Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. novembris, 2014
Drukāt

Eiropa kā vecmāmiņa

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

900 akreditētu žurnālistu, vēl vairāk drošībā iesaistītu policistu un aģentu, jūsmotāju pūļi Strasbūras ielās un Eiropas parlamenta (EP) ēkā – viņi visi vakar sagaidīja Romas pāvestu Francisku. Viņš gan Strasbūrā ieradās nevis kā katoļu baznīcas galva, bet gan kā Vatikāna līderis, tātad vizītei bija politisks, ne reliģiozs raksturs. Tomēr šādā vizītē pilnībā bez reliģijas neiztikt. Sagaidītāju pulkā bija arī augstākā Francijas garīdzniecība. Ejot gar sagaidītāju pūli, pāvests, protams, pacēla roku svētot. Protams, jo citādi sajūsmā saucošie “Lai dzīvo pāvests!” ļaudis būtu vīlušies. Jau vairākas stundas, pirms pāvesta lidmašīna nolaidās Strasbūras lidostā, daudz strasbūriešu ieņēma vietas ceļmalā, lai redzētu vismaz pāvesta kortežu un pašu Francisku kaut pa auto logu. Arī daudzi Eiropas parlamenta darbinieki jau stundu pirms pāvesta ierašanās ieņēma labākās vietas gan EP pagalmā, gan gaiteņos. Vai katrs centās katoļu baznīcas vadītāju nofotografēt.

Pēdējo reizi Romas pāvests Eiropas parlamentā viesojās pirms 26 gadiem – tas bija pāvests Jānis Pāvils II. Eiropas parlamenta prezidents Martins Šulcs atgādināja, ka toreiz, 1988. gadā, pāvests teicis nozīmīgu runu, tādējādi veicinot dzelzs priekškara Eiropā krišanu. Jau pirms Franciska runas M. Šulcs pauda pārliecību, ka tā palīdzēs orientēties laikā, kad pareizie orientieri daudziem ir zuduši.

Nākotne rādīs, vai kāda ietekme būs pāvesta Franciska runai, taču tā bija ļoti aktuāla, skāra daudzas mūsdienu cilvēces asākās problēmas: nevienlīdzību, līdz ar to nabadzību, neiecietību, pārlieko tehnoloģiju un birokrātijas varu. Faktiski pāvests pateica to, ko daudzi cilvēki Eiropā domā, taču reti kad dzird no tik augstas tribīnes. Piemēram, kā tā varbūt, ka Eiropā tonnām pārtikas izmet atkritumos, kamēr miljoniem cilvēku cieš badu. Pāvests runāja par pārlieko eiropiešu egoismu, par to, ka pietrūkst ilgtermiņa domāšanas. “Mums rodas vispārējs iespaids par nogurumu, novecošanu, par Eiropu kā vecmāmiņu, kas vairs nav auglīga un moža. Dižās idejas, kas reiz iedvesmoja Eiropu, liekas zaudējušas savu pievilcības spēku un aizvietotas ar Eiropas institūciju birokrātisko terminoloģiju,” secinājis Francisks. Cilvēka cieņa nav savienojama ar galēju nabadzību, atzina pāvests. Uzsverot, ka ir tiesības, kas ir cilvēka cieņas neatņemama sastāvdaļa, pāvests arī norādīja, ka indivīda tiesības nevar būt neierobežotas, jāraugās, lai tās nav pretrunā ar “kopējo labumu”. “Viena no lielākajām Eiropas nelaimēm ir arī vientulība,” atzina Francisks, piebilstot, ka no vientulības visvairāk cieš vecie ļaudis, dzīvē savu vietu neatraduši jaunieši, nabadzīgie un imigranti.

Runu pāvests veltīja ne jau tikai parlamentam, bet visiem Eiropas iedzīvotājiem. Eiroparlamentārieši viņa runas laikā vairākkārt dedzīgi aplaudēja, bet, tai noslēdzoties, kājās piecēlās visu politisko grupu pārstāvji. Tas esot rets gadījums – līdz šim, lai cik augsts bijis viesis, vienmēr kāda politiskā grupa uzskatījusi, ka šāda veida cieņa nav jāizrāda.

Pēc vizītes parlamentā Francisks devās uz Eiropas Padomi.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+