšā visi, kas brauc, pēc tam vēl sadalot tos pa valstīm piespiedu kārtā. Tas, kas tagad notiek Eiropas dienvidos, ir klajš Lisabonas līguma pārkāpums (62. pants: “Savienība veido politiku, lai veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību”). Ir amorāli un negodīgi atsevišķu Rietumeiropas politiķu pārmetumi Ungārijai, ka tā ceļ žogu un nostiprina ES ārējo robežu. Ungārija dara tikai to, kas tai jādara kā ES dalībvalstij. To pašu vajadzētu darīt arī citiem, tostarp Latvijai.

4. Piespiedu vai brīvprātīgo bēgļu kvotu vietā Latvijai jāatbalsta risinājumi, kas paredz cilvēka cienīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu kara bēgļiem, kas atrodas ārpus ES, uzturas Turcijā un citur. Šim mērķim atvēlot gan ES naudu, gan stimulējot publisko un privāto partnerību. Ir, protams, labi pasniegt pārtikas paciņu Sīrijas studentam, kas, pēc paša teiktā, uz Vāciju devies, samaksājot kontrabandistiem 4000 eiro, ar mērķi pabeigt tieszinību studijas universitātē. Tomēr varbūt lielāka jēga būtu atdot šo pārtikas paciņu kādam, kuram nav 4000 eiro un kurš uzturas Sīrijas pierobežā un lolo cerību atgriezties dzimtenē, kad tur beigsies karš.

5. Latvijai vienreiz par visām reizēm ir jākliedē ilūzijas, ka mūsu valsts varēs risināt ES bēgļu krīzi, izvietojot Latvijā daļu uz [Rietum]Eiropu migrējošo ļaužu. Teorētiski, protams, solīt var jebko. Piemēram, ka Latvija uzņems 10 miljonus cilvēku. Iedzīvotāju blīvums to pilnīgi atļauj. Taču viens ir tukši solījumi, bet otrs – realitāte.

Latvija jau tagad nespēj pildīt savas saistības, kuras tā uzņēmās, parakstot Konvenciju par bēgļu statusu. Šajā dokumentā ir teikts: “Dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu.” Cik bēgļu Latvija ir asimilējusi? Ko tā vispār var asimilēt, ja migrācijas dēļ pamatnācija pati ir tikai 62% valstī! Latvijā jau esošo bēgļu bērni, izrādās, tiek mācīti krieviski, nevis valsts valodā. Kā mēs varam solīt to, ko, labi zinām, nevarēsim izpildīt?

Jā, Latvijai migrācijas jomā ir īpašs stāvoklis ES. Tā ir realitāte. To vajag nevis kautrīgi noklusēt, it kā tas būtu kāds kauns vai mūsu vaina, bet skaļi uzsvērt. Sevišķi, ja ES darba kārtībā parādās neprātīgi (citādi grūti nosaukt) migrantu kvotu priekšlikumi.

Latvija, pēc ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem, atrodas pirmajā vietā ES un sestajā vietā pasaulē pēc bēgļu īpatsvara valstī. Kāds, protams, var smīkņāt par UNHCR metodoloģiju, pielīdzinot nepilsoņus bēgļiem, taču es to nedarītu. Masu migrācijas atstātās sekas Latvijā vēl tālu pārsniedz tās grūtības, ar kurām saskaras šodienas Eiropa. Romā un Berlīnē pagaidām vēl migranti neveido vairākumu. Tur kinoteātros multfilmas bērniem vēl nerāda pēc principa: vienu dienu valsts valodā, otru dienu – arābiski. Latvijā turpretī šāda migrācijas radīta divvalodība (latviešu un krievu val.) ir realitāte. Tā ir visur – darba tirgū, izglītības sistēmā, uz ielas. Tāpēc būdama Eiropas līdere migrantu īpatsvara ziņā, Latvija varētu ieteikt Rietum­eiropas valstīm divreiz padomāt, pirms tās atver nekontrolētās migrācijas Pandoras lādi. Bet, ja to dara, tad pašām arī vajag uzņemties pilnu atbildību par šīs neprātīgās politikas sekām, neuzveļot to citiem.

LA.lv