Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. februāris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Eiropas iesaistīšanās – iespējams, Ukrainai izšķiroša (6)

Foto: LETA/EPAFoto: LETA/EPA

French President Francois Hollande (L) and Germany Federal Chancellor Angela Merkel (R).

Sabiedrībā pazīstamas personas dažkārt ir izteikušās, ka ukraiņi cīnās arī par mums, kas lielā mērā atbilst īstenībai, un, lai rastu tam apstiprinājumu, nav nemaz nepieciešams gremdēties īpaši dziļos filozofiskos prātojumos.

Kas zina, varbūt Latvijas prezidentūras pusgads Eiropas Savienības Padomē izrādīsies Ukrainai izšķirošs laikposms, bet par to vairāk spriedīsim pēc ES Austrumu partnerības samita pavasarī. Taču Baltijas valstu drošības nostiprināšanai šis laiks ir ne mazāk svarīgs, un vēl pastāv izdevība, lai Rīga vismaz uz dažiem mēnešiem iejustos reģiona politiskā centra statusā. Var gan izrādīties, ka Latvijas vērienīgi izraudzītās prioritātes – “Konkurētspējīga Eiropa” un “Digitāla Eiropa” – var tikt aizēnotas ar dramatiskiem notikumiem uz grēcīgās zemes (tā jau bija pēc terora aktiem Parīzē), tāpēc nāksies un, iespējams, būtu vēlams vairāk pievērsties trešajai prioritātei ar nosaukumu “Iesaistīta Eiropa” jeb ES lomai pasaules mēroga problēmu risināšanā, jo Krievijas agresija ir tieši tāda problēma. Un daudz steidzamāk būtu apspriežama nevis “ES Centrālāzijas stratēģija”, bet stratēģija, ko likt pretī starptautisko tiesību normu mīdīšanai tepat ES pierobežā un Kremļa propagandai.

ES prezidējošo valstu pieredze krīzes brīžos ir diezgan atšķirīga. Kad 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā, toreiz ES prezidējošās Francijas galva voluntārais Sarkozī, negaidot īpašus pilnvarojumus, var teikt, uztiepa savu vidutājību pagaidu pamiera noslēgšanai. Cita lieta, ka tas bija Gruzijai neizdevīgs, tomēr, kā daži uzskata, gandrīz vienīgais panākamais risinājums. Parīzes diplomātija kaut kādā ziņā iemiesoja visas Eiropas divkosību, taču ļāva Gruzijai saglabāt izredzes uz tuvināšanos Rietumiem. (Tas pats Sarkozī drīz noslēdza vienošanos par “Mistral” pārdošanu Krievijai.) 2008. gada kara iespaidā – un Zviedrijas un Polijas ierosmē – arī tika radīta ES Austrumu partnerības pro­gramma, savukārt NATO iekšienē nopietnāk ierunājās par Baltijas aizsardzību. Bet par tās reālu īstenojumu lika domāt vien tagadējais karš Ukrainā.

Igaunijas prezidents Ilvess nesen, runādams par nepieciešamību sniegt Kijevai militāru atbalstu, atsaucās uz britu vēsturnieka profesora Timotija Gārtona Eša teicienu, ka “dažreiz tikai ieroči var apturēt ieročus”. ES uzskata, ka šāvienu troksnis jāaptur ar politiku, bet Ukrainā tā atduras pret Kremļa hibrīdkara taktiku, kurā agresijas akti mijas ar šantāžu, šķietamu piekāpību “sarunās”, kas izraisa rietumnieku atvieglojuma nopūtas līdz nākamo placdarmu sagrābšanai, bet iepriekš sagrābtie jau gandrīz ir aizmirsti. Kremlis noliedz armijas vienību iesūtīšanu kaimiņvalstī galvenokārt tāpēc, lai ļautu Rietumu politiķiem izlikties, ka agresija oficiāli neskaitās agresija. Putins ņem vērā viņa nīsto Eiropas demokrātiju tieksmi izvairīties no konfrontācijas un vienmēr meklēt kompromisu. Uz Ukrainas rēķina.

Francijas prezidents Fransuā Olands kārtējā preses konferencē 5. februārī negaidīti paziņoja, ka kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli dodas uz Kijevu, bet nākamajā dienā uz Maskavu, lai abām pusēm izteiktu jaunu priekšlikumu kara pārtraukšanai Austrum­ukrainā. Un, kā bilda Olands, lai nebūtu pārmetumu, ka neesam izmantojuši katru iespēju, tomēr šāda diplomātija nevar ilgt mūžīgi.

Eiropa nu ir “iesaistīta”, bet vēl nav skaidras atbildes – kur.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ka Eiropa gatava NODOT UKRAINU… Olanda kungs, NEKUR NAV JĀBRAUC, lai NEIZPELNĪTOS pārmetumus!!! Kurš kaut KO VAR PĀRMEST UN KAM, JA VIENĪGI PATS SEV PAR TŪĻOŠANOS PALĪDZĒT????????? Tāpat TŪĻOJAS ar Eiropas SAVIENĪBAS bruņoto spēku izveidi!?? Kad vajadzēs, NEBŪS!!!???? Nezinu nāvējošāku SLIMĪBU kā KURLUMS, AKLUMS, SMADZEŅU TRULUMS tiem rietumnieku VISGUDRAJIEM…Grieķi vien var nostrādāt POSTU un nepatikšanas ar izstāšanos no ES, jo viņus MOMENTĀLI NIOPIRKS KRIEVIJA un tās karabāzes būs Vidusjūrā… Laikam IDIOTISMS nav ārstējams tik ĀTRI…

  2. .Ja tik ļoti kādam gribas,ejiet un karojiet.Nevienam nav aizliegts,tikai nemusiniet tautu.Lai Ilvess ar Gribauskaiti ņem plinti un dodas .Kas izdomājis to,ka karš pārmetīsies uz Baltiju? Kāds grib citu rokām izraisit karu.Krievijas dēļ to ir vērts darīt,bet Latvijas gan,diemžēl,nē. Vēsture jau to pierādīja 45.gadā.Un tas pats būs arī tagad.

  3. Ja vaacieshi tagad nostaajas pret ierochu doshanu Ukrainai, tad vinji ir “Scheinheilig”, t. i. izliekaas par miera saglabaataajiem un sveetuljiem. Aciim redzot vinjiem ir vienalga, ka Putins apslaktees ukrainjus!

  4. Ar pierunāšanu neviens lācis no dravas nav padzīts. Bites to paveic tikai intensīvi dzeļot! 🙂

  5. Eiropa nodos Ukrainu, bet neapjēdz, ka pati cietīs – būs Baltijas valstis, Polija, Somija utt.Merkele aizbrauca atrunāt Obamu dot modernus ieročus Ukrainai, bet nu jau vairs citu variantu nav kā tikai militāra palīdzība, lai arī pati EIROPA IZDZĪVOTU !

  6. Eiropa iesaistīta kopprojektā ar Krieviju. Eiropa biznesa vārdā gatava pārdot un nodot Ukrainu.

Draugiem Facebook Twitter Google+