Eiropa Jāņa Kalnmaļa skatījumā 0
Līdz 16. februārim Rīgas Sv. Pētera baznīcā atklāta viena no ražīgāko latviešu vidējās paaudzes mākslinieku gleznotāja Jāņa Kalnmaļa personālizstāde.
Mākslinieks izstādi veltījis Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. Izstādē pārstāvēti gandrīz tikai pēdējos pāris gados uzgleznotie darbi, kā arī nedaudz studijas, kas gleznotas plenērā dabā vai pilsētā. Kalnmalis kopā ar savu dzīvesbiedri Birutu 25 gadu garumā gandrīz kā neviens cits no latviešu māksliniekiem ir apbraukājis daudzas Eiropas valstis, gleznojot studijas. Kā pats mākslinieks izteicies: “Studija man atšķiras no nobeigta darba. Studijās es cenšos uztvert dotā mirkļa dabas noskaņu vai pilsētas raksturu attiecīgā vietā un laikā. Pilsētās ir jāstrādā ātri, sevišķi lielajās, jo ne vienmēr var gleznojot pabeigt to, ko esi iesācis.” Mākslinieks pēc studijām, kuras šajos ceļojumu gados sakrājušās krietni daudz, tās izvērtē mierīgi, bez steigas darbnīcā un tad, tās pilnveidojot, izveido gleznu. Pats vārds “studija” nozīmē studēt, un to arī dara J. Kalnmalis.
Izstāde sākās simboliski ar tām gleznām, kas gleznotas Briselē – Eiropas Savienības galvaspilsētā. Ilgstoša sadarbība māksliniekam bijusi ar Somiju. Starp citu, mākslinieks ir bijis viens no dibinātājiem un vēl joprojām ir biedrs “Baltijas mākslinieku Somijas grupā”. Viņa gleznās redzam skarbo Somijas dabu ar tās akmeņiem bagātajām ainavām. Šai zemei veltīts daudz gleznu. Šos mākslinieka darbus var nosaukt par “skarbām ainavām”, bet pretstatā Somijai var nostādīt Francijā gleznotās ainavas, kur mums pretī raugās dienvidu karstums, krāsainība. Sevišķi Francijas dienvidos gleznotie darbi. Šīs ainavas no siltām zemēm varētu saukt par “romantiskām ainavām”. Nākamā grupa viņa izstādītajos darbos ir Venēcija. Šajos darbos redzam pilsētu, kas gadu simtos bijusi dažādu tautu mākslinieku uzmanības lokā. Izstādes gleznās mēs to redzam tādu, kādu to skatījis latviešu mākslinieks Kalnmalis. Kā pats mākslinieks izteicies: “Lai uzgleznotu Venēciju, jāizjūt tās atmosfēra, tās smaržas un iespaidi, un tikai tad no daudzām studijām var rasties glezna “Venēcijas ainava”.” Pretstatā Venēcijai mākslinieks licis darbus, kas radīti Norvēģijā, kas tāpat kā Somija un Francija ir pretstatu zeme. Norvēģijā darbi radīti, nodzīvojot trīs nedēļas uz privātas salas. Tai laikā radītie ir dabas mainības un varenuma pilni darbi. Vairāki darbi, kas redzami izstādē, radīti Londonā, Vācijā, sevišķi Hamburgā un tās apkārtnē. Pēdējo gadu darbi gleznoti Lietuvā, kad māksliniekam bija iespēja piedalīties vairākos plenēros. Tā tapa darbi ar jūras un Nidas ciemu ainavām. Izstādēs redzamas ap 60 lielformāta gleznas un studijas, kas radušās daudzo ceļojumu iespaidā pa Eiropu. Viņa lielākais palīgs darbā, padomdevējs un kritiķis ir viņa dzīvesbiedre Biruta, bez kuras līdzdalības nevarētu rasties tik daudz gleznu. Mākslinieka darbos liela nozīme ir otas rakstam, pārejām, krāsu triepieniem, brīvām faktūrām. Viņa darbos nav grūti pamanīt, ka, izmantojot savu gleznotāja pieredzi, mākslinieks galveno uzmanību pievērsis virsmas apstrādei.
Jā, izstādē nav daudz Latvijai veltītu darbu, tikai daži. Bet šoreiz mākslinieks grib iepazīstināt skatītājus ar to, kā latviešu gleznotājs ir redzējis un spējis parādīt citu valstu dabas un cilvēku roku radīto. Pēc izstādīto gleznu un studiju apjoma J. Kalnmalim gleznošana ir dzīvesveids.
