Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. jūnijs, 2016
Drukāt

Eiropas finālturnīrs laikmetu griežos

Foto - LETA/APFoto - LETA/AP

Pirmā cīņa par Eiropas futbola čempionvienības titulu notika pirms 56 gadiem, un tajos finālturnīrs piedzīvojis daudz būtisku pārvērtību.

Pirmajā turnīrā 1960. gadā Francijā piedalījās vien četras komandas. Medaļas izcīnīja triju tagad vairs neesošu valstu futbolisti – zelts PSRS, sudrabs Dienvidslāvijas un bronza Čehoslovākijas izlasei. Tukšā palika vienīgi laukuma saimnieki franči. Četru komandu finālturnīrs notika vēl piecas reizes, 1980. gadā to skaits dubultojās (8) un pēc 16 gadiem – vēlreiz (16). Finālturnīrā, kas šodien sāksies Francijas futbola laukumos, pirmo reizi cīnīsies 24 valstu izlases.

1980. gads zīmīgs arī ar to, ka pēdējo reizi notika spēle par bronzas medaļām. Pēc tam tās pasniegtas zaudētājiem abos pusfināla mačos. Savukārt 2000. gadā finālturnīru pirmo reizi sarīkoja divas valstis – Beļģija un Nīderlande. 2008. gadā to atkārtoja Austrija un Šveice, 2012. gadā – Polija un Ukraina, kur viesu uzņemšanai uzbūvētā modernā lidosta Doņeckā tagad pilnīgi izpostīta prokrievisko separātistu uzbrukumos ukraiņu karavīriem. Tādējādi turnīra rīkotāju valstu skaits pieaudzis līdz 14. Francijā tas notiks trešo reizi, Itālijā un Beļģijā futbolisti cīnījušies pa divām reizēm, pa vienai – Spānijā, Dienvidslāvijā, Vācijā, Zviedrijā, Anglijā, Nīderlandē, Portugālē, Austrijā, Šveicē, Polijā un Ukrainā. Latvieša sirdij vistuvākais, protams, ir 2004. gadā Portugālē notikušais turnīrs, jo tajā pirmo reizi piedalījās mūsu futbolisti, cīnoties neizšķirti ar vāciešiem (0:0) un zaudējot gan čehiem (1:2), gan holandiešiem (0:3).

Pa trim reizēm Eiropas čempionvienības titulu ieguvusi Spānijas (1964, 2008, 2012) un Vācijas izlase (1972, 1980, 1996), bet spāņi vienīgie to paveica divos finālturnīros pēc kārtas. Divas reizes triumfējusi Francijas valstsvienība (1984, 2000), pa reizei – PSRS (1960), Itālijas (1968), Čehoslovākijas (1976), Nīderlandes (1988), Dānijas (1992) un Grieķijas futbolisti (2004). Taču ar sava laukuma priekšrocībām to paveikuši tikai spāņi (1964), itāļi (1968) un franči (1984). Finālmačā visbiežāk – sešas reizes – cīnījušies vācieši, pa četrām reizēm – PSRS un Spānijas izlases, trīs fināli ir Itālijas, pa diviem – Dienvidslāvijas un Francijas futbola biogrāfijā. Izšķirošajā spēlē par zeltu pa reizei piedalījušies arī Čehoslovākijas un vēlāk – Čehijas futbolisti, beļģi, holandieši, dāņi, grieķi un portugāļi. Iespaidīgāko uzvaru finālā svinēja Spānijas izlase 2012. gada 1. jūlijā Kijevā – 4:0 pret itāļiem.

Pēdējā laikā pasaules mediji daudzina UEFA prezidenta Mišela Platinī vārdu, jo viņš pēc apsūdzības korupcijā diskvalificēts no visām futbola aktivitātēm. Taču nav aizmirsts arī tas, ka Platinī ir visu laiku rezultatīvākais futbolists Eiropas čempionāta finālturnīros. 1984. gadā viņš guva deviņus vārtus Francijas izlasei. Citiem nav izdevies iesist vairāk par pieciem vārtiem vienā turnīrā.

Pievienot komentāru

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+