Eiropai jāgādā par aizsardzību 2
Autori: Federika Mogerīni augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos; Jirki Katainens Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Aukstā kara beigas radīja paļāvību, ka Eiropā tiks nodrošināts miers. Eiropas Savienībā miers tiešām valda, taču tagad, gadsimta ceturksni vēlāk, mums nākas saskarties ar skarbo īstenību, ka nestabilitāte aiz mūsu robežām tiešā veidā ietekmē Eiropas Savienības iedzīvotāju drošību. Tas mums ir licis pilnībā pārvērtēt mūsu sadarbību aizsardzības jomā.
Mēs visi esam vienisprātis, ka drošība Eiropas Savienībā valdīs tikai tad, ja visi rīkosimies kopā. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk apzināmies, ka nepieciešama ciešāka sadarbība drošības jomā. Pēdējos mēnešus esam aktīvi strādājuši, lai sagatavotu vērienīgu aizsardzības tiesību aktu paketi, kas balstās uz trim pīlāriem.
Pirmkārt, mēs uzskatām, ka drošību Savienībā var palielināt ar pasākumiem ārpus mūsu robežām. Tāpēc ES globālās stratēģijas kontekstā ir ierosināti konkrēti priekšlikumi, piemēram, drošības un aizsardzības politikas īstenošanas plāns. Tajā ir noteikta Eiropas pieeja drošības jomā, kas balstās uz partnerattiecību veidošanu, atbalstu samierināšanas panākšanai un stabilitātes veicināšanu, lai novērstu krīžu rašanos.
Lai spētu izpildīt šos uzdevumus un pienācīgi garantētu drošību, mums jāreaģē ātrāk, jāuzlabo civilo un militāro misiju koordinācija un efektīvāk jāizmanto pieejamais finansējums. Tas nozīmē nopietnāku sadarbību starp dalībvalstīm, ko cenšas panākt šis plāns.
Otrkārt, ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar mūsu galvenajiem partneriem drošības jomā, pirmkārt, jau NATO. Decembrī ES un NATO apstiprināja 42 konkrētus pasākumus, ar kuriem tiek īstenota pērn jūlijā parakstītā kopīgā deklarācija.
Tomēr ar šiem diviem pīlāriem neko nevarēs panākt, ja netiks investēts pētniecībā un aizsardzības spēju pilnveidē. Tāpēc Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas aizsardzības rīcības plānu, kas ir trešais pīlārs šajā paketē.
Līdz šim ar iepirkumu aizsardzības jomā nav īsti ticis izmantots ne mazo un vidējo uzņēmumu, ne vienotā tirgus potenciāls. Aptuveni 80% aizsardzības ekipējuma iepirkuma notiek valsts līmenī. Tiek lēsts, ka dalībvalstu sadarbības trūkums izmaksā līdz pat 100 miljardiem eiro gadā.
Eiropas Savienība militāro tēriņu ziņā ir otrajā vietā pasaulē – mūsu kopējais aizsardzības budžets atbilst aptuveni pusei no ASV budžeta. Tomēr kvalitāte un kvantitāte ir vienlīdz svarīgas, un, ja tēriņi ir nelietderīgi, cieš mūsu visu drošība. Lai panāktu apjomradītus ietaupījumus inovācijā un iepirkumā, ir absolūti nepieciešama Eiropas līmeņa sadarbība.
Citās ekonomikas nozarēs ES ir izdevies uzlabot rezultātus, ieguldot progresīvā pētniecībā, palīdzot finansēt strauji augošus uzņēmumus un atraisot vienotā tirgus potenciālu, kas nodrošina ieguvumus patērētājiem. To pašu mēs tagad vēlamies darīt aizsardzības nozarē.
Mēs sāksim ar jaunu pētniecības finansējumu. Uzskatām, ka pēc izmēģinājuma posma, kas ilgs līdz 2020. gadam, ES budžetā novatoriskām ar aizsardzību saistītām tehnoloģijām ik gadu būtu jāparedz 500 miljoni eiro.
Dalībvalstis joprojām pašas pilnībā būs noteicējas. Tās lems, kur un kā ieguldīt, bet mēs tām varam nodrošināt satvaru, kas tām palīdzēs pilnveidot aizsardzības spējas un iegādāties jaunu aprīkojumu. Reāli te varētu būt runa par pieciem miljardiem eiro gadā, taču, lai sasniegtu NATO dalībvalstīm noteikto mērķi, kas ir 2% no IKP, būtu vajadzīgs daudz lielāks finansējums.
Martā Eiropas Savienībai apritēs 60 gadi. Ir pēdējais laiks nopietni pievērsties mūsu drošībai. Veidosim īstenu aizsardzības savienību, kas to spētu nodrošināt!
