Mobilā versija
+2.9°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
11. jūlijs, 2016
Drukāt

Eiropas naudas apguvē Latvijā nedaudz atpalikusi no kaimiņiem

Foto - LETAFoto - LETA

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē nedaudz atpalika no Igaunijas un Lietuvas, aģentūrai BNS pavēstīja starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pārstāvji, atsaucoties uz tās jaunāko pētījumu par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

Vienlaikus kompānijas pārstāvji norādīja, ka Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā ES fondu finansējuma pārvaldītāja attiecīgajā reģionā, atpaliekot no vien no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas.

“ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apmēru. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013.gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas,” skaidroja KPMG pārstāvji.

“KPMG Baltics” Vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā menedžere Anda Drožina atzīmēja, ka iepriekšējā plānošanas periodā Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguvē bija pozitīvais piemērs pārējām CAE valstīm. Kopumā līdz 2015.gada nogalei Latvija bija noslēgusi līgumus ar 8,3 tūkstošiem atbalsta saņēmēju par 4,7 miljardiem eiro, kas par 4% pārsniedza piešķirto budžeta apmēru (4,53 miljardi eiro) un kalpoja kā nodrošinājums tam, ka piešķirtais finansējums tiešām tiks apgūts 100% apmērā.

“Pagājušo deviņu gadu laikā par ES fondu līdzekļiem Latvijā rekonstruēti 923,4 kilometri ceļu un ielu, kā arī 52 kilometri dzelzceļa. Pateicoties ES fondu investīcijām radītas vairāk nekā 5000 jaunas darba vietas, savukārt 205,5 tūkstoši bezdarbnieku iesaistīti sabiedrībai noderīgos darbos. Izglītības sektorā vairāk nekā 21,8 tūkstoši skolotāju guvuši iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju. Turpat 200 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir uzlabojusies arī dzīves kvalitāte pateicoties realizētajiem ūdenssaimniecības sakārtošanas projektiem. Tomēr jāsecina, ka salīdzinot ar kaimiņiem Latvija ir aizkavējusies jaunā plānošanas perioda (2014.-2020.) fondu apguvē. Kā parāda pētījums, tad Lietuva pērnā gada nogalē jau bija sasniegusi fondu iedzīvināšanas fāzi, savukārt Igaunija bija tikusi vistālāk un uzsākusi pat pirmo līgumu slēgšanu ar atbalsta saņēmējiem,” teica Drožina.

KPMG pārstāvji arī norādīja, ka kopumā iepriekšējā plānošanas periodā, kas ilga no 2007. līdz 2013.gadam, CAE reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 175,89 miljardi eiro, kas ir vidēji 14,8% no reģiona valstu gada iekšzemes kopprodukta. Tostarp lielāko finansējumu saņēma Polija (38,2%), Čehija (15%) un Ungārija (14,2%), kamēr Lietuvai bija pieejami 3,9% (6,8 miljardi eiro), Latvijai 2,6% (4,5 miljardi eiro), bet Igaunijai – 1,9% (3,4 miljardi eiro).

Pievienot komentāru

Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+