Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. septembris, 2015
Drukāt

Eiropas basketbola balle ar Baltijas akcentu

EuroBasket_2015Ball_2

“Visi ārzemju dalībnieki jau aizbraukuši, vieni sajūsmināti, otri vienaldzīgi, bet daži palikuši paši par sevi neziņā. Kā tad nu bija? Bija labi!” Tik jauku punktu Rīgā notikušajām Eiropas 2. basketbola meistarsacīkstēm tālajā 1937. gada pavasarī žurnālā “Fiziskā kultūra un sports” pielika sacensību organizācijas komitejas priekšsēdētājs jūras kapteinis Teodors Spāde. Bet Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, sveikdams sacensību dalībniekus, solīja nākamreiz viesus uzņemt jaunajā Sporta pilī Uzvaras laukumā. “Nākamo reizi” gan vajadzēja gaidīt ilgus 78 gadus, un lielie svētki beidzot ir klāt – no 5. līdz 10. septembrim “Arēnā Rīga” risināsies Eiropas 39. basketbola čempionāta finālturnīra spēles ar sešu valstu komandu līdzdalību. Četras labākās naktī no 10. uz 11. septembri kāps lidmašīnā un dosies uz finālspēlēm Francijas pilsētā Lillē, lai cīnītos par medaļām un ceļazīmēm uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.

 

Starp biznesu un politiku

1937. gadā pie goda un pienākuma rīkot Eiropas 2. meistarsacīkstes Latvija tika kā pirmā turnīra uzvarētāja. Līdzdalībai varēja pieteikties ikviens gribētājs, un vienīgais ierobežojums bija pašu spēja tikt līdz Latvijai. Toreiz pēdējā brīdī naudas aptrūkās ungāriem, un ierindā palika astoņas valstis – Čehoslovākija, Ēģipte (Āfrikā vēl nebija ar ko spēlēt!), Francija, Igaunija, Itālija, Lietuva, Polija un, protams, Latvija.

Mūsdienās Eiropas čempionātā regulāri piedalās vairāk nekā 40 valstu komandas, kas līdz finālturnīram iziet cauri stingram atlases sietam. Ar TV starpniecību EuroBasket spēles skatās visā pasaulē, sasniedzot 200 miljonus cilvēku lielu TV auditoriju. Rīkotāju izraudzīšanas procesā tiek ņemti vērā ne tik daudz sportiskie panākumi, cik infrastruktūras – sporta bāzu, transporta sistēmas un viesnīcu servisa kvalitāte, neniecinot arī naudas argumentu. Piemēram, Slovēnija par iespēju rīkot Eiropas čempionāta finālturnīru 2013. gadā Starptautiskās Basketbola federācijas Eiropas nodaļai (FIBAEurope) samaksāja apaļus septiņus miljonus eiro, papildus uzņemoties 24 komandu un daudzo viesu izmitināšanu un apčubināšanu. Lielākā daļa līdzekļu nāca no valsts tūrisma industrijas lielajiem vaļiem, kuri pēc turnīra apmierināti skaitīja peļņu – Slovēnijā sabraukušie ārzemnieki un sponsori, kuri vēlējās pagozēties basketbola popularitātes saulītē, ar uzviju bija atpelnījuši ieguldīto.

Tiesa, ne vienmēr izšķiroša nozīme ir izdevīga biznesa argumentiem. Pirms dažiem gadiem, kad ritēja cīņa par tiesībām organizēt EuroBasket 2015, pēdējā brīdī balto karogu pacēla Vācija un Francija, nespējot izturēt konkurenci ar Ukrainu. Izklausās dīvaini? Nebūt ne – šis gadījums ilustrē Ukrainā ilgi valdījušās politiski ekonomiskās sistēmas īpatnības. Proti, valsts Basketbola federācijas vadītājs, savulaik izcilais PSRS izlases basketbolists Aleksandrs Volkovs bija kļuvis par savu cilvēku nacionālās oligarhijas aprindās un nekavējās izmantot sakarus iemīļotā sporta veida labā. Ukrainas izlasi vairākus gadus trenēja NBA leģenda amerikānis Marks Fratello, ukraiņu līga bija pilna ārzemniekiem un Eiropas čempionāta norisei septiņās pilsētās vajadzēja kļūt par basketbola svētkiem, kam līdzekļi netika žēloti. Taču politiskā krīze un karš ambiciozā projekta realizēšanu padarīja neiespējamu un 2014. gada maijā Volkovs parakstīja kapitulācijas aktu, informēdams FIBAEurope vadību, ka Ukraina nevarēs sarīkot lielo turnīru.

 

Unikāla iespēja Latvijai

Ukrainas asiņaino notikumu kontekstā lietot vārdu “veiksme” nebūtu piedienīgi, tomēr nevar noliegt, ka tieši ārkārtas apstākļi Latvijai pavēra unikālu iespēju, kuras izmantošanai augsni bija sagatavojis Latvijas Basketbola savienības mērķtiecīgais darbs daudzu gadu garumā. Kopš 2007. gada astoņus gadus pēc kārtas (!) Latvijā tika rīkoti Eiropas un pasaules jauniešu un sieviešu čempionāti, pārliecinot starptautisko basketbola sabiedrību par mūsu organizatoru profesionalitāti, kā arī basketbola zāļu un viesnīcu atbilstību visstingrākajiem kritērijiem. LBS vadība neslēpa ambiciozu mērķi – sarīkot Eiropas vai pat pasaules čempionātu vīriešu komandām, taču tā sasniegšanas iespējas aptumšoja aizvien pieaugošās izmaksas un reālistiskas solidaritātes trūkums Baltijas jūras valstu starpā, nespējot vienoties par sadarbību lielu projektu īstenošanā (vienatnē Latvijai tā būtu pārāk smaga nasta).

Kad Ukraina oficiāli atteicās no rīkotāju pienākumiem, līdz finālturnīram bija palikuši tikai 15 mēneši un saspringtā situācija prasīja ārkārtas risinājumu. Galu galā FIBAEurope vadība piekrita darīt to, no kā iepriekš bija vairījusies – lielos pienākumus (un izdevumus) sadalīt vairākām valstīm. Sajutuši iespēju, LBS vadītāji zibenīgi paveica priekšdarbus, nodrošinot Nacionālās sporta padomes un valdības atbalstu licences iegādei (1,2 miljoni EUR), saskaņojot plānus ar Rīgas pašvaldību, “Arēnu” un viesnīcām, kā arī ievadot sarunas ar potenciālajiem atbalstītājiem.

Pretendentu cīņā iesaistījās septiņas valstis un izšķirošajā FIBAEurope valdes sēdē 2014. gada 8. septembrī Madridē Latvija bija pārstāvēta visaugstākajā – valsts otrās amatpersonas – līmenī. Toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzruna, kvalitatīvie informatīvie materiāli – videosižets un buklets, LBS ģenerālsekretāra Edgara Šnepa un citu LBS pārstāvju aktīvās priekšvēlēšanu sarunas ar balsotājiem, visbeidzot Latvijas gadiem krātā reputācija – it visu faktoru kopums Latviju un Rīgu padarīja par favorītēm, līdzās jaudīgajām Vācijas un Francijas kandidatūrām. Vairākās balsošanas kārtās Latvija ne reizi neizkrita no potenciālo uzvarētāju četrinieka, tālu apsteidzot Izraēlu, Poliju un Somiju. Gala lēmums – EuroBasket 2015 notiks Francijā, Horvātijā, Vācijā un Latvijā!

 

Garās gultas un trīs tonnas ledus

Toreiz, pirms 78 gadiem, Latvijai 2. Eiropas čempionāta rīkotājas gods tika piešķirts deviņus mēnešus pirms turnīra sākuma un tobrīd Rīgā vēl nebija nevienas (!) oficiālajiem noteikumiem atbilstošas basketbola zāles. Taču lielais notikums uzlika lielus pienākumus un nodrošināja lielu atbalstu. Galu galā ar Valsts prezidenta svētību un kara resora atbalstu fabrikas “Fēnikss” neizmantotā korpusā netālu no Brasas stacijas tika izbūvēta ērta sporta zāle ar 3000 skatītāju vietām. Pie liela komforta vēl nepieradinātos basketbolistus no septiņām ārvalstīm viesmīlīgi uzņemt palīdzēja Dzelzceļa valdes piešķirtās atlaides vilcienu biļetēm, Rīgas pilsētas vadības atļauja ielu dzelzceļā (tramvajā) braukt par brīvu un iespēja izvēlēties viesnīcas atbilstoši savai rocībai.

Šoreiz Rīga principā bija gatava uzņemt EuroBasket kaut vai nākamajā dienā pēc tiesību piešķiršanas. “Arēna Rīga” atbilst visstingrākajām prasībām, Rīgas viesnīcu solītais komforts ir samērojams ar cenu (ko nevar teikt par Franciju) un satiksmes infrastruktūra nodrošina gana ērtu pārvietošanos (atšķirībā no Berlīnes). Bet modernajos laikos lielo sporta sacensību rīkošanā jāievēro tūkstoš un viena nianse, kuru sakārtošana prasa veselas rīkotāju komandas darbu un nepārtrauktas konsultācijas ar FIBAEurope pārstāvjiem. Perfekti apstākļi TV translāciju norisei. FIBAEurope lielo komerciālo partneru interešu ievērošana (arī aizklājot “Arēnā” ikdienā redzamās reklāmas). Basketbolistu augumam un rehabilitācijas vajadzībām piemērots komforts viesnīcā – vismaz 220 cm garas gultas, sportistiem atbilstošs uzturs, prāvi ledus krājumi īpašām spēku un veselības atjaunošanas procedūrām (šim nolūkam paredzēts iztērēt vairāk nekā trīs tonnas ledus!) un ģērbtuvēs (kopējais dzeramā ūdens patēriņš treniņos un spēlēs tiek lēsts ap 20 000 litru). Nevainojama organizācija tradicionāli neorganizētajai fanu armijai līdzjutēju zonā tiešā “Arēnas” tuvumā – EuroBasket 2015 norises mehānismu veido desmitiem un pat simtiem sīku zobratiņu, kuriem jāgriežas saskaņotā ritmā. Turklāt absolūti lielākā daļa prasību rīkotājiem jāapmierina par saviem līdzekļiem, piesaistot lokālos atbalstītājus, izmantojot par biļetēm ieņemto naudu un visu laiku cītīgi rēķinot līdzi, lai EuroBasket 2015 pēcgaršā nepaliktu finansiāli mīnusi.

 

Basketbols “Arēnā” un Rīgas centrā

Budžeta optimizācijas nianses lai paliek rīkotāju memuāriem, EuroBasket 2015 ietekmi uz Rīgas un visas Latvijas tautsaimniecību objektīvi novērtēs īpaša ekspertu grupa (tāds bija priekšnoteikums valsts atbalsta saņemšanai). Bet pagaidām – lielā notikuma priekšvakarā – par to, ko tad redzēs skatītāja acs, un kā EuroBasket 2015 gaisotni varēs izjust ikviens rīdzinieks un galvaspilsētas viesis.

Jau vairākus mēnešus dažādos sabiedriskos pasākumos visā Latvijā neiztrūkstošs viesis un neskaitāmu fotosesiju dalībnieks ir omulīgais Eiropas čempionāta talismans Frenkijs. 19. maijā Rīgā Ministru kabinetā un “Arēnā” sākās EuroBasket uzvarētāju kausa ceļojums pa 24 dalībvalstīm. Kopš 1. augusta Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā laiku līdz pirmajai Latvijas valstsvienības spēlei skaita īpašais basketbola pulkstenis. Tuvojoties lielajam notikumam, aizvien vairāk basketbola motīvu pamanāmi sabiedriskajā telpā – gan Rīgas lidostā, gan parkos un ielās.

Protams, kulminācija būs pati EuroBasket 2015 nedēļa, kad “Arēnā” neiekļuvušie Latvijas komandas atbalstītāji varēs skatīties spēles uz diviem milzīgiem ekrāniem (9×5 metri) pie Brīvības pieminekļa, bet par klātbūtnes efektu un emocijām gādās teletilts ar “Arēnu”, populāru mūziķu uzstāšanās un vakara programmas vadītājs Renārs Zeltiņš. Turpat netālu Esplanādē čempionāta nedēļā saimniekos viesi no Igaunijas, ierīkojot savu oficiālo fanu zonu. Skvērs pie Kongresu nama iekrāsosies lietuviešu krāsās – dzeltenzaļisarkans.

Visbeidzot līdzās “Arēnai” darbosies oficiālā līdzjutēju zona, kurā varēs iegādāties suvenīrus, paēst un veldzēties, kā arī nodoties čempionāta atbalstītāju sarūpētajām izklaidēm. Garlaicīgi tur nebūs, un labi, ka tā, jo lielā skatītāju skaita dēļ laimīgajiem biļešu īpašniekiem ieteicams ieraksties vismaz stundu pirms spēles sākuma. Labāk laikus iziet drošības kontroli un bez lieka stresa iejusties EuroBasket gaisotnē un aplūkot “Arēnu”, kas izskatīsies citādi nekā ikdienā. No kļavas dēlīšiem ASV izgatavota pilnīgi jauna basketbola grīda ar čempionāta simboliku (starp citu, pēc turnīra to varēs iegādāties – ja kādā Latvijas sporta namā briest grīdas maiņa, interesenti aicināti pieteikties!), Nīderlandē ražoti grozi, jauna modeļa bumbas, visbeidzot pie griestiem pilnīgi jauni 24 valstu karogi. Par viesu un dalībnieku ērtībām gadās apmēram 300 brīvprātīgie palīgi, un skatītājus spēļu pārtraukumos, protams, izklaidēs karsējmeitenes – gan Latvijas Basketbola līgas zvaigžņu spēles konkursa uzvarētājas BK “Ventspils”, Latvijas Universitātes un Liepājas komandas atbalstītājas, gan viešņas no Igaunijas un Lietuvas.

 

Ko varam, un kas tālāk

Latvijas Basketbola savienības vadībai EuroBasket 2015 faktiski sākās 2014. gada jūnijā, kad FIBAEurope izsludināja jaunu konkursu par rīkošanas tiesībām. Organizētāju komandai starta šāviens tika dots 8. septembrī, tiklīdz Latvijas vārdu nosauca starp organizētājiem. Bet plašajai līdzjutēju saimei svarīgi notikumi risinājās 8. decembrī Parīzes Disnejlendā, kur oficiālā izlozē starptautiskajā basketbola vidē pazīstamas personības, ieskaitot Latvijas sieviešu valstsvienības kapteini Guntu Baško – Melnbārdi, visas 24 komandas sadalīja četros sešniekos, iezīmējot katras komandas perspektīvas.

Latvijā izlozes iznākums tika uztverts reti sastopamā vienprātībā – ekonomiska un sportiska veiksme! Izmantojot FIBAEurope atļauju katrai rīkotājvalstij izraudzīties vienu sadarbības partneri, latvieši Rīgas grupā iekļāva Igaunijas izlasi, bet aklā izloze klāt piesūtīja otrus kaimiņus lietuviešus. Igauņi iespēju spēlēt EuroBasket bija gaidījuši garus 14 gadus, toties lietuvieši nekad nav bijuši mudināmi apmeklēt lielos krepšinis turnīrus. Biļešu pārdošanas rezultāti drīz vien apliecināja, ka cerības uz kaimiņvalstu līdzjutēju pieplūdumu bijušas pamatotas un svētku gaisotne “Arēnā” būs nodrošināta vismaz 12 spēlēs, kurās piedalīsies kāda no Baltijas valstu komandām, ar klusām tribīnēm draudot vien trijos mačos.

D grupas sastāvs Latvijai šķiet izdevīgs, arī raugoties no sportiskā viedokļa – proti, valstsvienības iespējām iekļūt labāko komandu četriniekā, kas dosies uz izslēgšanas turnīru Lillē. Pirms izlozes visas 24 komandas atkarībā no iepriekš sasniegtajiem rezultātiem bija sadalītas sešos “grozos”, un sagadījās tā, ka no visiem pieciem mums tika ērtāki pretinieki. Pirmajā “grozā” varenā Lietuva tomēr neiedvesa tik lielu bijību kā pēdējos desmit gadus Eiropā dominējošā Spānija. Prestižajā otrajā “grozā” par iepriekšējiem nopelniem tikusī Ukrainas izlase ir nesalīdzināmi vājāka par pasaules vicečempioni Serbiju. No ceturtā “groza” iekrita sīkstā Beļģija, ar ko Latvijas komandai palikuši nenokārtoti rēķini pēc zaudējuma EuroBasket 2013 Slovēnijā, toties spēcīgā Itālija devās uz Berlīnes grupu. No piektā groza Čehija šķita pieņemamāks variants par pieredzējušo Gruzijas izlasi vai organizatoriskus piņķerus sološo Izraēlas vienības vizīti. Visbeidzot no sestā groza izraudzītās labi pazīstamās Igaunijas komandas potenciāls ir krietni mazāks nekā Krievijas izlasei.

Tiesa, katrā no pēdējiem EuroBasket turnīriem praksē apstiprinātā tēze, ka basketbolu mūsdienās prot spēlēt visur – ne tikai valstīs ar Eiropas čempionu tituliem tālā pagātnē – attur no priekšlaicīgas eiforijas un liek saglabāt modrību. Pirmkārt, arī par viduvējām uzskatītajās viesu komandās būs zvaigznes ar Eiropas elites klubu un pat NBA pieredzi. Beļģis Aksels Ervels, čehs Jans Veselijs, ukrainis Kirilo Fesenko nespēs aizēnot lietuviešu līderi Jonu Valančūnu, tomēr būs spēks, ar kuru jārēķinās ikvienam pretiniekam. Otrkārt, izlozes rezultātus kā veiksmīgus novērtēja ne jau tikai Latvijā – arī pārējās piecās valstīs. Šādā sabiedrībā spēlējot, cerību iekļūt pirmajā četriniekā lolo visi, un tas vairo motivāciju, kā arī sekmē gatavošanās nopietnību. Treškārt, Latvijas komandai savās mājās nodrošināts ne tikai līdzjutēju atbalsts, bet arī papildu spriedze un atbildība, kuras ugunis sildīs, bet var arī sadedzināt. Ar pārlieku uztraukumu pirms 78 gadiem tika skaidrots valstsvienības zaudējums Polijas izlasei, kas toreiz latviešus atstāja ārpus finālistu četrinieka.

– Kopš 2010. gada, kad sāka tapt šis valstsvienības modelis, spēlētāji ir auguši gan sportiski, gan kā personības. – Valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis apzinās riskus, bet cer, ka komanda spēs ar tiem tikt galā. – 2011. gadā Eiropas čempionātā mūs neviens neņēma nopietni, tomēr pierādījām, ka protam spēlēt un ar sāpīgiem zaudējumiem uzkrājām vērtīgu pieredzi. 2013. gadā parādījām, ka varam uzvarēt, taču paklupām svarīgākajā brīdī. Tagad ir unikāla iespēja Eiropas čempionāta spēles aizvadīt savās mājās, un mēs centīsimies to izbaudīt. Neakcentējam uzmanību uz pretiniekiem – galvenais pašiem nospēlēt tā, kā protam. Tā, lai nebūtu žēl pašu vainas dēļ neizmantotas izdevības.

Pirmais orientieris ir skaidrs – vieta grupas pirmajā četriniekā un ceļazīme uz izslēgšanas turnīru Lillē. Ja izdosies, iezīmēsies nākamais mērķis – uzvara astotdaļfinālā ne tikai ļaus vismaz atkārtot valstsvienības labāko sasniegumu kopš neatkarības atgūšanas (8. vieta 2001. gadā) un turpināt cīņu par medaļām, bet arī sola ceļazīmi uz olimpisko kvalifikācijas turnīru.

Sapnis par Rio? – Mēs nesapņojam. Gatavojamies un iesim uz priekšu soli pa solim, – treneris Bagatskis komandu noskaņo cīņai. Būs interesanti.

Eiropas 39. čempionāts basketbolā

Pirmais posms (5. – 10. septembris) Monpeljē, Berlīnē, Zagrebā, Rīgā

Četras labākās komandas no katras grupas kvalificēsies izslēgšanas turnīram.

A grupa (Monpeljē): Francija, Somija, Bosnija, Izraēla, Polija, Krievija;

B grupa (Berlīne): Spānija, Serbija, Turcija, Itālija, Vācija, Islande;

C grupa (Zagreba): Horvātija, Slovēnija, Grieķija, Gruzija, Maķedonija, Nīderlande;

D grupa (Rīga): Lietuva, Ukraina, Latvija, Beļģija, Čehija, Igaunija.

Otrais posms (12. – 20. septembris) Lillē

Astotdaļfināls (A1 – B4, A2 – B3, B2 – A3, B1 – A4, C1 – D4, C2 – D3, D2 – C3, D1 – C4), ceturtdaļfināls, pusfināls, finālspēles.

 

Latvijas spēļu grafiks “Arēnā Rīga”

5.09. 18.30 ar Beļģiju

6.09. 18.30 ar Lietuvu

7.09. 18.30 ar Čehiju

9.09. 18.30 ar Ukrainu

10.09. 18.30 ar Igauniju

Visas spēles translēs LNT. Latvijas valstsvienības spēļu publiskā skatīšanās pie Brīvības pieminekļa.

 

Latvijas valstsvienība Eiropas čempionātos

1935 1. vieta (3 uzvaras)

1937 6. vieta (3 uzvaras, 2 zaudējumi)

1939 2. vieta (5 – 2)

1993 11. vieta (2 – 4)

1997 16. vieta (0 – 5)

2001 8. vieta (2 – 5)

2003 13. vieta (0 – 3)

2005 14. vieta (0 – 3)

2007 13. vieta (1 – 2)

2009 13. vieta (1 – 2)

2011 22. vieta (0 – 5)

2013 11. vieta (4 – 4)

 

Eiropas čempioni

14 reizes Padomju Savienība (1947., 1951., 1953., 1957., 1959., 1961., 1963., 1965., 1967., 1969., 1971., 1979., 1981., 1985.)*

8 reizes Dienvidslāvija (1973., 1975., 1977., 1989., 1991., 1995., 1997., 2001.)

3 reizes Lietuva (1937., 1939., 2003.)

2 reizes Itālija (1983., 1999.)

2 reizes Grieķija (1987., 2005.)

2 reizes Spānija (2009., 2011.)

1 reizi Latvija (1935.)

1 reizi Čehoslovākija (1946.)

1 reizi Ēģipte (1949.)

1 reizi Ungārija (1955.)

1 reizi Vācija (1993.)

1 reizi Krievija (2007.)

1 reizi Francija (2013.)

Padomju Savienības izlases sastāvā par Eiropas čempioniem kļuvuši arī Latvijas basketbolisti – pa trīs reizēm Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis (abi 1957., 1959., 1961. gadā) un Jānis Krūmiņš (1959., 1961., 1963.), divas reizes Valdis Valters (1981., 1985.), pa reizei Gunārs Siliņš (1953.), Juris Kalniņš (1963.), Oļģerts Jurgensons (1963.) un Visvaldis Eglītis (1965.).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+