Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. aprīlis, 2012
Drukāt

Eiropas komisāre: Neesmu “sliktā kundze”, kas spīdzinās zvejniekus

damanaki_maria

“Neesmu “sliktā kundze”, kas atbraukusi uz Latviju spīdzināt zvejniekus, bet gan vēlos panākt līdzsvarotu zivsaimniecības politiku,” šodien tikšanās laikā ar presi šprotu ražotnē “Gamma A” norādīja Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības un jūrniecības lietu komisāre Marija Damanaki.

Kā ziņots, Damanaki pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas uzaicinājuma vienas dienas vizītē šodien apmeklē Latviju, lai pārrunātu zivju nozares kvotu un citus zivsaimniecībai aktuālus jautājumus.

“Ja nebūtu zvejnieku, man nebūtu darba, tādēļ neesmu ieinteresēta zvejniekus spīdzināt. Bet ir jāsaglabā līdzsvars, lai zivju krājumi varētu atjaunoties, tādēļ ieviesām kvotu samazinājumu. Tomēr dažām sugām kvotas šim gadam palielinājām. Iznākumā Ziemeļjūras zvejnieki šogad jau guvuši ienākumus par 135 miljoniem eiro (94,5 miljoni latu),” sacīja komisāre.

Viņa norādīja, ka kvotu samazinājuma pamatā ir zinātnieku atzinumi.

“Ja pie manis atnāk zinātnieki un saka, ka krājumi samazinās, es nevaru to ignorēt. Tā, piemēram, zilās tunzivs krājumi jūrās ir samazinājušies līdz minimumam,” atzina Damanaki.

Jautāta, vai Briselē patlaban ir objektīvs skatījums uz reālo situāciju Baltijas reģionā, komisāre atbildēja izvairīgi.

“Protams, nezinu situāciju tik labi, tādēļ tikšos ar zvejniekiem. Tomēr esmu Baltijas jūru redzējusi vairākas reizes. Iemesls, kādēļ pieņemam kvotu samazinājumus, ir objektīvs. Zivis nav nacionālais īpašums, kas pieder vienai valstij. Brisele pieņem likumus, bet koordinējoties ar valstu ministriem. Jāatzīst, ka neesmu apmierināta ar situāciju, tādēļ to mainīsim. Man ir priekšlikums, ka turpmāk Baltijas jūras dalībvalstis pieņems lēmumu, vadoties no konkrētas situācijas. Ja Baltijas jūras dalībvalstis nevarēs vienoties lēmuma pieņemšanā, es iejaukšos,” sacīja komisāre.

Jau iepriekš ministre sarunās ar Damanaki Briselē norādījusi, ka turpmāk nozvejas kvotas jānosaka pēc reģionālā principa.

“Jautājumā par nozvejas kvotām Baltijas jūrā galvenokārt jāņem vērā tieši to ES dalībvalstu viedoklis, kas atrodas pie Baltijas jūras, nevis jālemj visām ES dalībvalstīm, kā tas noticis līdz šim,” norādīja Straujuma.

Tāpat ministre sarunās ar komisāri iepriekš sacīja, ka lielajiem uzņēmumiem, kas ražošanas procesā izmanto lielu roku darba apjomu, kā “Rīgas šprotu” ražotāji, bet kuru uzņēmuma apgrozījums nepārsniedz vidēja lieluma uzņēmumu rādītājus, finansējuma atbalsta apjoms jāparedz tāds pats kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+