Foto – intelsat.com

Latvija pieslēdzas platjoslas interneta iespējām
 0

Par Eiropas digitālo programmu atbildīgā Eiropas Savienības (ES) komisāre Nellija Krūsa vēl 2009. gadā paziņoja, ka līdz 2013. gadam absolūti visiem ES pilsoņiem ir jābūt pieejamam platjoslas internetam, pat tiem, kuri dzīvo tālu laukos un kuriem šāda pakalpojuma iespēja maksātu dārgi un tās ieviešana prasītu ilgu laiku.

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Lasīt citas ziņas

Satelīts, kā secināja Eiropas Komisija, ir vienīgais veids, kā šādos gadījumos palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo tālu no pilsētām un citādi jaunākajām tehnoloģijām vieglāk sasniedzamām vietām.

Latvija, Lietuva un Igaunija bija palikušas pēdējās no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām būtu jāpieslēdzas kopējam satelīta programmas tīklam, tagad tas ir izdarīts un Eiropas Komisija ir atklājusi interneta mājas lapu, kur tas labi redzams. Interneta vietne http://www.broadbandforall.eu/ dod iespēju cilvēkiem, kas vēlētos ar satelīta palīdzību iegūt platjoslas internetu, to darīt zināmu un, uzklikšķinot uz savas valsts kontūras Eiropas Savienības kopējā kartē, uzzināt, kura kompānija valstī palīdz iegūt platjoslas internetu ar satelīta palīdzību. Latvijas gadījumā mājas lapa atklāj pagaidām tikai vienu kompāniju, kas, pēc ekspertu sacītā, nav precīzi dati, jo piegādātāji esot vismaz divi, kamēr citās valstīs tie var būt arī desmit un divpadsmit. Interneta lapā redzami arī katras valsts dati, proti, cik daudziem iedzīvotājiem ir pieejams platjoslas jeb krietni jaudīgākais interneta savienojums. Latvijas gadījumā 83 procentos teritorijas ir platjoslas pārklājums, kas nozīmē, ka 17 procentos vēl būtu nepieciešami uzlabojumi. Aina mūsu kaimiņvalstīs rāda, ka, piemēram, Igaunijā platjoslas interneta noklājums ir nedaudz lielāks – 88 procentos valsts – un līdzīgi kā Latvijā ir tikai viens satelīta iespējas piegādātājs, savukārt Lietuvā pārklājums ir krietni lielāks – 97 procenti – un piegādātājs arī tomēr ir viens un tas pats, kas pārējās Baltijas valstīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šī mājas lapa ir domāta, lai plašāk atspoguļotu šo realitāti arī valstu politiķiem, proti, ka platjoslas interneta piedāvājums patiešām eksistē un nodrošina ļoti ātri datu pārraidīšanu, tikai šīs iespējas ir jāpopularizē un jāpalīdz cilvēkiem sasniegt,” tā Eiropas Satelītu operatoru asociācijas ģenerālsekretāre Arti Holla.

Ideju par platjoslas interneta pieejamību cilvēkiem attālākās dzīves vietās un interneta mājas lapas izveidošanu aizsācis Eiropas Parlamenta deputāts Lamberts Vanislrojs, ar kuru noturētas arī kopīgas publiskas debates, īpaši par zemniekiem, kam vajag ātru internetu, lai izpildītu visas administratīvās prasības un pieteiktos ES subsīdijām. “Ja lauksaimniekam, kuram nepieciešams aizpildīt ļoti daudz anketu un dokumentu, ik reizi būtu jādodas uz galvaspilsētu un ja nebūtu iespējams internetā pārliecināties par graudu cenām Eiropā, pasaulē un tirdzniecības jaunumiem, tad tas būtu milzīgs zaudējums un apgrūtinājums,” situāciju raksturo A. Holla un izsaka cerību, ka jaunā interneta mājas lapa palīdzēs to risināt.

Digitālo jautājumu komisāre N. Krūsa iepriekš ir tikusies ar Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociāciju, lai pārrunātu interneta lietošanas iespējas mūsu valstī. Pārrunātas arī iespējas 2015. gada jūnijā Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā Rīgā rīkot Digitālās programmas asambleju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.