Eiropai jāpalīdz atgūt Horvātijai karā zaudēto 0
Aktīvāku rīcību gaida no Horvātijas valdības
Vočinas pašvaldība atrodas gleznainajā Viroviticas-Podravinas reģionā valsts ziemeļos. No galvaspilsētas Zagrebas labu pāris stundu braucienā. Te mīt aptuveni 2500 iedzīvotāju mežu, lauku un ieleju ieskautos māju pudurīšos.
Vočinas apkārtnē vēl Balkānu kara laikā noritējušas smagākās kaujas un joprojām teritorijā ir daudz mīnētu vietu, ko nav iespējams izmantot lauksaimniecībai, sēņošanai vai mežizstrādei. To, cik sīva te bijusi karadarbība, liecina vai katra zemnieku sēta. Teju katrā mājā var atrast lādiņu pēdas, dažas pilnībā atjaunotas no drupām, par to liecina sarkano ķieģeļu dažādo krāsu mozaīkas. Pie pamatiem, kur tie vecāki, ķieģeļi tumšāki. Vietām puse mājas sienas gaišākā, puse tumšākā krāsā. Vietējie cilvēki stāsta, ka pēc kara valsts atbalstījusi māju atjaunošanu, tikai to saimniekiem vajadzējis pieteikties kompensācijām. Tie nami, kas palikuši drupās, vai nu saimniekus zaudējuši, vai skumjo atmiņu dēļ viņi nav spējuši atgriezties.
Projekti dzīves laikā
Vēl pirms kara šis bijis viens no turīgākajiem ciematiem valstī, bet tagad, kā saka Vočinas pašvaldības mērs Predrags Filičs, viens no visnabadzīgākajiem.
Klusajā, zaļajā, lielu koku ieskautajā ciemata centrā iepretī nelielajai pašvaldības ēkai slejas stalts, atjaunots Svētās Marijas dievnams. Brīdī, kad sarunājos ar Predragu Filiču, atskan dobjas zvanu skaņas. Šeit katru septembri ierodas tūkstošiem svētceļnieku no Horvātijas un ārvalstīm. Pašvaldības lepnums ir arī Papuka dabas parks ar kalniem un unikālu ģeoloģisko pieminekli, vulkāniskās klints atsegumu Rupnicu.
Visas šīs bagātības, kas prasa arī kopšanu un rūpes, ir viens no iemesliem, kas vietējiem liek domāt par iespēju izmantot jaunos apstākļus, proti, Eiropas Savienību.
“Visu, ko Vočina ir varējusi zaudēt, tā jau ir zaudējusi karā, tāpēc Eiropas Savienība vairāk posta mums nodarīt nevar, vienīgi palīdzēt,” tā mazās horvātu pašvaldības mērs. Jau tagad Vočina ir pieteikusies veselai virknei projektu, un kādu no tiem varēs īstenot tikai veselas cilvēka dzīves laikā. “Esam jau dažus sākuši un ieviesuši kanalizācijas sistēmas projektu, ko atbalsta Eiropas Savienība. Vēl viens, kuru tūlīt varēs sākt, ir enerģijas projekts, proti, biomasas izmantošana, lai pamazām varētu atteikties no fosilā kurināmā. Mums ir arī dažādi tūrisma projekti, tostarp kongresa centra celtniecība, tā kā mūsu pašvaldībā ik gadu ierodas daudz svētceļnieku. Un vēl viens projekts, kas gan prasīs ļoti daudz gadu, ir slēpošanas trases izveide,” mērs aizrautīgi stāsta. Tajā pašā laikā Predrags Filičs uz dzīvi raugās reāli, sakot, ka Eiropas Savienība nevienam debesmannu neatnesīs un ikdienas dzīve arī Vočinā vienā mirklī labāka nekļūs.
Lūdza Dievu, lai izdzīvotu
Vēl viens cerību punkts, kas Vočinai varētu atnest eiropiešu uzmanību un pie viena arī papildu līdzekļus, ir skaistais Papuka dabas parks. Par tā uzraugu un vienlaikus gidu te strādā Stjepans Gals. Staltais vīrs dzīvo tepat tuvumā un katru šaurāko taku zina no galvas. Noprotams, ka Stjepans, kurš iestājās dzimtenes aizstāvjos, šeit arī karojis, taču viņš nevēlas, kā pats saka, klāstīt detaļas. Viņam prieks, ka unikālā kalnaine un klints palikusi neskarta.
“Godīgi sakot, es esmu ļoti pārsteigts, cik ātri viss ir noticis. Vēl pirms divdesmit gadiem lūdzām Dievu, lai izdzīvotu, bet šodien es varu strādāt un rādīt šo brīnumskaisto vietu tūristiem un atkal te dzīvot.”
Pašvaldībā sastopu arī Svenu Jesenkoviču, kurš ir viens no horvātu divdesmitgadnieku paaudzes. Viņš atceras, kā, vēl pavisam mazs puika būdams, Balkānu kara laikā sēdējis ar vecākiem pagrabā, kad bijusi šaušana, bet citādi no ļaunākā ticis pasargāts. Viņš izstudējis ekonomiku, brīvi runā angļu valodā, tāpēc palīdz pašvaldībai ar tulkošanu, ja ierodas ārzemnieki, bet ikdienā darbojas ar Eiropas projektiem. Svens ir optimists, bet arī redz, cik ļoti Horvātijas cilvēkiem būs jānopūlas, lai apgūtu tās iespējas, ko Eiropas Savienība var dot. Daudzi Svena vienaudži laukus ir pametuši. Tieši jaunu cilvēku vidū bezdarbs ir ļoti augsts.
Gaida drosmīgus lēmumus no valdības
Vēl pirms nedaudz vairāk kā mēneša Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas centrā emocionālā ceremonijā svinēja iestāšanos Eiropas Savienībā. Desmit gadus ietais ceļš noslēdzās ar svētkiem, tomēr atgriešanās ikdienā atklājas nebūt ne tik rožaina. Vasara tūrisma nozarē ir gada viskarstākais rosīšanās laiks, kad gan skaistajos piekrastes kūrortos, gan arī Vočinā viesu ir vairāk. Gleznainajā, viesmīlīgajā valstī ārvalstu ciemiņi ir viens no vissvarīgākajiem ienākumu nesējiem un tautsaimniecības sildītājiem. Tomēr vairākums no 4,4 miljoniem iedzīvotāju aizvien domā, kā savilkt galus, jo Horvātijas ekonomika kopš 2008. gada joprojām nevar lepoties ar strauju izaugsmi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem vismaz viens no pieciem horvātiem ir bez darba. Kredītreitinga aģentūra “Standard & Poor’s” aizvadītajā nedēļā samazināja valsts reitingu līdz negatīvam, liekot lietā virkni argumentu, proti, ka Eiropas Savienības atbalsts valstij nenesīs nepieciešamos labumus strukturālo reformu trūkumu dēļ un arī valdība nebūšot gatava īstenot nepopulārus, tomēr vajadzīgus taupības soļus. Horvātijas vara jau saņēmusi regulārus aizrādījumus no starptautiskajām finanšu institūcijām par to, ka pārāk gausi pievēršas valsts ekonomikas izaugsmes problēmām, neuzlabo biznesa klimatu un nevēlas īstenot pārmaiņas lielajā un neefektīvajā ierēdņu aparātā.
Pēc kopējiem tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem no visām 27 Eiropas Savienības valstīm pēc Horvātijas atrodas tikai Rumānija un Bulgārija.
Starptautiskās organizācijas aizvien brīdina arī par augsto korupcijas līmeni. Vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Horvātija jau paveikusi lielu darbu, tomēr, kā norāda pretkorupcijas organizācija “Transparency International”, Horvātijai ir vēl daudz darāmā, īpaši valsts sektorā un pakalpojumos.
Paši horvāti uzskata, ka valstij vissvarīgāk un vissteidzamāk ir rast jaunas darba vietas, kas pasargās cilvēkus no aizbraukšanas un atnesīs ilgi gaidīto izaugsmi.
