Eiropas līderi Grieķijai dod laiku līdz svētdienai panākt vienošanos par aizdevumu 1
Eiropas līderi parādu nomāktajai Grieķijai devuši laiku līdz svētdienai panākt jaunu vienošanos par glābšanas aizdevumu un izvairīties no eiro zonas pamešanas pēc tam, kad vēlētāji Grieķijā svētdien referendumā noraidīja starptautisko aizdevēju plānus.
Pirmais solis, kas Grieķijas radikāli kreisi noskaņotajai valdībai ir jāsper, lai varētu pretendēt uz jaunu finansējumu, ir detalizētu reformu plānu iesniegšana līdz ceturtdienai, pēc eiro zonas līderu ārkārtas samita ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru paziņoja Eiropas Savienības (ES) prezidents Donalds Tusks.
Visu 28 ES dalībvalstu līderi šos plānus izskatīs svētdien, kad notiks samits, kurā Grieķijas ekonomika tiks glābta vai arī atstāta viena pret savu likteni.
“Šovakar man skaļi un skaidri ir jāpasaka – galīgais termiņš beidzas šonedēļ,” Tusks otrdienas vakarā paziņoja preses konferencē Briselē un piebilda, ka “nespēja panākt vienošanos var novest pie Grieķijas bankrota un tās banku sistēmas maksātnespējas”.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers brīdināja, ka “mums ir sagatavots detalizēts scenārijs Grieķijas aiziešanai no eiro zonas” gadījumam, ja Grieķija nespētu panākt vienošanos, lai gan viņš uzstāja, ka vēlas Grieķijas palikšanu vienotās valūtas zonā.
Vienlaikus Vācijas kanclere Angela Merkele brīdināja, ka Grieķijai būtu vajadzīga parāda programma “vairākiem gadiem”, un uzstāja, ka nav izskatāma iespēja norakstīt kaut daļu no Grieķijas 320 miljardu eiro lielā parāda.
Termiņu vienošanās panākšanai Eiropas līderi noteica laikā, kad Ciprs un jaunais Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots ieradās Briselē, lai runātu par svētdien notikušo referendumu, kurā 61% nobalsojušo noraidīja starptautisko aizdevēju prasības ievērot stingrākus taupības pasākumus un īstenot reformas, lai saņemtu ES un Starptautiskā Valūtas fonda glābšanas aizdevuma palīdzību.
Ciprs, kurš ir iedvesmojis kreisi noskaņotas kustības visā Eiropā, ir paziņojis, ka Grieķija ir gatava censties, lai panāktu dzīvotspējīgu vienošanos, kas garantētu parādu krīzes beigas.
40 gadus vecais Grieķijas premjers, kurš pie varas nāca janvārī ar solījumu izbeigt piecus gadus ilgušos taupības pasākumus, kurus prasīja Grieķijas starptautiskie aizdevēji, trešdien uzstāsies Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kur varētu izklāstīt tālākas detaļas par Grieķijas plāniem.
Referenduma rezultāts Cipram bija politiska uzvara pēc tam, kad viņš vainoja starptautisko aizdevēju taupības pasākumu prasības par to, ka Grieķijas ekonomika nav atkopusies un kopš krīzes sākuma ir sarukusi par ceturto daļu.
Tomēr tas saniknoja citu valstu līderus un bija smags trieciens pēckara redzējumam par Eiropas integrāciju, kuras nozīmīga daļa ir vienota valūta.
Grieķijas valdība Atēnās paziņoja, ka ir apņēmusies panākt trešo glābšanas aizdevumu kopš 2010.gada, izsakot pārskatītu prasību, kurā “ņemtas vērā” kreditoru, kas ir pieprasījuši lielāku pensiju samazinājumu un nodokļu celšanu, bažas.
Cakalots, kurš līdz šim bija Grieķijas sarunu delegācijas līderis, pirmo reizi ierodoties Briselē kā valsts finanšu ministrs, žurnālistiem teica, ka pārējās eiro zonas valstis ir parādījušas “politisko gribu” un ir bijis progress sarunās, lai valsts varētu panākt glābšanas aizdevuma vienošanos.
Finanšu ministra amatā Cakalots nomainīja Jani Varufaki, kurš pirmdien atkāpās, lai mazinātu saspīlējumu attiecībās ar Grieķijas starptautiskajiem aizdevējiem.
Tomēr pieaug satraukums, ka Grieķijai varētu būt jāpamet eiro zona, kas varētu satricināt ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules ekonomiku.
Pirms otrdienas samita ar Merkeli un Cipru telefoniski sazinājās ASV prezidents Baraks Obama.
Situācija Grieķijā ir drūma, un bankas, kas slēgtas kopš pagājušajās pirmdienas, darbu atsāks ne ātrāk kā ceturtdien. Grieķijas iedzīvotāji joprojām dienā bankomātā var izņemt 60 eiro, lai gan pieaug bažas, ka drīz arī bankomātos var beigties nauda.
Eiropas Centrālā banka (ECB), kas ir uzturējusi Grieķijas banku likviditāti, pirmdien paziņoja, ka turpinās ārkārtas finansējuma piešķiršanu Grieķijai pašreizējā līmenī – 89 miljardu eiro apmērā.
Tomēr eiro zonas centrālā banka paziņoja, ka Grieķijai būs jāsniedz lielāks nodrošinājums, kas apgrūtinās pieeju tik nozīmīgajiem līdzekļiem. ECB solīja par tālākiem pasākumiem lemt pēc samita.
Grieķija 30.jūnijā kļuva par pirmo attīstīto ekonomiku, kas piedzīvojusi maksātnespēju, nespējot izpildīt saistības pret Starptautisko Valūtas fondu, Šajā dienā arī noslēdzās ES un fonda glābšanas aizdevuma programma. 20.jūlijā Grieķijai ir jāveic maksājums ECB vairāk nekā trīs miljardu eiro apmērā.
