Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Eiropas enerģētiskais kokteilis

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Eiropas Parlaments (EP) plenārsesijā Strasbūrā otrdien atbalstīja Enerģētikas savienības izveidi, kas stiprinātu dalībvalstu sadarbību enerģētikas jomā.

No kā būtu jāsastāv Eiropas enerģētikas kokteilim? Deputāti kopumā bija iesnieguši tik daudz priekšlikumu (vairāk par 1000!), ka EP priekšsēdētājs Martins Šulcs aicināja nebūtiskāko papildinājumu autorus atteikties no tiem, lai balsojumā nepaietu puse dienas. Arī debatēs bija pieteikušies vairāk nekā 40 EP deputāti, kas ir reta aktivitāte.

Ar Enerģētikas savienības izveidi tiek izvirzīts mērķis panākt, lai starpsavienojumos gūtā elektroenerģija 2020. gadā pārsniegtu 10% robežu. “Baltijas valstis un Kipra atpaliek no mērķa par elektrotīklu savienojamību, lielāku par 10%. Jaunie Lietuvas savienojumi ar Zviedriju un Poliju palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt lielāku savienojamību,” par Baltijas izolētību deputātiem atgādināja Eiropas enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete. Kā zināms, Baltijas valstu izolētību raksturo 4% starpsavienojumu jaudas. Ziņotājs par šo jautājumu čehs Evžens Tošenovskis sauca pēc dalībvalstu solidaritātes mehānisma, it īpaši atbalstot tās, kas ir atkarīgas no viena piegādātāja. Ruīza Kabezona aicināja uz vēl augstāku mērķi, lai novērstu enerģētikas salas – 15% savienojamības.

Par šo strīdu nebija. Bet divos jautājumos debatēs iezīmējās atšķirīgas nostājas.

Pretējas pozīcijas par kodolenerģijas izmantošanu ir zaļajiem un industriālistiem. Pret kodolenerģiju un par atjaunīgo elektroenerģijas ieguvi iestājās Neoklis Silikiotis. Bet Skotijas tēraudrūpniekus aizstāvēja viņu deputāts Rodžers Helmers: “Jūs ar vēja ģeneratoriem gribat atgriezties viduslaikos, un varbūt jūs gribat dzīvot alās,” viņš bruka virsū zaļajiem. Zaļo partiju grupa tāpēc gribēja pārcelt balsojumu uz vēlāku laiku, bet vairākums to viņiem neļāva. Pa vidu Polijas ogļraču lobijs (Janušs Korvins Mike u. c.) nav mierā, ka Parīzes klimata konferences iznākumā “COP21 pieliek punktu uz oglēm balstītiem energoresursiem” (Ksaba Molnars). Tomēr kopumā zaļie deputāti nobalsoja par Enerģētikas savienības izveidi.

Otrais kariņš bija par “Nord Stream 2”, kuru nospiedošs vairākums vērtēja kā “atsevišķu lielvalstu komercinterešu pārākumu pār ES principiem”, kā tādu, kas “nepalielina diversifikāciju, bet kaitē Austrumeiropas interesēm”, kas “vērsts pret Ukrainu”. Neviens atklāti to neatbalstīja, vien daži (pamatā eiroskeptiķi, galēji labējo partiju pārstāvji, kuri bieži vien īsteno Kremļa intereses) ieminējā “par dalībvalstu tiesībām pašām izvēlēties enerģētisko grozu”, lasi – nav ES darīšana, kā Vācija saņem gāzi. Enerģētikas komisārs Kanjete pievienojās bažām par “Nord Stream 2”: “Projektam jābūt saskaņā ar ES tiesību aktiem par piegādes avotu, maršrutu un piegādātāju diversifikāciju,” viņš paziņoja. Tieši uz deputātu saucienu “apturēt!” viņš neatbildēja.

Atbalstu guva deputāta Krišjāņa Kariņa labojums, kurā uzsvērts, ka Krievija vairs nav uzticams sadarbības partneris energopiegāžu jomā. Tāpat komiteja atbalstīja Krišjāņa Kariņa iesniegto priekšlikumu, kas paredz papildu pilnvaras Eiropas Komisijai, lai tā varētu piekļūt komerclīgumiem enerģētikas jomā, pirms tie ir noslēgti. Šādas pilnvaras dotu iespēju Eiropas Komisijai nākotnē daudz agrāk reaģēt un apturēt tādus projektus kā “Nord Stream 2”. Uzstājoties debatēs, Krišjānis Kariņš ES enerģētikas tirgu salīdzināja ar pārtikas veikalu Padomju Savienībā – viena ražotāja preces, bez izvēles. “Ar to mēs tikām galā, tiksim arī ar šo!” viņš noslēdza.

Tomēr vairāku deputātu balsīs ieskanējās skepse, ka nevar vienlaikus pievērsties dārgākiem atjaunīgajiem resursiem un gribēt lētāku konkurētspējīgāku enerģiju. “Nevar būt efektīvs, ja atjaunojamo energoresursu iegūšanu neatbalsta un biodegvielu neizmanto,” secināja sociāldemokrāts Adams Gjereks. Savukārt Hanss Olafs Henkels izteica bažas, ka Eiropas Savienība pati paliks par dārgas enerģētikas salu, kuru tā nespēs eksportēt un tāpēc turpinās importēt. Noklausījies četrdesmit deputātu uznācienus, komisārs Kanjete noslēgumā noteica trīs virzienus, lai Eiropas cenas par gāzi un elektrību nepārsniegtu pasaules cenu līmeni divas trīs reizes: atjaunojamo resursu efektīvāka ražošana, augstāka energoefektivitāte un labāka biomasas apsaimniekošana.

Otrdien deputāti pārliecinoši nobalsoja par vienotu tirgu enerģētikas jomā, tādējādi atbalstot Eiropas Komisijas priekšlikumus ar ambicioziem mērķiem un termiņiem.

Uzziņa

* ES elektroenerģijas tīkla integrācija varētu samazināt rēķinus par vismaz 2 EUR/MWh un tādējādi ļaut ES elektrības patērētajiem ap 2030. gadu ietaupīt jau līdz 49 miljardiem eiro gadā.

* Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vispirms jāveic 150 miljardu eiro ieguldījums nacionālo elektrotīklu savienošanā.

Avots: EP rezolūcija

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+