Pasaulē
Baltija

Grībauskaite: Eiropā iezīmējas fronte starp brīvību un nebrīvību 5

Foto: Ivars Bušmanis

Eiropā sāk iezīmēties robeža starp brīvību un nebrīvību, uzstājoties forumā Viļņā, sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Procesi, kas pērn pēc ES Austrumu partnerības apspriedes Viļņā sākās Ukrainā, Eiropas vēsturē, tās politikā un attiecībās starp tautām radījuši milzīgas pārmaiņas, norādīja prezidente, uzsverot, ka Ukrainai ir jāsniedz palīdzība, jo tā cīnās ne tikai par savu, bet visas Eiropas mieru.

“Šodien mēs esam liecinieki tam, kā, paejot vienam gadam, Eiropā sāk iezīmēties frontes līnija starp brīvību un nebrīvību, starp meliem un patiesību. Diemžēl šī līnija ir iezīmēta ar asinīm. Arī 21. gadsimtā par brīvību ir jācīnās, un tā ir jāaizsargā katru dienu,” forumā “Tuvojoties Lietuvas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai” Viļņas Dižkunigaišu pilī norādīja prezidente.

“Mums tas ir būtiski svarīgi, ka valsts, kas izvēlējusies brīvības ceļu, tiek atbalstīta, jo Ukraina necīnās tikai par savu neatkarību vien. Ukraina cīnās par mieru Eiropā šodien un nākotnē. Tāpēc mūsu pienākums ir palīdzēt katrai valstij, kas cīnās ar plēsīgu un agresīvu kaimiņu, kura rokas jau diemžēl ir asinīs,” uzsvēra Grībauskaite.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulārās armijas karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Lai gan 5. septembrī parakstīts pamiers, sadursmes Ukrainas austrumos, kur kopš aprīļa bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, turpinās.

LA.lv