×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.6°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
3. septembris, 2015
Drukāt

Eiropas naudas āderes – iespaidīgas

Foto-LETAFoto-LETA

“Es rosinātu Eiropas Savienību piešķirt līdzekļus jaunu uzņēmumu radīšanai un ražošanas attīstībai Latvijā,” tā telefonsarunā ar “LA” žurnālistu teica lasītāja Terēzija Daugule no Ādažiem.

Jāteic, ka no Eiropas Savienības fondiem jau ir saņemts iespaidīgs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Pēc šā gada sākumā Ekonomikas ministrijā (EM) apkopotajiem datiem redzams, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības (ES) fondiem Latvija bija saņēmusi 555 miljonus eiro. Par šo naudu radītas 370 jaunas ražotnes, izveidojot vairāk nekā 4000 jaunu darba vietu, kā arī nosiltināti ap 500 daudzstāvu dzīvojamo namu, kas ļāvis ietaupīt siltumenerģiju par aptuveni 5 miljoniem eiro gadā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) no 2007. līdz 2013. gadam bijuši noslēgti vairāk nekā 4400 projektu līgumi, paredzot ES fondu finanšu atbalstu 609 840 119 eiro apmērā. Kā paskaidro LIAA, šī summa atšķiras no EM uzrādītās, tāpēc ka tiek rēķināts kopā gan uzņēmējdarbībai jau saņemtais, gan paredzētais. Novados vairāk nekā pusi no šā atbalsta uzņēmējdarbībai veido ieguldījumi iekārtās – vajadzība pēc ieguldījumiem tajās esot vislielākā.

Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību, ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF). Paši svaigākie Finanšu ministrijā apkopotie dati par ES fondu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecības nozarēs liecina, ka līdz šā gada maija beigām, piesaistot ES fondu naudu, bija noslēgti projektu līgumi par 4 758 748 724 eiro. No tiem uzņēmējdarbībā un inovācijās ieguldīti 588 840 816 eiro. Tas ir trešais lielākais ieguldījums. Pirmajā vietā ir transporta nozare, kurā ieguldīti 1 225 358 598 eiro, bet otrajā – vide ar 721 944 017 eiro.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Gaļa paliek gaļa!

Saeimas deputāts Jānis Dombrava savā rakstā “Ārvalstu studenti – kebabu cepēji” portālā “Delfi.lv” vērš uzmanību uz ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijā – kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits esot pieaudzis piecas reizes  – no 696 līdz 3397. Politiķis apšauba, ka visi ārvalstu studenti patiešām ierodas Latvijā studēt. Viņaprāt, daudzi studijas izmanto vien kā aizsegu, lai varētu mierīgi dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā. J. Dombrava raksta: “”YouTube” ir atrodami daudzi video, kur indiešiem un pakistāniešiem tiek piedāvāta iespēja viegli un lēti ieceļot Eiropā, kļūstot par “studentu” Latvijā. Šajos reklāmas video tiek pausts, ka Latvija apstiprina 99,3% no visiem pieteikumiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, ja esi pakistānietis un gribi braukt uz Eiropu pelnīt ar kebabu cepšanu, tad ir jābrauc uz Latviju, jo te visus ņem pretim bez liekām pārbaudēm.”

Izvēloties atpūtai peldvietu, galvenokārt domāju
Draugiem Facebook Twitter Google+