Pasaulē
Baltija

ECT: Lietuvā darbojies slepens CIP cietums 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – AFP/LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Strasbūrā atzinusi, ka 2005. un 2006.gadā Lietuvā darbojies slepens ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietums.

Strasbūras tiesa, kas šo lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēmusi, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 130 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā.

Tiesa atzinusi, ka Lietuva pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.

“Tiesa secinājusi, ka Lietuvā no 2005.gada februāra līdz 2006.gada martam darbojies slepens CIP cietums, ka Husaina kungs [Abu Zubaida] tajā turēts un vietējā valdība zinājusi, ka CIP pret viņu izturēsies konvencijā aizliegtā veidā,” teikts tiesas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka Lietuva nav efektīvi izmeklējusi Abu Zubaidas sūdzības par viņa tiesību pārkāpumiem.

ASV amatpersonas uzskata, ka Abu Zubaida, kura pilnais vārds ir Zains al Abidins Muhammads Husains, ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas “Al Qaeda” hierarhijā un bijis iesaistīts 2001.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā.

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas tieslietu ministrs Elvins Jankevičs, Lietuva apsvērs iespēju šo tiesas spriedumu pārsūdzēt.

“Spriedums ir ļoti apjomīgs – 300 lappuses, mēs noteikti analizēsim situāciju, iepazīsimies ar to ļoti sīki. Mums ir iespēja spriedumu pārsūdzēt ECT Lielajai kolēģijai, bet pagaidām lēmumu neesam pieņēmuši,” viņš norādījis, piebilstot, ka spriedumu Lietuva var pārsūdzēt trīs mēnešu laikā.

Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī darbojies CIP cietums.

Kad ASV televīzijas kanāls “ABC News” 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga “Al Qaeda” gūstekņiem, Lietuvā tika uzsākta parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO. Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja norādīja, ka nav konstatēts, ka CIP aizturētas personas būtu nogādātas Lietuvā, lai gan atzina, ka apstākļi tam bijuši.

2014.gadā izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu cilvēku transportēšanu pāri valsts robežai sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Šī izmeklēšana vēl turpinās.

2016.gadā toreizējais tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns Strasbūras tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai liecināja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas. Viņš skaidroja, ka ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.

Pēc Jankeviča teiktā, šobrīd būtu pāragri runāt par iespējamu parlamentārās izmeklēšanas atsākšanu vai pavērsieniem prokuratūras izmeklēšanā, jo vispirms rūpīgi jāiepazīstas ar ECT spriedumu.

LA.lv