Otto Ozols
Otto Ozols
Foto – LETA

Eiropa un ASV drīz kravās čemodānus prom no Latvijas 239

Pirmajā mirklī varētu šķist pārsteidzoša prognoze. Tomēr jaunākās ziņas liecina, ka tas var izrādīties pavisam reāls scenārijs. ES un ASV diplomāti Latvijā, līdzīgi kā vēl dažas citās postpadomju valstī, ir strādājuši galēji neprofesionāli un bezatbildīgi. Tas pavisam drīz var novest pie tā, ka Latvijā pie varas atgriežas spēki, kas strauji un efektīvi atjaunos Krievijas ietekmi mūsu zemē. Pārskatāmā laika posmā, atkarībā no Putina izvēlētās stratēģijas, tas varētu nozīmēt Latvijas pilnīgu vai daļēju atteikšanos no NATO un Eiropas Savienības nomainīšanu pret Putina projektu – Eirāzijas savienību.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Kas par to liecina? Ir vairāki ļoti skaidri brīdinājuma signāli, kas apliecina, ka Kremļa polittehnologi aktīvi un sekmīgi strādā pie šāda plāna. Vācu laikraksts “Die Tageszeitung” ziņo par nule notikušajām tiešajām prezidenta vēlēšanām Moldovā. Tās tiek raksturotas ļoti lakoniski “Vilšanās Eiropā” (1). Vēlēšanu rezultāti skaidri parāda sabiedrības sašķeltību un skaidru simpātiju pieaugumu acīmredzami prokremliskiem spēkiem. Gandrīz puse – 48% – vēlētāju nobalsoja par sociālistu Igoru Dodonu. Vācu žurnāliste Barbara Ortele norāda, ka tuvināšanās un skaidra orientācija uz Krieviju vienmēr ir bijis Dodona sludinātais kredo.

Vācu laikraksts norāda, ka šāda noskaņojuma maiņa Moldovā varētu būt skaidrojama pavisam vienkārši: pašreiz valdošās koalīcijas proeiropeiskais kurss nav devis nekādu labumu vienkāršajiem moldāviem, ja neskaita bezvīzu režīmu ar Šengenas zonas valstīm. Arī korupcijas līmenis nav būtiski mazinājies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis Moldovā jau sevi apliecinājušais scenārijs var gandrīz burtiski atkārtoties Latvijā. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka pieaug vilšanās partijās, aizvien vairāk cilvēku nezina, par ko balstot, vai vispār nedomā piedalīties vēlēšanās. Spriežot pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujām, arvien pieaug to vēlētāju skaits, kuri negrib izvēlēties nevienu no partijām (2). To skaits ir milzīgs attiecībā pret populārāko partiju atbalstītājiem. Septembrī 20,5% atbildēja, ka nezin, par ko balsot, bet oktobrī tādu ir jau vairāk nekā 26%. Vairāk kļuvis arī to, kuri saka, ka vēlēšanās nepiedalīsies vispār. Kopējais nebalsotāju un neizlēmušo skaits pašlaik ir 41,3%.

Tas viss nozīmē, ka 2018. gada vēlēšanās var uzvarēt nepārprotami prokremliski orientētā partija “Saskaņa”. Šoreiz uzvara var izrādīties tik pārliecinoša, ka viņi var kļūt par vadošo spēku nākošajā koalīcijā un arī valdībā. Nav šaubu, ka nākamie soļi var baisi līdzināties Moldovas scenārijam – straujš pagrieziens Krievijas virzienā.

Pašreizējais vēlētāju noskaņojums varētu liecināt, ka vilšanās Eiropā un vispār Rietumu sabiedrotajos pieaug. Viens no galvenajiem iemesliem, protams, ir bezgalīgā un nesekmīgā cīņa ar korupciju. Jāatgādina, ka par to atbildība pilnībā jāuzņemas pašreizējai it kā prorietumnieciskajai koalīcijai, kura ir pie varas jau gadiem ilgi. Problēmas ar un ap KNAB un tagad arī VID ir smagi ielaistas un nav risinātas gadiem ilgi. Vēlētāji, dabiski, jautā, kuri politiskie spēki ir vainojami šajās problēmās.

Partija, kura vienmēr uzsvērusi savu ES un vispār orientāciju uz Rietumu vērtībām – “Vienotība” – šobrīd balansē uz robežas, kad tā vairs netiks Saeimā. Vislielākā atbildība par šādu rezultātu ir jāuzņemas viņiem pašiem, jo lielākie skandāli un iekšējā šķelšanās ir nevis mediju vai kādu ārēju spēku rezultāts, bet gan pašu rīcība. Paliek atklāts jautājums – kurš un kāpēc to veicināja? Tas nevarēja notikt bez partijas augstākās vadības līdzdalības.

Tāpat, jau pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš 2014. gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai, bet Latvijā faktiski nav notikusi nekāda nopietna pretdarbība masīvajam Krievijas propagandas spiedienam. Tas ir tikai vēl vairāk izvērsies, kļuvis agresīvāks un rafinētāks. Krievijas mediji gandrīz kā mantru atkārto visas Latvijas sociālās nelaimes un problēmas. Sākot ar milzīgo nabadzības plaisu, ekonomisko emigrācijas biedējošo statistiku, demogrāfijas problēmas. Protams, ka vainotas tiek prorietumnieciskās koalīcijas partijas un līdz ar to tieši un netieši Eiropa. Vislielākā nelaime ir tā, ka šīs problēmas ir reālas, nevis izdomātas. Krievijas propagandas medijiem atliek tikai pārpublicēt Latvijas mediju materiālus.

Reklāma
Reklāma

Protams, par iekšpolitiskajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām nevar un nedrīkst klusēt. Tomēr paliek jautājums – kāpēc esam tik tālu nonākuši? Tāpat neatbildēts paliek jautājums – kāpēc faktiski trīs gadu laikā nav veikti nekādi pasākumi, lai efektīvi ierobežotu un pretdarbotos Krievijas propagandas spiedienam? Notiek dažādas konferences un semināri, bet, skatoties uz rezultātu, to pievienotā vērtība ir vien gaisa sildīšana par nodokļu maksātāju naudu. Vilšanās sabiedrībā tikai pieaug, un vēlēšanu rezultāti 2018. gadā var izrādīties liktenīgi.

Kāds tam visam sakars ar ES un ASV diplomātiem? Ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc Krievija varējusi Latvijā tik efektīvi darboties, savukārt Rietumu reputācija un vērtības ir strauji mazinājušās. ASV vēstniecība ir zinājusi, ka visaugstākajā parlamentārajā drošības līmenī ir iezīmējušās ļoti neskaidras attiecības ar apšaubāmiem grupējumiem no Krievijas pierobežas, kur līdz Krievijas specdienestam FDD var ar roku aizsniegt. Tomēr šīs satraucošās ziņas faktiski ir ignorētas. Te nav runa tikai par Latvijas drošību vien, te ir runa arī par sabiedroto spēku drošību. Tāpat paliek jautājums, kāpēc informatīvajā laukā darbs ir bijis tik vājš, ka Krievijas mediji Latvijā izrādījušies tik sekmīgi? Tas nevarētu notikt, ja visaugstākajā līmenī reāla darba vietā kāds nebūtu izvēlējies darba, tomēr drošības jautājumi mums ir kopēji un atbildīgajiem sabiedrotajam ir visas tiesības jautāt SAB – kāpēc augstākās drošības pielaides ir personām, par kurām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu? Runa ir mūsu un sabiedroto karavīru drošību. Ja tas nav darīts, tad ir arī ES un ASV diplomātu bezatbildība.

Tas viss var beigties ar to, ka pēc 2018. gada ES un ASV var sākt kravāt čemodānus ar visām savām institūcijām un ietekmi. Kremļa spēks sakņojas sabiedrības ticības zaudēšanā Rietumu vērtībām un sabiedrotajiem. Šajā cīņā Latvijā Kremlis nepārprotami uzvar pēc punktiem. 2018. gada Saeimas vēlēšanas var beigties ar nokautu prorietumnieciskajai koalīcijai. Moldovas prezidenta vēlēšanu rezultāts ir ļoti skaidrs brīdinājuma signāls. Latvija kā ES un NATO dalībvalsts Kremļa polittehnologiem būs daudz iekārojamāks kumoss, kura dēļ viņi centīsies no sirds. To jau šobrīd var redzēt ar neapbruņotu aci. Bet, lai kāds uzvarētu, otram ir jāļaujas.

Smags jautājums – kāpēc šī ļaušanās notiek un to ignorē gan mūsu drošības dienesti, Saeimas Nacionālās drošības komisija un – jā, arī sabiedrotie? Tas ir jautājums, kāpēc ASV ir sūtījušas uz Latviju tādus diplomātus, kuri bezpalīdzīgi noraugās, ka Kremļa ausaiņi burtiski dejo uz galda un neviena īpaši netraucēti drupina politisko stabilitāti un drošību.

Avoti:
1. Die Tageszeitung: “Von Europa enttäuscht” https://www.taz.de/Archiv-Suche/!5349890&s=Russland&SuchRahmen=Print/

2. LSM: Partiju reitingi: aizvien vairāk vīlušos vēlēt
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/partiju-reitingi-aizvien-vairak-vilusos-veletaju.a207868/