Foto – AFP/LETA

Kandidātu sarakstu iesniegšana nākamā gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām saskaņā ar likumu sāksies martā. Taču, pēc neoficiālas informācijas, lielākās partijas pamazām sākušas apzināt iespējamos kandidātus.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

RAKSTA REDAKTORS

VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13

Lasīt citas ziņas

Pašlaik Latviju EP pārstāv deviņi eirodeputāti: Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, San­dra Kalniete, Kārlis Šadurskis (visi “Vienotība”), Roberts Zīle (NA), Alfrēds Rubiks (“SC”), Tatjana Ždanoka (“PCTVL”), Ivars­ Godmanis (ievēlēts no LPP/”LC”, bet šobrīd palicis bez partijas) un Aleksandrs Mirskis (ievēlēts no “SC”, bet tagad izveidojis savu partiju “Alternative”).

Vairākums no viņiem gatavi kandidēt arī uz nākamo sasaukumu, bet jau tagad skaidrs, ka visi ievēlēti netiks. Kaut vai tādēļ, ka pēc 2014. gada vēlēšanām Latvijas vietu skaits EP tiks samazināts līdz astoņām. Turklāt Briseles labumus baudīt vēlas arī viņu partijas biedri un politiskās arēnas jaunpienācēji. Vēl jo vairāk tādēļ, ka oktobrī gaidāmas arī Saeimas vēlēšanas. Līdz ar to, piedaloties EP kampaņā, zaudēt nav iespējams. Pat ja kandidāts netiek ievēlēts, viņš būs savācis papildu atpazīstamības punktus, kas noderēs rudenī.

Daudzi jau sākuši dārza sakopšanu. Varbūt laiks sakopt arī radu kapavietas?

Cīkstēšanās kažokzvēru audzēšanas nozarē turpinās. Audzētāji pieprasa kompensācijas par radītajiem zaudējumiem

Skolēni pamatskolā varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves: kā viņiem būs jārīkojas?

Visskarbākā konkurence par vietām EP kandidātu sarakstā, visticamāk, izvērsīsies “Vienotībā”, kurai jau tagad ir četri eiroparlamentārieši.

Pēc neoficiālas informācijas, uz EP nākamgad kandidēt vēlēsies arī pašreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tieši ar domu par Briseli viņš pirms pašvaldību vēlēšanām esot atteicies kļūt par “Vienotības” kandidātu Rīgas mēra amatam.

Šādu scenāriju apstiprina arī fakts, ka Pabriks, kurš vienmēr jautājumus komentējis ne mazāk bieži kā aizsardzības aktualitātes, pēdējos mēnešos to dara īpaši aktīvi. Pašlaik gan ministrs atrodas ārpus valsts, tādēļ viņa skaidrojumu par iespējamo kandidēšanu neizdevās uzzināt.

Arī Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS), kas pašlaik EP nav pārstāvēta, iezīmējas saraksta aprises. Līdera loma, visticamāk, tikšot uzticēta Saeimas deputātam Andrim Bērziņam, kurš divpadsmit gadus darbojies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā. Kamēr partijas vadība nav oficiāli apstiprinājusi kandidātu sarakstu, viņš par kandidēšanu runā izvairīgi, bet nenoliedz, ka būtu interesanti izmēģināt spēkus Eiroparlamentā.

“Strādājot Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, esmu iepazinis šo struktūru, un tā man nav sveša,” teica A. Bērziņš. Līdzās viņam saraksta galvgalī varētu atrasties vieta arī Uldim Augulim un Raimondam Vējonim. Taču daudz ko var izšķirt kandidātu atpazīstamība.

ZZS pirms teju katrām vēlēšanām pasūta sociālo pētījumu firmām sabiedrības aptaujas par savu kandidātu atpazīstamību un pēc tam šos rezultātus ļoti rūpīgi ņem vērā, sastādot kandidātu sarakstus un sarindojot tos. Iespējams, tieši tādēļ ZZS iekšējā dumpiniece Iveta Grigule Dziesmu svētku laikā sarīkoja sev individuālo reklāmas kampaņu.

Jo lielāka atpazīstamība – jo lielāka iespēja iegūt labu vietu sarakstā. Grigule pati gan apgalvo, ka uz Briseli nekārojot, viņai daudz tuvāks esot darbs Saeimā.

“Saskaņas centrs” (“SC”) par saviem kandidātiem ir nerunīgs, bet esot noteicis sev konkrētu principu – beidzot EP jāievēl kāds īstens sociāldemokrāts, kas strādātu ar nodokļu jautājumiem. Pagājušajās vēlēšanās no “SC” Eiroparlamentā iekļuva sociālists Alfrēds Rubiks un politiskais dīvainis Aleksandrs Mirskis, kurš drīz pēc nokļūšanas Briselē pameta “SC”. Paši saskaņieši spriež, ka Mirskis tolaik esot aizmuguriski darbojies pret saviem partijas biedriem, lai tikai iekļūtu EP. Zināms, ka no “SC” uz EP vēlētos kandidēt Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, kurš par to jau esot runājis ar frakcijas vadību. Savukārt Boriss Cilevičs, kuram pagājušajās vēlēšanās līdz iekļūšanai EP pietrūka pavisam nedaudz, vēl domājot. “Pagaidām nesaku ne jā, ne nē. Partijas iekšienē izaugusi jauna spēcīga paaudze, kas labi prot valodas un orientējas Eiropas politikā. Mums, vecajiem, ar viņiem grūti konkurēt,” sprieda Cilevičs. Pašreizējais “SC” pārstāvis Eiroparlamentā Rubiks iepriekš gan izteicies, ka vairs nevēlas kandidēt, bet gan atpūsties un rakstīt memuārus. Tomēr tagad viņš atzīst, ka gadījumā, ja partija piedāvās vietu sarakstā, viņš varētu startēt uz vēl vienu termiņu.

Nacionālās apvienības EP saraksta līderis būs Roberts Zīle. Bet par pārējiem kandidātiem pagaidām informācijas ir ļoti maz. Kā viens iespējamais variants tiek minēts jaunietis, kurš Londonā izveidojis Latvijas Studentu asociāciju – Rihards Kols. Tāpat sarakstā varētu atrasties vieta Saeimas deputātei Vinetai Poriņai, kura aktīvi darbojas EDSO Parlamentārajā asamblejā.

Reformu partija pirms nedēļas notikušajā kongresā Eiropas Parlamenta tēmai tikpat kā nepieskārās. Vien kongresa rezolūcijā tika uzdots valdei gatavoties EP vēlēšanām. Aptaujātie partijas biedri EP kandidātu saraksta priekšgalā labprāt redzētu pašreizējo Saeimas deputāti Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kura parlamentā vada Eiropas lietu komisiju, un Inesi Lībiņu-Egneri.

Viena no lielākajām intrigām EP sarakstu tapšanas kontekstā ir jautājums – ko darīs Ivars Godmanis, kurš palicis bez partijas? Viņš pats par šo tēmu ir pavisam nerunīgs, bet zinātāji stāsta, ka ekspremjers jau esot runājis ar vairākām partijām, tostarp ar Einara Repšes biedrību “Latvijas attīstībai”, kas gadu mijā varētu pārtapt partijā un startēt arī EP vēlēšanās. Biedrības pārstāvis Edgars Jaunups gan kategoriski noliedza, ka sarakstā tiktu vilināti kādi esošie politiķi. Pēc viņa teiktā, kandidāti tikšot atlasīti no tiem cilvēkiem, kas piedalās topošās partijas programmas un vadlīniju izstrādē.