Mobilā versija
°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
3. septembris, 2015
Drukāt

Eiropas naudas āderes – iespaidīgas

Foto-LETAFoto-LETA

“Es rosinātu Eiropas Savienību piešķirt līdzekļus jaunu uzņēmumu radīšanai un ražošanas attīstībai Latvijā,” tā telefonsarunā ar “LA” žurnālistu teica lasītāja Terēzija Daugule no Ādažiem.

Jāteic, ka no Eiropas Savienības fondiem jau ir saņemts iespaidīgs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Pēc šā gada sākumā Ekonomikas ministrijā (EM) apkopotajiem datiem redzams, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības (ES) fondiem Latvija bija saņēmusi 555 miljonus eiro. Par šo naudu radītas 370 jaunas ražotnes, izveidojot vairāk nekā 4000 jaunu darba vietu, kā arī nosiltināti ap 500 daudzstāvu dzīvojamo namu, kas ļāvis ietaupīt siltumenerģiju par aptuveni 5 miljoniem eiro gadā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) no 2007. līdz 2013. gadam bijuši noslēgti vairāk nekā 4400 projektu līgumi, paredzot ES fondu finanšu atbalstu 609 840 119 eiro apmērā. Kā paskaidro LIAA, šī summa atšķiras no EM uzrādītās, tāpēc ka tiek rēķināts kopā gan uzņēmējdarbībai jau saņemtais, gan paredzētais. Novados vairāk nekā pusi no šā atbalsta uzņēmējdarbībai veido ieguldījumi iekārtās – vajadzība pēc ieguldījumiem tajās esot vislielākā.

Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību, ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF). Paši svaigākie Finanšu ministrijā apkopotie dati par ES fondu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecības nozarēs liecina, ka līdz šā gada maija beigām, piesaistot ES fondu naudu, bija noslēgti projektu līgumi par 4 758 748 724 eiro. No tiem uzņēmējdarbībā un inovācijās ieguldīti 588 840 816 eiro. Tas ir trešais lielākais ieguldījums. Pirmajā vietā ir transporta nozare, kurā ieguldīti 1 225 358 598 eiro, bet otrajā – vide ar 721 944 017 eiro.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+