Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. augusts, 2013
Drukāt

Eiroparlamenta deputātam jābūt kā Latvijas vēstniekam

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ar kādām īpašībām un spējām apveltītiem jābūt eiroparlamentāriešiem, lai pārstāvētu iedzīvotāju intereses? Kā vērtēt pašreizējo parlamenta pārstāvju darbību? Jo laiks apdomāt un izvēlēties kandidātus 2014. gada vēlēšanās.


 

Nākamgad gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas bieži vien Latvijas sabiedrībā tiek uztvertas kā otrās šķiras vēlēšanas, pēc kurām ievēlēto kandidātu darbus ir grūtāk redzēt nekā to politiķu veikumu, kas ievēlēti pašvaldībās vai Saeimā. Būtiskākā EP deputātu kompetence ir pārstāvēt parlamentā Latvijas iedzīvotāju intereses. Kā EP deputātiem līdz šim veicies dažādu sabiedrības grupu – uzņēmēju, zaļi domājošo, zemnieku un enerģētikas speciālistu – skatījumā, un ar kādām spējām apveltītus deputātus viņi vēlētos redzēt ievēlētus nākotnē, “LA” skaidro šajā rakstā.

 

Novērtē saikni 
ar iedzīvotājiem

“Lauksaimniecības sektoram, kas visā ES piedzīvo reformas, ir būtiska Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, ko ļoti labi savā darbā nodrošina deputāte Sandra Kalniete,” teic biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Viņa skaidro – ja katrs Eiroparlamenta deputāts pieķertos interesējošajām nozarēm, ieguvēji būtu gan Latvijas iedzīvotāji, gan tās ekonomika. M. Dzelzkalēja uzteic S. Kalnieti par viņas aktivitāti, bieži tiekoties ar lauksaimnieku pārstāvjiem, kā arī esot vedusi uz Latviju un tās zemnieku saimniecībām Eiropas parlamenta deputātus, tostarp tos, kas darbojas EP Vides un agrārajā komitejā. Paužot lauksaimnieku viedokli, M. Dzelzkalēja uzsver, ka nākamajā sasaukumā S. Kalnietei ir jāturpina sava darbība, ko lauksaimnieki ir augsti novērtējuši. Būtiska nozare ES un arī Latvijas kontekstā ir enerģētika.

Enerģētikas eksperts, bijušais komisāra Andra Piebalga padomnieks Juris Ozoliņš teic, ka visaugstāko atzīmi no Latvijas EP deputātiem viņš liktu Robertam Zīlem, kuram kā ekonomistam ir ļoti dziļas zināšanas par tautsaimniecību. “Viņa teiktajā par ekonomikas un citām lietām ir saturs, un viņš negrābstās gar jautājumiem, bet tajos iedziļinās,” saka J. Ozoliņš.

Viņš uzskata, ka enerģētikas jautājumos, piemēram, energoresursu pieejamībā, EP deputātiem jāspēj saskatīt to, kas šajā jomā notiek dažādās valstīs, piemēram, J. Ozoliņs atzīst, ka nav normāli, ka Latvija atlikusi lēmuma pieņemšanu par gāzes tirgus liberalizāciju. “Diemžēl bieži piesauktais Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” nav lielākais drauds Eiropas enerģētiskajai neatkarībai, bet gan dažādi entuziasti parlamentos un valdībās, kas simpatizē koncerna idejām,” piebilst J. Ozoliņš.

ES kontekstā būtiski ir arī vides jautājumi, ņemot vērā, ka stratēģijā “Eiropa 2020” minēti vairāki ar vidi saistīti mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam. Organizācijas “Zemes draugi Latvijā” padomes loceklis Jānis Ulme teic, ka līdz šim Latvijas labējo deputātu aktivitātes EP lielākoties bijušas vērstas pret vides aktīvistu idejām. “Nožēlojami ir skatīties uz Latvijas parlamentāriešiem, ka viņi nāk klajā ar paziņojumiem, ka Latvija ir pussoli no zaļākās valsts pasaulē, bet balsojumi parāda pretēju tendenci. Videi šādos gadījumos ir grūti attīstīties,” stāsta J. Ulme un piebilst, ka latvisko deputātu balsojumi neesot bijuši par labu tīrākai Baltijas jūrai un tās problēmu risināšanai.

Viņš uzskata, ka videi draudzīgāki balsojumi bijuši no krievvalodīgo deputātu puses, kuri parasti iesaistās EP deputātu grupās, kas atbalsta zaļās idejas un ir opozīcijā labējām grupām.

“Priekšlikumos par kopējo lauksaimniecības politiku bija daudzi priekšlikumi, kas Latvijas videi būtu par labu, taču par tiem tika nobalsots pret, piemēram, par dažādām obligātajām vides prasībām,” teic J. UIme.

Eiroparlamentāriešu darbu vērtē arī Latvijas jaunatnes padomes priekšsēdētājs Kārlis Boitmanis, kurš atceras, ka dažādas jauniešu organizācijas ar deputātu Roberta Zīles un Kārļa Šadurska atbalstu spējuši realizēt jaunatnes projektus. “Līdz šim gan neesam daudz komunicējuši ar deputātiem, lai viņi atbalstītu mūsu intereses,” saka K. Boitmanis, piebilstot, ka Latvijas jauniešiem nepieciešams lobijs Eiropas Parlamentā. Viņš uzsver, ka līdz šim Latvijas eirodepuāti EP atbalstījuši iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropā samilzušās jauniešu bezdarba problēmas risināšanu un nodarbinātības veicināšanu.

Politiskā līmenī būtiski EP deputātiem ir atgādināt Latvijas vēstures jautājumus – šajā jomā lielu darbu, pēc vēsturnieka Ineša Feldmaņa domām, paveikusi deputāte Inese Vaidere.

“Viņa rīkojusi dažādas konferences, kurās skaidroti Latvijas vēstures jautājumi, piemēram, atceros konferenci, kurā bija stāstīts par latviešu darbības demokrātiskajiem aspektiem 2. pasaules kara laikā. Tāpat viņa labi sadarbojas ar vēsturniekiem un ir skaidrojusi Latvijas okupācijas jautājumus,” atceras I. Feldmanis.

Dažādu Latvijas kreisā spārna deputātu aktivitātes citas vēstures doktrīnas skaidrošanā viņš sauc par bezmērķīgām. “Vēsture ir jāvērtē pēc vienotiem kritērijiem. Gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas darbība pirms 2. pasaules kara. PSRS darbību nevar citādi uztvert kā vardarbīgu Baltijas valstu aneksiju, un tai sekoja okupācija. Man žēl un nāk smiekli par mūsu kreiso vēsturnieku aktivitātēm,” saka I. Feldmanis, viņš uzskata, ka jāpanāk, lai Eiropā tiktu nosodīti padomju laika noziegumi un sabruktu mīti par PSRS kā uzvarētājvalsts labo dabu. “Skaidrs, ka bija divi kara izraisītāji. Viens zaudēja, bet otrs pašlaik plivina uzvarētāju karogu.”

 

Jābūt smagsvaram aizkulisēs

Skatoties nākotnē, dažādu grupu pārstāvji pauž domas par to, kas deputātiem būtu jādara, lai pārstāvētu viņu intereses. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka EP deputātiem jābūt skaidrai izpratnei par to, ka Eiropas uzņēmumiem jāatgūst savas pozīcijas pasaulē un Eiropas reģioniem nepieciešama vienmērīga attīstība.

“Jāpanāk, lai Baltijas jūras reģions, ne tikai ziemeļvalstis kļūst par investīciju, zinātnes un tehnoloģiju līderi Eiropā. Kā būtiskus darbības virzienus EP līmenī L. Meņģelsone min uzņēmējdarbības vides un prognozējamības veicināšanu, Eiropas struktūrfondu un citu finanšu līdzekļu pieejamību, kā arī atbalstu Latvijas infrastruktūrai – ostu, dzelzceļa tīkla attīstību, kā arī enerģētikas tirgu.

“Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, kurš no Latvijas politiķiem tiks apstiprināts un kādā jomā darbosies,” piebilst L. Meņģelsone.

Konkrētas personas, ko viņa vēlētos redzēt ievēlētas EP no Latvijas, L. Meņģelsone nenosauc, jo partijas vēl nav izvirzījušas savus kandidātus. Tikmēr Zemnieku saeima arī turpmāk Eiropas parlamentā redzētu S. Kalnieti, jo viņa esot lieliski pildījusi zemnieku lobija funkcijas. LJP arī nevar minēt konkrētus kandidātus, taču K. Boitmanis uzsver, ka būtu vēlami, lai Eiropas Parlamentā ievēlētu arī kādu jaunieti, kas kalpotu par jauniešu lobiju un ar svaigām idejām dotu pienesumu EP. Viņam iebilst J. Ozoliņš, kurš uzskata, ka EP deputātam jābūt ar plašu iepriekšējo pieredzi un EP nevajadzētu būt arī cilvēkiem ar šauru nacionālo skatījumu.

Runājot par deputātiem nepieciešamām spējām, eksperti ir vienisprātis, ka tam nepieciešams būt kompetentam un gudram cilvēkam, kas spējīgs ātri mācīties. “Kādus kandidātus izvēlēs partijas, par tādiem būs jābalso. Visupirms viņiem nepieciešama laba pamatizglītība kādā jomā – viens var būt labs fiziķis, cits labs lingvists.

Jārēķinās, ka deputātam ātri jāapgūst zināšanas, jo jautājumi EP ir ļoti plaši. Piemēram, ja deputāts specializējies enerģētikas jautājumos, viņam ir jāorientējas attiecīgajā terminoloģijā – piecās minūtēs var atklāt, vai cilvēks ir kompetents,” bilst J. Ozoliņš.

Viņš teic, ka, piemēram, skaidrojot situāciju lauksaimniecībā pārējiem deputātiem, jāskaidro Latvijas vēsture un lauksaimniecības situācija PSRS laikos, kas vēl joprojām ietekmē mūsdienas. Būtiska īpašība EP deputātam ir prasme un iespēja piedalīties aizkulišu sarunās. “Zīle varētu būt aizkulišu diskusijās vienlīdzīgs ar Ivaru Godmani. Taču pašlaik parlamentā trūkst komisāram Andrim Piebalgam līdzvērtīgu cilvēku,” skaidro politiskās komunikācijas eksperts, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra un piebilst, ka līdz šim neviens Latvijas eiroparlamentārietis nav EP sniedzis tādu runu kā savulaik premjers Valdis Dombrovskis un kas bijusi atspoguļota Rietumeiropas medijos.

Ekspertu interesē, kāds būs Latvijas kreiso vai tā saucamo krievvalodīgo deputātu (Aleksandra Mirska, Tatjanas Ždanokas un Alfrēda Rubika) piedāvājums nākamajām vēlēšanām – vai viņi startēs no vienota saraksta. Bieži šo deputātu pienesums Latvijas interesēm tiek vērtēts kā pretrunīgs.

 

Jāspēj pārliecināt

“EP deputātam jābūt kā Latvijas vēstniekam, kurš lobē Latvijas iedzīvotāju, arī uzņēmēju intereses un ir komunikabls cilvēks,” teic personāla atlases kompānijas “CV Online” valdes priekšsēdētājs Aivis Brodiņš. Tāpat viņš norāda, ka EP deputātiem no Latvijas vajadzētu aizmirst iekšējās politiskās nesaskaņas Latvijā un koncentrēties uz Latvijas interešu pārstāvniecību ES. Izvēloties EP kandidātus, personāla atlases speciālists aicina ņemt vērā vairākus faktorus.

Pirmo viņš min plašu un veiksmīgu vismaz desmit gadus ilgu politisko pieredzi. Tāpat būtiski esot, lai tā būtu pazīstama personība, kurai jau ir autoritāte Latvijas politikā. “Nepieciešamas arī plašas zināšanas ekonomikā, kas var būt iegūtas pirms politiskās pieredzes. Tās nepieciešamas, jo EP tiek lemts par budžetu un līdzmaksājumiem,” teic A. Brodiņš.

Viņš uzskata, ka deputātam nepieciešama arī izpratne par Eiropas institūciju darbu, kā arī teicamas svešvalodu zināšanas, lai sazinātos ar citiem deputātiem, kā arī sniegtu intervijas ārvalstu medijiem. “Būtiskākā rakstura iezīme, kam jābūt, ir labas saskarsmes prasmes, jo parlamentā ievēlētajiem jāsazinās ar pārējiem deputātiem, komiteju vadītājiem un Latvijas iedzīvotājiem,” skaidro A. Brodiņš.

Viņš uzskata, ka deputātiem jāpiemīt arī spējai aizraut un pārliecināt par savām idejām, lai tās būtu interesantas citiem EP deputātiem. Kā svarīgu kvalitāti A. Brodiņš min spēju uzklausīt un risināt problēmjautājumus. Juris Ozoliņš teic, ka viņš, izvēloties EP deputāta kandidātus, vērtēs šo cilvēku līdz šim padarītos darbus un to, cik aktīvu saikni šie deputāti uzturējuši ar Latvijas iedzīvotājiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+