Mobilā versija
+5.7°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
3. septembris, 2015
Drukāt

Eiropas naudas āderes – iespaidīgas

Foto-LETAFoto-LETA

“Es rosinātu Eiropas Savienību piešķirt līdzekļus jaunu uzņēmumu radīšanai un ražošanas attīstībai Latvijā,” tā telefonsarunā ar “LA” žurnālistu teica lasītāja Terēzija Daugule no Ādažiem.

Jāteic, ka no Eiropas Savienības fondiem jau ir saņemts iespaidīgs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Pēc šā gada sākumā Ekonomikas ministrijā (EM) apkopotajiem datiem redzams, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības (ES) fondiem Latvija bija saņēmusi 555 miljonus eiro. Par šo naudu radītas 370 jaunas ražotnes, izveidojot vairāk nekā 4000 jaunu darba vietu, kā arī nosiltināti ap 500 daudzstāvu dzīvojamo namu, kas ļāvis ietaupīt siltumenerģiju par aptuveni 5 miljoniem eiro gadā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) no 2007. līdz 2013. gadam bijuši noslēgti vairāk nekā 4400 projektu līgumi, paredzot ES fondu finanšu atbalstu 609 840 119 eiro apmērā. Kā paskaidro LIAA, šī summa atšķiras no EM uzrādītās, tāpēc ka tiek rēķināts kopā gan uzņēmējdarbībai jau saņemtais, gan paredzētais. Novados vairāk nekā pusi no šā atbalsta uzņēmējdarbībai veido ieguldījumi iekārtās – vajadzība pēc ieguldījumiem tajās esot vislielākā.

Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību, ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF). Paši svaigākie Finanšu ministrijā apkopotie dati par ES fondu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecības nozarēs liecina, ka līdz šā gada maija beigām, piesaistot ES fondu naudu, bija noslēgti projektu līgumi par 4 758 748 724 eiro. No tiem uzņēmējdarbībā un inovācijās ieguldīti 588 840 816 eiro. Tas ir trešais lielākais ieguldījums. Pirmajā vietā ir transporta nozare, kurā ieguldīti 1 225 358 598 eiro, bet otrajā – vide ar 721 944 017 eiro.

Pievienot komentāru

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (28)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+