Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Liepājas biedrība “Radi vidi pats” saņēmusi “Gada brīvprātīgais 2015” balvu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Staņislavs Babins saņem balvu "Gada brīvprātīgais 2015" biedrībai "Radi vidi pats" kā aktīvākajai organizācijai programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" ietvaros.

“Kā brīvprātīgais tu veic atbildīgu darbu, dari daudz, bet bieži to neviens nepamana. Jā, varbūt šo darbu un ieguldījumu redz ilgtermiņā, bet naudu par to jau nesaņem un arī augļu uzreiz nav,” pauž Staņislavs Babins, kurš ir arī viens no biedrības “Radi vidi pats” dibinātājiem. “Ir forši, ka valsts šādā līmenī var pateikties nevalstiskām organizācijām,” viņš piebilst.

 

Augļus nevar redzēt uzreiz

“Arī apkārt esošā komanda parasti ir tik motivēta, cik ļoti tā tic idejai. Augļi ir tikai pēc trim četriem gadiem. Nesen Latvijā atgriezās liepājnieks, kurš pirms trim gadiem devās brīvprātīgā darbā uz Portugāli. Viņš tur iemācījās valodu, pēcāk aizbrauca uz Brazīliju un šādi ceļoja pa pasauli. Tomēr nu viņš ir nolēmis atgriezties Latvijā, lai tieši šeit veidotu savu dzīvi. Kļuvis par pilnīgu un bagātu cilvēku. Tagad viņš ar tādu pievienoto vērtību strādās Latvijā. Viņš ir līdzvērtīgs tam goda rakstam pie sienas, pat vērtīgāks. Taču, lai ko tādu sagaidītu, ir nepieciešami vairāki gadi,” uzsver Staņislavs.

 

Gribēja pamest Latviju

Vēl pirms 11 gadiem viņš bija vīlies Latvijā un vēlējās pamest šo valsti uz visiem laikiem.

“Tobrīd vēl biju nepilsonis, strādāju stroikā un ne reizi nebiju izbraucis ārpus Rīgas. Mani vecāki ir no Krievijas, taču savulaik pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur es arī piedzimu. Turklāt tobrīd brīvprātīgais darbs pašam arī šķita kaut kas stulbs – kā tu vari veltīt savu laiku, kamēr kāds cits uz tava rēķina uzdzīvojas? Taču tad satiku draugu, kurš bija atgriezies no Eiropas brīvprātīgā darba, un viņš teica, ka tā ir lieliska iespēja iepazīt citu kultūru un kaut kur aizbraukt,” atceras Staņislavs. Tieši šī zīmīgā tikšanās ar draugu ietekmējusi tobrīd 22 gadus vecā Staņislava dzīvi, kurā vēlāk pagrieziens sekoja pēc pagrieziena.

Tā nu jaunietis toreiz pieteicies brīvprātīgajam darbam Itālijā, kas paredzēja viņam pusgadu ilgu uzturēšanos šajā valstī. Ierasts, ka pirms došanās brīvprātīgo darbā tiek rīkotas apmācības tepat Latvijā, turklāt tajās Staņislavs iepazinās ar latvieti Agatu, kura vēlāk kļuva par viņa sievu un kura tobrīd gatavojās doties brīvprātīgās darbā uz Spāniju.

“Vēl pirms došanās uz ārzemēm abi satikāmies. Agata mani izrāva no Rīgas, un aizbraucām uz laukiem, kur satiku latviešus. Tad sapratu, ka Latvija ir tā zeme, kur man jādzīvo. Itālijā skaidri zināju, ka atgriezīšos Latvijā. Sāku dzīvot Liepājā, kur Agata studēja, turklāt kopā ar vairākiem domubiedriem nodibinājām biedrību “Radi vidi pats”. Nokārtoju arī valsts eksāmenu un saņēmu Latvijas pasi,” ar gandarījumu balsī saka Staņislavs.

Viņš atklāj, ka Itālijā piedzīvotais mainījis viņa pasauli, kas arī licis vēlāk iesaistīties biedrības nodibināšanā Latvijā.

“Tolaik arī citi brīvprātīgie atgriezās no saviem projektiem, un mums visiem gribējās par to stāstīt un rādīt. Dibinājām biedrību un lēnā garā radījām partneru tīklu,” atminas Staņislavs. “Mūsu biedrības intereses ir vide un kultūra – uz to ir orientēti mūsu projekti. Sākotnēji organizācijā bija desmit cilvēki, bet no pašiem pirmsākumiem esam palikuši tikai es un sieva, savukārt pārējie ir nomainījušies. Šobrīd esam 12 biedri – komanda, kas tiešām grib strādāt.”

 

Brīvprātīgo darbs – iespēja attīstīties

Staņislavs brīvprātīgo darbu min kā lielisku iespēju attīstīties, turklāt tā laikā nav jādomā par izdzīvošanu, jo ir nodrošināta dzīvošana, ēšana, transports un apdrošināšana.

“Vari koncentrēties uz sevis attīstīšanu, uz sabiedrību paskatīties plašāk, redzēt kultūru mijiedarbību. Brīvprātīgajā darbā var sastapt tādus cilvēkus, kādus ikdienā nesatiec. Turklāt tā ir arī iespēja mācīties valodas un daudz ko citu. Arī mūsu organizācija, kad uzņemam kādu brīvprātīgo no ārzemēm, rīko kursus, lai jaunietis mācītos latviešu valodu.

Eiropas Savienība atbalsta brīvprātīgo darbu, un pašam nekas nav jāiegulda – tikai jābūt motivētam un aktīvi jāpiedalās procesos. Nav jāzina valoda, nauda arī nav vajadzīga. Ja ir ilgtermiņa projekts, valodu var apgūt kursos. Arī Itālijā neviens nerunāja angliski, taču pēc diviem mēnešiem es jau runāju itāliski,” uzsver Staņislavs.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+