Eiropa “Gazprom” pinekļos. Kaļ plānus atkarības mazināšanai 0
Nedēļas nogalē 15 Vidus-, Dienvid- un Austrumeiropas valstis Horvātijas pilsētā Dubrovnikā parakstīja vienošanos paātrināt gāzes savienojumu izveidošanu, lai samazinātu atkarību no Krievijas un veidotu pilnībā integrētu enerģētikas tirgu.
“Infrastruktūras uzlabošana, īstenojot reālistiskus projektus, ir nepieciešama enerģijas resursu dažādošanai un reģiona stiprināšanai pret pēkšņām izmaiņām enerģijas piegādē,” pēc Dubrovniku tikšanās paziņoja Eiropas Komisijas enerģētikas komisārs Maross Šefcovičs.
Paredz dažādot piegādes avotus
Pērn Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija un Maskavas izvērstā agresija Austrumukrainā ir pamudinājusi Briseli enerģiskāk rīkoties, lai nodrošinātu enerģijas piegādi Eiropai, kur daudzas valstis ir pilnībā vai daļēji atkarīgas no Krievijas gāzes, atzīmē aģentūra “Reuters”. EK ierosinātā Vidus-, Dienvid- un Austrumeiropas gāzes savienojamība (CESEC) paredz pastāvošās cauruļvadu sistēmas efektīvāku izmantošanu, veicot arī atgriezenisku gāzes plūsmu. Kā svarīgākie projekti minēti Transadrijas gāzes vads (TAP) Azerbaidžānas gāzes nogādāšanai uz Eiropu, sašķidrinātās gāzes terminālis Horvātijā un enerģētikas infrastruktūras pilnveidošana Bulgārijā un Rumānijā. Paredzēta arī gāzes starpsavienojumu izveidošana Grieķijas un Bulgārijas un Serbijas un Bulgārijas pierobežā. EK klimata un enerģētikas komisārs Migels Kanete atzina, ka katrai valstij ir savas enerģētikas problēmas, bet mudināja ES dalībvalstis uz kopīgu rīcību, kas būtu lētāka un efektīvāka. EK ierosinātie projekti paredz dažādot piegādes avotus un dot katrai valstij pieeju vismaz trīs dažādiem gāzes avotiem. CESEC plāna projektus paredzēts finansēt pašiem tirgus dalībniekiem, taču valstīm ir iespēja iegūt palīdzību no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fonds.
[wrapintext][/wrapintext]
Ukraina saņem gāzi no Slovākijas
Ukraina no Slovākijas saņems aptuveni piektdaļu vairāk gāzes, ko iepildīt pazemes krātuvē Ļvivas tuvumā, kad Kijeva pārtrauca gāzes importu no Krievijas cenu strīda dēļ, paziņoja cauruļvadu firmas “Ukrtransgaz” pārstāvis. Ukraina paredz palielināt gāzes importu no Slovākijas no 13,6 līdz 16,5 miljoniem kubikmetru dienā. Līdz 10. jūlijam Ļvivas pazemes krātuvē bija iesūknēti 12,2 miljardi kubikmetru gāzes, bet uzkrājums vairākkārt jāpalielina, lai nodrošinātu patēriņu ziemā un garantētu Krievijas gāzes tranzītu Eiropas patērētājiem. Ukrainas ekonomikai pārdzīvojot dziļu lejupslīdi neprasmīgas vadības un Krievijas izraisītās agresijas dēļ valsts austrumos, Kijevai trūkst naudas gāzes iepirkumam.
Jūnija beigās pārtrūka Ukrainas un Krievijas sarunas Vīnē, piedaloties ES pārstāvjiem, par gāzes cenu nākamajam ceturksnim, kas var ietekmēt gāzes tranzītu uz Eiropu. Līdz šim aptuveni puse no Krievijas gāzes eksporta uz Eiropu notika caur Ukrainas teritoriju. Eiropas Komisija ved intensīvas sarunas ar Ukrainu un starptautiskajām finanšu iestādēm, lai palīdzētu Kijevai apmaksāt gāzes piegādes nākamajā ziemā, paziņojis EK viceprezidents un enerģētikas komisārs Maross Šefcovičs. “Mēs gribētu īsā laikā saņemt abu pušu atbildes, lai līdz augusta beigām Krievija un Ukraina divpusējās sarunās panāktu vienošanos par gāzes cenu un Ukraina varētu turpināt gāzes uzkrāšanu ziemas sezonai,” teica Šefcovičs.
