Mobilā versija
+2.7°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
25. augusts, 2017
Drukāt

Eiropa turpina jaukt telekomunikāciju barjeras (1)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

"Lattelecom" radītais OTT pakalpojums "Shortcut TV" ir viens no pēdējo gadu labākajiem TV risinājumiem, kas pieejams Latvijas patērētājiem, taču līdz ar straujo telekomunikāciju barjeru nojaukšanos, Latvijas patērētājus arvien vairāk uzrunā arī ārvalstu izklaides pakalpojumi. Eiropas Savienībā pieņemtas un tuvākajā laikā pieņems vairākas regulas, kas gan aizsargās dažādus pakalpojumus, gan konkurencei ļaus izplesties vēl nepieredzētos apjomos.

Jūrmalā tradicionālajā telekomunikāciju konferencē “Telco Trends” nozares eksperti uzmanību pievērsa vienotās digitālās Eiropas idejām un jaunumiem, OTT (Over-the-top content) televīzijas nākotnei, kā arī “Ultra High Definition” (“UHD”) jeb ļoti augstas izšķirtspējas kanālu popularitātes pieaugumam.

 

Jauni izaicinājumi un jaunas problēmas

“Lattelecom” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis pievērsa uzmanību OTT televīzijas nākotnei, ņemot vērā, ka vēl salīdzinoši nesen “Lattelecom” izstrādāja savu OTT produktu – “Shortcut TV”. Arvien būtiskāk televīzijas operatoru un satura veidotāju starpā var just konkurenci, jo telekomunikāciju nozare vairs nav tik izolēta, kā tas bija pirms pāris gadiem. Tagad jebkurš satura radītājs savu produktu var piedāvāt arī Latvijā, piemēram, kā to dara “Netflix”, nojaucot telekomunikāciju robežas. “Globālā konkurence no aizokeāna ir ļoti agresīva. Tas attiecas arī uz saturu, tāpēc mēs aktīvi strādājam pie sava satura radīšanas,” sacīja T. Meisītis.

Runājot par vienoto digitālo Eiropu, T. Meisītis kā galveno pēdējo gadu veiksmi atzīmēja šogad atcelto viesabonēšanu. “Jā, cenas cēlušās, taču tagad visiem pilsoņiem ir iespēja lietot sakarus par vienu fiksētu cenu.”

Regula par interneta neitralitāti radījusi dažādus izaicinājumus un iespējas. Saskaņā ar interneta neitralitātes principu meklētājprogrammu operatoriem jānodrošina nediskriminējoša tiešsaistes meklēšana, proti, nedrīkst ar nodomu bloķēt vai kavēt pieeju kādai konkrētai tīmekļa vietnei vai pakalpojumam. Internetā pret visiem satura veidotājiem jāizturas vienlīdzīgi. Iepriekš bijuši precedenti, kad dažādi interneta operatori var bloķēt vai palēnināt kādu interneta vietni. Tostarp konkurentu, tāpēc savulaik šādi varēja nodarīt kaitējumu, piemēram, “Netflix” vai kādam līdzīgam ārvalstu satura radītājam.

T. Meisītis sacīja, ka regula aizsargā arī “Shortcut”, taču taisnības labad gan jānorāda, ka pats “Lattelecom” ir interneta operators, uz kuru attiecas jaunie ierobežojumi. Līdz ar to regula ar vienu roku dod, ar otru ņem. Taču T. Meisītis par abiem jaunajiem noteikumiem ir lepns, norādot, ka abus pieņēma Latvijas prezidentūras laikā 2015. gadā. No nākamā gada sākuma paredzēts atcelt ģeobloķēšanu. Līdz ar šī ierobežojuma atcelšanu jebkur Eiropā varēs bez autortiesību ierobežojumiem vērot iecienītos TV, interneta kanālus, OTT televīziju u. c. līdzīgus veidojumus.

Ceturtais jauninājums gaidāms nākamā gada maijā, kad startēs vispārīgā datu aizsardzības regula, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā.  T. Meisītis to nosauca par garlaicīgu regulu, taču tādu, kas nozares cilvēkus padara visnervozākos. Jo tikai nedaudzi ir gatavi visiem regulas noteikumiem, kurus neizpildot draud milzīgas soda naudas. “Lai ieviestu šo regulu, vēl priekšā daudz darba, īpaši interneta un televīzijas operatoriem. Nesen lasīju, ka 56% no ES telekomunikāciju uzņēmumiem ir droši, ka viņiem nāksies maksāt sodus, ja gada laikā nepaspēs veikt vajadzīgās izmaiņas uzņēmuma darbībā.”

 

Beidzot TV pakalpojumi ar izvēlētiem kanāliem?

Aktīvi tiek atjaunināta ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls norādīja, ka jaunās direktīvas galvenais mērķis ir ļaut visiem Eiropā saņemt jebkāda veida saturu, ievērojot dažus noteikumus, piemēram, aizliedzot naida runu un aizsargājot klientus no naidīga satura. Tāpat jaunā regula ļaus cilvēkiem izvēlēties, ko skatīties – šobrīd lielu daļu satura operatori uzspiež. Redzēsim, vai līdz ar regulu TV operatori beidzot ļaus veidot pakas bez kanāliem, kurus neskatāmies. Taču līdz regulas pieņemšanai vēl daudz darba pie problēmu novēršanas. “Svarīgi, lai valstis pildītu tikai vienas valsts noteikumus, nevis ievērotu visu 28 valstu likumus. Līdz ar to jāstrādā pie tā, lai nebūtu būtisku atšķirību valstu likumdošanā, jo šobrīd, piemēram, Zviedrijā, nav atļauts reklamēt alkoholu, Lielbritānijā – partijas. Taču līdz ar visu regulu stāšanos spēkā Īrijā, kurā ir liela Latvijas diaspora, varēs redzēt Latvijas kanālus, kuros partijas pirms vēlēšanām reklamējas,” norādīja A. Mellakauls.

Tāpat direktīva paredzēs cīnīties pret globālas nozīmes notikumu nonākšanu viena vai dažu lielo mediju paspārnē. Mērķis ir olimpiskās spēles u. c. notikumus pārraidīt pēc iespējas vairāk medijos, lai tās redzētu pēc iespējas vairāk cilvēku.

Direktīvā norādīts, ka dienā no septiņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā reklāmas varēs aizņemt tikai 20% raidlaiku. Pārējā laikā – bez ierobežojumiem. Taču sarežģījumu,s visticamāk, radīs atšķirīgās laika zonas. Kad Īrijā būs seši no rīta, Latvijā būs jau astoņi, kad reklamēties bez ierobežojuma vairs nevarētu. A. Mellakauls norādīja, ka pie šīs direktīvas aktīvi strādā Igaunija un tā būtu ļoti liela neveiksme, ja viņi nepaspētu to pieņemt līdz savas prezidentūras beigām.

 

“UHD” kanāli pēc diviem gadiem

Telekomunikāciju kompānijas “SES” pārdošanas vadītājs Skandināvijā un Baltijas valstīs Nils Filips Abrahamsons, analizējot “UHD” kvalitātes kanālu attīstību, uzsvēra, ka jau pēc diviem gadiem puse no visiem TV kanāliem būs “UHD” izšķirtspējas un “HD” kanāli vairs nebūs apritē. Tiklīdz mājsaimniecības pamēģinās “UHD” kanālus, atgriezties pie vecās izšķirtspējas kanāliem neviens vairs negribēs, jo, tā kā televizoru izmēri arvien palielinās, uz lielākiem ekrāniem zemas izšķirtspējas attēla kvalitāte būs redzama uzreiz. “Telia Latvia” pārstāvis Norberts Osītis prognozēja, ka “UHD” kanāli pārņems TV pakas pēc apmēram trim gadiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nav gadījies sastapt “meklētājprogrammu” , bet tikai meklēšanas servisu!

Draugiem Facebook Twitter Google+