Eiropai kopīga pagātne un nākotne 0
Pirms 73 gadiem, 1939. gada 23. augustā, nacistiskā Vācija Hitlera vadībā un Padomju Savienība Staļina vadībā parakstīja paktu, kas mainīja vēsturi un bija sākums nežēlīgākajam karam cilvēces vēsturē. Otrajā pasaules karā tika nogalināti miljoniem cilvēku. Daudzi – kā Latvija – cieta no totalitārajiem režīmiem vēl gadu desmitiem pēc kara beigām. Tādēļ šodien, 23. augustā, mēs atzīmējam visu totalitāro un autoritāro režīmu upuru Eiropas piemiņas dienu.
Šodien mums, eiropiešiem, būtu jāapvienojas, lai pieminētu visus tos, kas ir bijuši totalitāro režīmu upuri, un tos, kas pret šādiem režīmiem cīnījušies. Totalitārie režīmi ir cilvēka cieņas noliegums. Tie ir mūsu sabiedrību pamattiesību pārkāpums, kuras izveidotas uz demokrātijas un tiesiskuma pamatiem, kas ir Eiropas Savienības būtība. Pagātnes atmiņas ir visu eiropiešu kopīgais mantojums.
Lai saprastu mūsdienu Eiropu, ir jāatceras mūsu kopīgā vēsture. Ikvienam būtu jāzina par laikiem, kad Eiropa bija sadalīta, un par ciešanām, ko daudzām ģimenēm radīja totalitāro režīmu noziegumi. Pagātnes sāpīgajām atmiņām nevajadzētu mūs sadalīt. Tieši otrādi, tumšās atmiņas mums sniedz cerību nākotnei un palīdz veidot labāku un stiprāku Eiropu nākamajām paaudzēm.
Ja eiropieši stingri ievēros tādus principus kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, tiesu iestāžu neatkarība, pamattiesības, tostarp mazākumtautību tiesības, tad mēs spēsim izveidot spēcīgu, demokrātisku un plurālistisku Eiropu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, kas parādīs pasaulei, ka mēs esam guvuši mācību no pagātnes.
Piemiņas diena ir svarīga divu iemeslu dēļ: simboliska atcere, apmeklējot pieminekļus un muzejus, kā arī izglītojošs nolūks, nododot jaunākajām paaudzēm zināšanas par totalitāro sistēmu noziegumiem, lai tās apzinātos no tām izrietošo brīdinājumu un mācību.
Eiropas Komisija turpinās veicināt mūsu kopīgās vēstures piemiņu, īpaši īstenojot programmu “Eiropa pilsoņiem”.
Latvija ir bijusi dabiska šīs programmas ieguvēja, saņemot 231 624 eiro pieteiktajiem projektiem. Par to spēcīgo iespaidu var pastāstīt katrs, kas skolā uzzinājis vairāk par holokaustu, dabā aplūkojis interaktīvo gulaga karti vai internetā iemaldījies virtuālajā Okupācijas muzejā. Baltezera kapsētā par pagātni atgādina ciešanu vārti 130 spīdzinātajiem un nogalinātajiem iedzīvotājiem. Par Sibīrijas bērniem mēs drīz varēsim lasīt angliski, palīdzot šo Latvijas vēstures lappusi atvērt citiem eiropiešiem.
Pieminot totalitāro režīmu izdarītos noziegumus, mēs parādīsim jaunajām paaudzēm, ka demokrātija, tiesiskums un pamattiesības nav pašas par sevi saprotamas lietas, bet gan sāpīgas vēstures un daudzu pūliņu rezultāts.
Mūsu kopīgais uzdevums ir saglabāt dzīvu šo piemiņu, ar ko paužam cieņu visiem upuriem, kas cieta no totalitārajiem režīmiem, kuri izpostīja Eiropu. Piemiņa arī ir veids, kā nodrošināt, lai tas vairs nekad neatkārtotos, proti, lai Eiropas tautas nekad nevarētu sadalīt un pakļaut totalitārismam ne labējie, ne kreisie politiskie spēki.
Šī visu totalitāro un autoritāro režīmu upuru Eiropas piemiņas diena ir iespēja vēlreiz atgādināt par mūsu kopīgajām Eiropas vērtībām. Šodien var ar lepnumu teikt: “Šī ir Eiropa. Mēs nekad neatgriezīsimies pagātnē. Mēs apvienosim un integrēsim mūsu tautas, lai kopīgi strādātu pasaules labā, kurā nav vietas totalitārismam.”
