Pasaulē
Eiropa

Eiropa pret “Facebook”: vai kriptovalūta var radīt riskus finanšu stabilitātei un godīgai konkurencei?0


“Facebook” ar paziņojumu par libras izlaišanu metis izaicinājumu arī Eiropas Savienībai.
“Facebook” ar paziņojumu par libras izlaišanu metis izaicinājumu arī Eiropas Savienībai.
Foto: Dado Ruvic/REUTERS/SCANPIX/LETA

Tehnoloģiju gigants “Facebook”, paziņojot par savas digitālās valūtas – libras – izlaišanu, metis izaicinājumu gan universālajām un centrālajām bankām, gan tādām globālām finanšu organizācijām kā Starptautiskais valūtas fonds un arī Eiropas vienotais tirgus.

 

Libras ambīcijas un institūciju reakcija

Paredzēts, ka skaļi pieteiktajai kriptovalūtai jākļūst par maksāšanas līdzekli “Facebook” sistēmā, kas apvieno 2,4 mljrd. lietotāju. Šis skaitlis lika saausīties – neviena no vairāk kā tūkstoš eksistējošām kriptovalūtām nebija pretendējusi uz tik iespaidīgu ekspansiju.

“Facebook” pieteikto valūtu varētu sākt lietot tik aktīvi, ka tā spētu traucēt nacionālajiem regulatoriem pārvaldīt naudas masas apjomu. Līdz ar libras parādīšanos kontrole pār naudas un kredīta politiku no valstu centrālajām bankām varētu pāriet privāto kompāniju rokās, par ko jau sākotnēji brīdināja viens no sociālā tīkla “Facebook” izveidotājiem Kriss Hjūzs.

Pār digitālās naudas projektu uzreiz bira jautājumu krusa. Piemēram, ja kompānija netiek galā ar lietotāju kontu aizsardzību savā sociālajā tīklā, kāpēc gan tai caur libru uzticēt informāciju par savām personīgajām finansēm? Atcerēsimies atklāti pieejamās lietotāju paroles kompānijas iekšējos serveros.

Libras ieviešanas pieļaušana pavērtu iespēju šādam uzņēmumam vai to grupai uzspiest savus noteikumus un cenošanu galapatērētājam, kā arī ļautu izvirzīt valstu vadībām specifiskas prasības.

Iekams “Facebook” jūnijā nesaasināja uzmanību uz savu projektu, regulatori virtuālo valūtu bija ilgstoši ignorējuši to nelielās ietekmes dēļ. Tomēr libras potenciāli globālais aptvērums oficiālajām institūcijām lika sarosīties, uzskaitot naudas skalošanas, patērētāju aizsardzības, maksājumu sistēmas funkcionēšanas, nodokļu un kiberdrošības problemātikas jautājumus. Francija un Vācija septembrī paziņoja, ka libra izvirza riskus finanšu sektoram un ka atbalsta Eiropas publiskās digitālās valūtas radīšanu.

G7 valstis oktobrī paziņoja, ka arī kriptovalūtu nevajadzētu atļaut izlaist, kamēr nav perfekti apzināti to radītie starptautiskie riski. Nākammēnes ES finanšu ministri visdrīzāk apstiprinās dokumentu, kas aicina paātrināt ES centienus regulēšanas jomā attiecībā pret kriptovalūtām – ieskaitot projektu, kuriem ir pārāk augsta riska pakāpe, aizliegšanu. “ECB un citām ES centrālajām bankām vajadzētu pētīt iespējas, kā arī izaicinājumus, ko nosaka centrālās bankas izlaista digitālā valūta,” citstarp pausts dokumenta melnrakstā.

 

Maksājumu kompānijas distancējas

“Facebook” digitālās valūtas radītāji acīmredzami nebija gaidījuši tik iespaidīgu finanšu regulatoru neapmierinātības vilni, kāds vēlās pāri pasaulei pēc libras projekta pieteikuma. Augustā parādījās pirmā informācija, ka no libras varētu distancēties maksājumu sistēmas “VISA” un “Mastercard”, e-tirdzniecības platforma “eBay”, maksājumu kompānija “Stripe”, Latīņ­amerikas e-komercijas firma “Mercado Pago”, bet visu aizsāka “PayPal”.

Savukārt bankas “ING Group” izpilddirektors Ralfs Hamerss pateicis skaidri: ja sociālais tīkls izlaidīs libru bez finanšu regulatoru atļaujas, bankas atteiksies sadarboties ar “Facebook”.

Kaut gan augošā pretestība lielākajā daļā jurisdikciju liek apšaubīt paša projekta iedarbināšanu, tomēr nerada šaubas tas, ka kriptovalūtas tuvākajā nākotnē izmainīs miljoniem cilvēku dzīvi.

 

Šībrīža vektors – suverēnas digitālās valūtas

Patlaban ievērojami lielāka ir iespējamība, ka digitālo valūtu varētu laist klajā konkrētu valstu centrālās bankas. Zviedrija, kur tikai 13% maksājumu tiek izmantota skaidrā nauda, jau uzņēmusi kursu uz e-kronas ieviešanu.

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists, piebilst, ka patērētājiem situ­ācija gan neatšķirsies no šodienas elektroniskās naudas, ko redzam savā bankas kontā internetā vai mobilajā lietotnē. Kā nekā patlaban pasaulē kā primārā nauda darbojas centralizēta digitalizēta skaidrā nauda.

Kā digitālā valūta ietekmētu finansējuma pieejamību, izmaksas un gala rezultātā ekonomikas attīstību, ir nopietnāku pētījumu un scenāriju cienīga tēma.

Pēc libras projekta pieteikuma Eiropa kā vienu no iespējamiem atbildes gājieniem izvēlējusies digitālo valūtu. Septembrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Benuā Koērs izteicās, ka bankai daudz vairāk jādomā par publisku digitālo valūtu, piebilstot, ka ambiciozākajā versijā šis projekts ļaus patērētajiem izmantot elektronisko skaidro naudu, kas būs tieši depozitēta ECB – bez nepieciešamības pēc komercbanku kontiem un finanšu starpniekiem.

Savu labvēlīgo attieksmi pret digitālā eiro izlaišanu paudis Olafs Šolcs, Vācijas finanšu ministrs, argumentējot: “Mēs nevaram atstāt šo laukumu Ķīnas, Krievijas, ASV vai kādu privātu provaideru ziņā.”

Huangs Čifans, Ķīnas Starptautiskās ekonomiskās apmaiņas centra – Pekinas domnīcas – vicepriekšsēdētājs, oktobra beigās raisīja rezonansi, paziņojot, ka digitālajām valūtām jābūt centrobanku pārziņā un Ķīnai jākļūst par pirmo valsti pasaulē, kas izlaiž digitālo naudu.

 

Tehnoloģiju gigantu invāzija

“Rietumeiropā jūtama lielo tehnoloģiju kompāniju ietekme maksājumos, e-komercijā, taču nākamie soļi ļoti atkarīgi no katra uzņēmuma izaugsmei nepieciešamajiem virzieniem. Izmantojot “open banking” iespējas, “Amazon” varētu pievērsties kreditēšanai, līdzīgi arī “AliPay”, kas jau šobrīd nodrošina klientu kredītreitingu veidošanu,” prognozē Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Klāvs Ozoliņš.

Liels bez bankas konta esošu iedzīvotāju skaits un strauja e-tirdzniecības izaugsme – vadoties no šīm tendencēm, tehnoloģiju kompānijas piedāvā finanšu pakalpojumus. Šis ir bijis pavērsiena gads.

“Facebook” projekta pārstāvji nav spējuši sniegt atbildes uz viņiem adresētajiem – tostarp EK – specifiskajiem jautājumiem, tātad viņu publiskie izteikumi nebalstās reālos risinājumos. Tomēr pat libras izgāšanās gadījumā sagaidāmas nākamo digitālo valūtu parādīšanās. Piemēram, “WeChat” un “AliPay”, digitālo platformu, kurās varētu tikt ieviesta Ķīnas digitālā valūta renminbi, lietotāju skaits pārliecinoši konkurē ar “Facebook” klientu daudzumu.

Patlaban EK saspringti strādā pie kriptovalūtu regulēšanas, risinot uzdevumu ar daudziem nezināmajiem. Svarīgi, ka šī nav beigu pietura braucienā, kura maršrutu lielā mērā ietekmē digitālie giganti.

 

Viedokļi

Saistītie raksti

Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētāja vietnieks: “Tādi globāli kriptovalūtu projekti kā libra var radīt riskus monetārajai politikai, finanšu stabilitātei un godīgai konkurencei. Mūsu uzdevums ir šīs bažas novērst, iekams šādi projekti uzsākuši darboties. Mums ir jāatrod līdzsvars starp tehnoloģisko iespēju izmantošanu un risku pārvaldību. Nepieciešama kopēja ES pieeja kriptovalūtām, Eiropai uzņemoties vadošo lomu kapitāla tirgus inovācijās un maksājumos, taču tajā pašā laikā novēršot riskus.”

 

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts: “Faktiski pastāv divi centrālās bankas digitāli naudas veidi: uz valūtu bāzēts – tas līdzinās elektroniskai naudai, kas tiek glabāta kartē vai viedierīcē. Tā var būt anonīma un izsniegta apmaiņā 1:1 pret eiro un tieši ar šādu pieeju varētu realizēt digitālo skaidro naudu, kas nodrošinātu arī privātumu. Cits veids ir uz kontiem bāzēta nauda, kura līdzinātos komercbanku naudai, kas stāv mūsu kontos un ko aktīvi lietojam šobrīd, – tikai šajā gadījumā lietotāja konts būtu atvērts nevis komercbankā, bet centrālajā bankā.”

LA.lv