Foto – LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Latvijas valstij liek maksāt morālo kompensāciju
 0

Latvija ir zaudējusi vairākās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tajā skaitā bijušas lietas, kas saistītas ar cilvēku garīgo veselību.


Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pagājšnedēļ publiskojusi spriedumu, kas uzliek par pienākumu Latvijai izmaksāt Genādijam Mihailovam 15 tūkstošu eiro (Ls 10 542) morālo kompensāciju par piespiedu turēšanu sociālās aprūpes iestādē personām ar smagiem garīgās veselības traucējumiem.

G. Mihailovs bija vērsies ECT ar sūdzību par to, ka viņš pret savu gribu vairāk nekā 11 gadus pavadījis dažādās slēgta tipa psihiatrijas iestādēs, kur apstākļi bijuši sliktāki nekā cietumā. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2000. gada 17. maija spriedumu viņš bija atzīts par rīcībnespējīgu. Tiesas nolēmuma dēļ tika būtiski ierobežotas viņa cilvēktiesības, ierobežojumiem turpinoties arī šobrīd.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesībsarga birojs ir konstatējis, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa procesa laikā nav nosūtījusi Mihailovam ne lēmumu par lietas ierosināšanu, ne pavēstes par tiesas sēdēm, ne pieņemtos lēmumus par tiesu psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu, ne pieņemto nolēmumu par viņa atzīšanu par rīcības nespējīgu.

Eiropas Padome ir noteikusi, ka “personai jābūt tiesībām tikt personīgi uzklausītai jebkādā procesā, kas var ietekmēt viņa/ viņas rīcības spēju”.

Arī Civilprocesa likums noteic, ka persona, par kuru ir iesniegta prasība tiesā, lai viņu atzītu par rīcībnespējīgu, ir lietas dalībnieks – ieinteresētā persona, jo tās tiesības vistiešākajā veidā var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu.

Ārlietu ministrija ziņo, ka G. Mihailovs 2010. gadā iesniedza sūdzību ECT, kurā bija norādīts, ka viņš no 2002. gada 30. janvāra pret savu gribu turēts Labklājības ministrijas aprūpes centrā “Īle” un bez aizgādņa piekrišanas viņš nevarēja apstrīdēt savas brīvības ierobežošanas likumību un panākt tās kontroli tiesā. Mihailovs sūdzējās arī par viņa pārvietošanās brīvības ierobežošanu un par to, ka pārkāptas viņa tiesības uz privāto dzīvi, jo viņam ilgstoši ir atņemta rīcībspēja.

Aizvadītajā gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzlika par pienākumu Latvijas valstij samaksāt Valentīnai Beierei 9000 eiro (Ls 6325) par piespiedu ievietošanu psihiatriskajā klīnikā tiesu ekspertīzes veikšanai.

Ārlietu ministrija informēja, ka pret Beieri 2001. gadā pēc Novadnieku pagasta padomes izpilddirektores lūguma tika ierosināta krimināllieta par valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu, jo Beiere ilgākā laika posmā savos iesniegumos pagasta padomei un citām valsts institūcijām kopā ar savu vīru nepamatoti apmeloja padomes izpilddirektori un aizskāra tās godu un cieņu. Saldus rajona policijas pārvaldes inspektors nozīmēja Beierei tiesu psihiatrisko ekspertīzi Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo viņš uzskatīja, ka Beiere, iespējams, nav apzinājusies savas rīcības sekas. Slimnīcā ārsti secināja, ka sievietes psihisko stāvokli nav iespējams novērtēt ambulatori, tāpēc ieteica ievietot viņu stacionārā. Saldus rajona prokuratūras prokurore nozīmēja stacionāro ekspertīzi. Psihiatri eksperti atzina, ka sieviete nevarēja apzināties savu darbību un vadīt to, jo uzskatāma par nepieskaitāmu. Beiere 2004. gadā vērsās tiesā ar prasības pieteikumu par atlīdzības piedziņu no Psihiatrijas centra, taču visu instanču tiesas viņas prasību noraidīja.

Reklāma
Reklāma