Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. novembris, 2016
Drukāt

Eiroparlamenta priekšsēdis Martins Šulcs atkāpjas. Kas nāks vietā?

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

"Es esmu centies stiprināt Eiropas projektu savas darbības laikā Eiroparlamentā un turpināšu to darīt, arī atrodoties Berlīnē," apgalvoja no amata aizejošais EP priekšsēdis Martins Šulcs.

Vācu sociāldemokrāts Martins Šulcs, četrus gadus sabijis Eiroparlamenta spīkera amatā, nolēmis nepretendēt uz otro termiņu, bet pievērsties Vācijas politikai un kandidēt Bundestāga vēlēšanās.

“Nākamgad es piedalīšos Bundestāga vēlēšanās Sociāldemokrātu partijas sarakstā Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalstī,” vakar preses konferencē Briselē paziņoja Šulcs. “Es esmu centies stiprināt Eiropas projektu savas darbības laikā Eiroparlamentā un turpināšu to darīt, arī atrodoties Berlīnē,” viņš apgalvoja, piebil­stot, ka “šobrīd pasaulei vairāk nekā jebkad vajadzīga stipra un pašpaļāvīga Eiropa, kas aizstāv iepriekšējo paaudžu izveidoto”. “Manas saistības pret Eiropas projektu ir nelokāmas. Tālāk es cīnīšos par šo projektu nacionālā līmenī, bet manas vērtības nemainās,” uzsvēra EP priekšsēdis.

 

Kas nāks Šulca vietā?

Pēdējos mēnešos Šulcs centās panākt atbalstu palikšanai Eiroparlamenta spīkera amatā otro termiņu, lai gan bija solījis atbrīvot šo krēslu prezidentūras vidū centriski labējās Eiropas Tautas partiju grupas pārstāvim. Šulca vēlmi saglabāt EP spīkera amatu atbalstīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš pat esot draudējis atkāpties, ja viņa draugs tiktu izstumts no amata, raksta žurnāls “Spiegel”. Eiroparlamenta jaunā spī­kera vēlēšanas paredzētas nākamā gada sākumā. EK prezidents Junkers un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kas abi pārstāv centriski labējos spēkus, atbalstīja Šulcu Eiroparlamenta spīkera amatā stabilitātes saglabāšanai un lielās koalīcijas uzturēšanai Eiroparlamentā starp Tautas partiju un sociāldemokrātiem. Šulcam aizejot, reālākie pretendenti uz Eiroparlamenta vadītāja amatu varētu nākt no EP visplašāk pārstāvētās konservatīvās Eiropas Tautas partiju grupas (EPP). Tās pārstāve Īrijas deputāte Maireda Makginesa jau apstiprinājusi gatavību izvirzīt savu kandidatūru. Cīņā par Eiroparlamenta spīkera amatu ar viņu varētu sacensties Slovēnijas bijušais premjerministrs Aloizs Peterle, Francijas eirodeputāts Alēns Lamasūrs, Itālijas bijušais eirokomisārs Antonio Tajani un citi pretendenti.

 

Cīņa par amatiem Berlīnē

Analītiķi atzīmē, ka pagaidām nav skaidrs, kāda loma 60 gadus vecajam Šulcam varētu būt Vācijas politikā. Kā raksta avīze “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, Šulcs ir lūdzis Sociāldemokrātu partijas (SPD) līderi Zigmāru Gabrielu ierakstīt viņa vārdu kandidātos uz kanclera amatu. SPD valdes sēdē nesen tika nolemts izraudzīt kandidātu Vācijas valdības vadītāja postenim tikai janvārī, lai gan uz partiju pieaudzis spiediens nosaukt savu kampaņas līderi agrāk pēc kristīgo demokrātu (CDU) līderes Angelas Merkeles paziņojuma, ka viņa kandidēs uz ceturto termiņu kancleres amatā. Pašreizējais ekonomikas ministrs Gabriels, kas kancleres Angelas Merkeles “lielās koalīcijas” valdībā ieņem arī vicekanclera amatu, pats varētu kandidēt uz kanclera posteni, uz kuru varbūtējs pretendents ir arī Hamburgas mērs Olafs Šolcs. Eiroparlamenta līdzšinējais spīkers Šulcs, kurš runā sešās Eiropas valodās, tiek uzskatīts arī par varbūtēju kandidātu uz ārlietu ministra amatu Franka Valtera Šteinmeiera vietā, kuru valdošā koalīcija izvirzījusi valsts prezidenta postenim. Tā kā Šulcs ir SPD kandidātu saraksta galvgalā Bundestāga vēlēšanās Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalstī, viņa ievēlēšana ir tikpat kā garantēta, dodot iespēju kandidēt uz kanclera amatu. Šulcs ir cienīts Vācijas politiskajās aprindās, taču viņš ir darbojies Briselē pārāk ilgi un viņam nav dziļo saikņu partijas iekšienē, kādas ir Gabrielam, atzīmē “Politico”.

 

Par stabilitātes saglabāšanu

Pēc Merkeles paziņojuma, ko analītiķi uzskata par “vissliktāk glabāto noslēpumu Vācijas politiskajās aprindās”, sociāldemokrātu līderis Gabriels ieteica partijas biedriem saglabāt mieru un neļauties uztraukumam par šo ziņu. Kā Vācijas otrajai lielākajai partijai SPD ir lielas izredzes piedalīties nākamajā valdībā vai nu atjaunotas lielās koalīcijas sastāvā ar Merkeles kristīgajiem demokrātiem, vai kā vadošajam spēkam koalīcijā ar Zaļo partiju un kreisajiem. Taču daļa partijas biedru pauduši bažas, ka SPD, kas zaudējusi kristīgajiem demokrātiem trīs pēdējās vēlēšanās, nepilnu gadu pirms kārtējām vēlēšanām nav skaidras stratēģijas un partija joprojām ir KDS ēnā. SPD ne tikai jāizrauga kanclera kandidāts, kas spētu sacensties ar Merkeli, kuras popularitāte joprojām ir augsta par spīti bēgļu krīzei, bet arī jāformulē kampaņas programma. Aptaujas liecina, ka vairākums vāciešu dotu priekšroku lielās koalīcijas turpināšanai, jo tā dod cerības uz stabilitātes saglabāšanu neparedzamajā pasaulē. Merkeles valdīšanas laikā kristīgie demokrāti ir pārņēmuši vairākas nostādnes sociālajā jomā un citos jautājumos, kas tradicionāli bija raksturīgas sociāldemokrātiem. SPD vadībā ir bažas, ka lielās koalīcijas atjaunošana padarītu centriski kreiso partiju neatšķiramu no centriski labējiem spēkiem, apdraudot tās ilgtermiņa izredzes. “Mēs negribam vēl vienu lielo koalīciju,” paziņojis SPD priekšsēdētāja vietnieks Ralfs Stegners, kurš pārstāv partijas kreiso spārnu. Aptaujas liecina, ka vairākums vāciešu dotu priekšroku lielās koalīcijas turpināšanai, jo tā dod cerības uz stabilitātes saglabāšanu neparedzamajā pasaulē.

Pievienot komentāru

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+