Foto – AFP/LETA

Eiroparlamentārieši: “Brexit” sarunās ir pienācis kritisks punkts 0

“Brexit” sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir pienācis kritisks punkts, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Viņaprāt, jebkurās sarunās ir brīdis, kad pienāk kritiskais punkts, un “Brexit” sarunās tas šobrīd jau ir pienācis, jo palikušas tikai divas sarunu kārtas, lai sāktu sarunu otro raundu par Lielbritānijas un ES nākotnes attiecībām. Deputāts norādīja, ka līdz šim ticis runāts tikai par Lielbritānijas atdalīšanos un šajos trīs galvenajos sarunu punktos sarunas nevirzās uz priekšu tā, kā cerēts.

“Mums ir liels iemesls uztraukties, jo runa nav tikai par finansiālo aspektu, kas arī ir svarīgs Baltijas valstīm, bet arī par mūsu pilsoņiem, proti, neziņa par to, kas notiks ar mūsu cilvēkiem, kas dzīvo Lielbritānijā. Šim jautājumam ir nopietni jāpievērš uzmanība, un mums ir iemesls uztraukties nedaudz vairāk kā citām ES valstīm šajā sakarā,” uzskata Auštrevičs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc viņa domām, “Brexit” ir liela britu politikas neveiksme un arī ES koncepta neveiksme, jo pirms “Brexit” Eiropas pamatdoma bija “apvienošanās”, bet “Brexit” bija signāls par sadalīšanos. Ja vēl pastāv iespēja, no “Brexit” sarunām nepieciešams izstāties, teica deputāts, piebilstot – ja Lielbritānijas politiķi saskata šādu iespēju, tad tas viņiem arī būtu jādara. “Britiem, lai gan sarežģīti un arī ar zaudējumiem, tas būtu labāks variants, nekā izstāties pavisam. Es gan neredzu, ka tas notiks un neesam pietiekami darījuši, lai tas notiktu. Šobrīd nav skaidrs, kā tieši “Brexit” ietekmēs Baltijas valstu iedzīvotājus un mūsu ekonomikas, bet tas noteikti ietekmēs Eiropas konceptu,” skaidroja eiroparlamentārietis.

Arī EP deputāts no Igaunijas Urmass Paets norāda uz strauji pieaugošām bažām un neskaidrību EP pārstāvju vidū. Viņš nesaskata no Lielbritānijas puses vēlmi sasniegt kādu samērīgu vienošanos ar ES, un pēc pašreizējās sarunu gaitas ir pesimistisks, ka izdosies panākt vienošanos, pirms beidzas laiks, jo nevienā no galvenajiem jautājumiem nav panākts nekāds progress.

“”Brexit” process ir ļoti problemātisks, jo nav nekāda iznākuma līdz šim, laiks beidzas, un EP jaušama neskaidrība par to, kāds būs sarunu iznākums un kāda būs turpmāko Lielbritānijas un ES attiecību nākotne. Vai Lielbritānijas puse nevēlas vai īsti nesaprot konkrētu ES nostāju šajos jautājumos. Svarīga noteikti ir izstāšanās rēķina samaksāšana, jo tā nav emocionāla, bet pamatota ES prasība, kas balstīta Lielbritānijas pienākumā pret ES,” sacīja Paets.

Savukārt Latvijas EP deputāts Krišjānis Kariņš (V) vērsa uzmanību, ka ES un Lielbritānijas tirdzniecības ķēdes ir cieši saaugušas kopā. Attiecībā uz Lielbritānijas eksportu liela daļa, piemēram, no Lielbritānijā izmantotajām automobiļu detaļām, tiek ražotas Eiropā, bet, izveidojoties muitai, process abpusēji sadārdzinātos.
“Ja būs apgrūtināta tirdzniecība, tas nebūs labi arī Latvijai, jo eksportētājiem kokrūpniecībā, pārtikas industrijā un citiem nākotnē būs jāmeklē, kā pārdalīt savu eksportu. Būtu prātīgi, ja mūsu uzņēmēji, kas sadarbojas ar Lielbritāniju, jau tagad sāktu skatīties, kādi ir varianti, kur vēl varētu palielināt eksporta īpatsvaru gadījumā, ja Lielbritānijā pieprasījums pēc precēm kristos,” norādīja deputāts.

Reklāma
Reklāma

Latvijas eiroparlamentārietis skaidroja, ka politiskā līmenī sarunas neiet uz priekšu un šķiet, ka britu valdība ir aizņemta ar to, kā tā izskatīsies savu vēlētāju priekšā. Tomēr britiem būtu jāsaprot, ka pastāv pilnīgi asimetrisks spēku samērs, jo ES ir praktiski visas kārtis, kamēr Lielbritānijai tādu nav, domā Kariņš, piebilstot, ka no ES puses ir liela vienotība un gatavība ar britiem runāt, bet Lielbritānija nepasaka, kāda ir viņu pozīcija un ko viņi vēlas no “Brexit”.

“Tie, kas uzskatīja, ka, atbrīvojoties no ES visas viņu raizes pazudīs, ir naivi, jo tāda doma ir balstīta kaut kādā senā iedomā par Lielbritāniju kā koloniālu lielvaru. Ir naivi domāt, ka gan jau viss pats nokārtosies. “Brexit” var beigties dažādi, tai skaitā ar to, ka tauta nomaina valdību un aptur izstāšanās procesu, kas ir tāda pati iespēja, ka briti aizies bez vienošanās ar Eiropu. Abas galējības ir iespējamas un drīzāk būs kaut kas pa vidu,” ir pārliecināts deputāts.

Pēc viņa domām, “Brexit” var atstāt visdažādākos iespaidus ekonomikā, un viens, kas ir daļēji prognozējams -, ka jebkurš no produktiem vai pakalpojumiem, kas tiek sniegts Lielbritānijā, nākotnē kļūs dārgāks vai nebūs pieejams. Viņš uzsvēra, ka Latviju viennozīmīgi ļoti interesē labdabīgs un mierīgs iznākums, tomēr vislabāk būtu, ja Lielbritānija tomēr paliktu ES.