Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. septembris, 2012
Drukāt

Eiropas naudas veiksmes stāsti


Šīs nedēļas nogalē – 8. un 9. septembrī – Latvijā, tostarp Rīgas reģionā, notiks Eiropas Savienības (ES) projektu dienas. Tā būs iespēja ikvienam iepazīties un novērtēt katrā novadā īstenotos projektus ar ES kohēzijas politikas finansējuma palīdzību.


 

Projektu dienās ikvienam interesentam no gandrīz diviem tūkstošiem ES fondu finansētu projektu Rīgas reģionā apskatei būs atvērti gandrīz 40 Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) finansēti projekti. Lielākā daļa projektu dienu dalībnieku ir pašvaldības īstenoti sabiedriski nozīmīgi ES fondu projekti: gan atjaunotas skolas, bērnudārzi, bērnu un jauniešu centri, gan kultūrvēstures un tūrisma objekti, siltinātas ēkas, ka arī izveidoti gājēju un veloceliņi, uzlabotas ielas.

Pašvaldību vadītāji atzīst – lai arī naudu vienmēr var vēlēties vairāk, ES finansējums nenoliedzami ir galvenais atspēriena punkts dažādu visai sabiedrībai būtisku projektu īstenošanā.

Edvīns Bartkevičs, Ogres novada domes priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs: “Sākoties krīzei, kad tika samazināti pašvaldību budžeti, struktūrfondu finanšu resurss palika vienīgais finansējums, kas nodrošināja attīstību, deva iespēju uzlabot pašvaldību (pilsētu un pagastu) infrastruktūru. Ogres novada speciālistu sagatavotie projektu pieteikumi tika iesniegti visās ES 
struktūrfondu programmās. Īstenojot Kohēzijas fonda projektus, ievērojami uzlabota pilsētas ūdens un kanalizācijas sistēma, uzbūvēta jauna ūdens atdzelžošanas stacija, ierīkoti jauni dzeramā ūdens artēziskie urbumi, uzsākta pilsētas notekūdeņu ietaišu rekonstrukcija.

 

Šā fonda līdzekļi izmantoti arī atkritumu izgāztuves rekultivācijai. Ar ERAF līdzfinansējumu uzbūvēts jauns bērnudārzs, rekonstruētas tranzītielas pilsētā, veikta sociālo māju renovācija, izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises Ogresgalā, ūdenssaimniecības attīstības projekts realizēts Ķeipenē un turpinās citos novada pagastos.

 

Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs: “Nenoliedzami, ka ES struktūrfondu līdzekļi ir devuši gana lielu atspaidu, lai Jūrmalas pilsētā būtu iespējams īstenot vairākus vērienīgus projektus, no kuriem divi piedalīsies Eiropas Savienības fondu projektu atvērtajās dienās Latvijā. 8. septembrī ikvienu interesentu gaidīs divās pašvaldības iestādēs – PII “Katrīna”, kur tika īstenots ERAF projekts “Pirmsskolas izglītības iestādes “Katrīna” rekon
strukcija” (kopējais projekta finansējums 1 539 028 LVL, tajā skaitā ERAF finansējums 970 589 LVL) un Jūrmalas Valsts ģimnāzija, kur tika īstenots ERAF projekts “Jūrmalas Valsts ģimnāzijas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” (98 392 LVL, tajā skaitā ERAF finansējums 83 633 LVL).

Tāpat esam īstenojuši projektu “Zilā karoga prasību nodrošināšana Baltijas jūras reģionā” (“Beach Hopping”) (kopējais Jūrmalas pilsētai attiecināmais finansējums 179 810 LVL, tajā skaitā ERAF finansējums 152 839 LVL), un citus.”

Aigars Legzdiņš, Limbažu novada domes priekšsēdētājs: “Ne vienmēr Eiropas Savienības fondu finansējumu izdodas iegūt tieši tobrīd visaktuālākajiem projektiem un vajadzībām, jo projektu konkursu izsludināšanu pa nozarēm un aktivitātēm nosaka fondu plānošanā iesaistītās institūcijas. Tādēļ, lai nezaudētu finansējumu projektam, kas pašreiz nav tik nepieciešams, bet pēc laika vienalga būtu jāveic, pašvaldībai nākas startēt konkursā un īstenot šo projektu jau tagad. Tas nozīmē, ka pašvaldība nevar īstenot vispirms savas nepieciešamākās vajadzības, bet ir jāpiemērojas izsludināto projektu konkursu piedāvātajām aktivitātēm. Mūsuprāt, tas nav pareizi un Latvijas Pašvaldību savienība ir pieņēmusi rezolūciju par attīstības principu maiņu, kas aicina Saeimu un Ministru kabinetu, sākot ar jauno ES programmēšanas ciklu 2014. – 2020. gadam, noteikt, ka katra pašvaldība var patstāvīgi izvēlēties attīstībai vispiemērotākos pasākumus, nosakot katrai pašvaldībai ES projektu budžetu kvotu. Limbažu novada dome ir pieņēmusi lēmumu par atbalstu šai rezolūcijai.

 

Mūsu darbs turpinās, jo vajadzību ir ļoti daudz. Cerot, ka valdība ņems vērā pašvaldību vēlmes, plānojam arvien straujāk attīstīties, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Kopā ar pagastu pārvaldēm esam aktualizējuši mūsu vajadzības, kuras plānojam īstenot tuvākajos gados.”

 

Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs: “Iespēju piesaistīt ES fondu līdzekļus vērtēju ļoti pozitīvi. Esam izmantojuši šo iespēju un plānojam to darīt arī turpmāk. Pēdējo gadu laikā aktīvi piesaistīti līdzekļi ēku siltināšanas pasākumiem un ceļu infrastruktūras sakārtošanai. Interesants projekts, piemēram, ir autostāvvieta “Park & Drive” pie dzelzceļa stacijas, ko vietējie iedzīvotāji aktīvi izmanto. Projektu līdzekļi ir kā papildu līdzekļi pašvaldībām, jo no pamatbudžeta varam nodrošināt tikai likumā noteiktās pamatfunkcijas, bet fondu līdzekļi tieši veicina teritorijas attīstību.”

Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks: “Protams, nevar noliegt, ka Latvijā struktūrfondu sadale ir arī pietiekami politisks process, jo lēmumu par to piešķiršanu pieņem nevis pašvaldība, bet nozares ministrijas, kuras ļoti bieži vada kāds cits politisks spēks, nekā tobrīd ir pie varas attiecīgās pilsētas domē. Pēdējo gadu laikā Rīgā uzsākta virkne vides un satiksmes infrastruktūras projektu, finansējums piesaistīts arī vairāku pilsētai nozīmīgu kultūras un izglītības objektu sakārtošanas darbiem. K. Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukcija, satiksmes pārvads uz lidostu, Vienības gatves rekonstrukcija, dažādu izglītības objektu sakārtošana, pilsētas parku atjaunošana, Centrāltirgus Spīķeru rajona sakārtošana, Rīgas pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas modernizācija, SIA “Getliņi EKO” atkritumu poligona labiekārtošana un modernizācija ir daļa no projektiem, kas uzsākti, Rīgas domes līdzfinansējumam piesaistot Eiropas līdzekļus. Laikā, kad par trešdaļu sarucis Rīgas domes budžets, tas ir nozīmīgs atbalsts Rīgas pilsētas sakārtošanā, jo par saviem līdzekļiem vien, visticamāk, pilsēta tik drīz tos nebūtu varējusi realizēt.”

 

ES projektu dienas

Informāciju par to, kādus projektus 8. – 9. septembrī vari apskatīt tuvākajā apkārtnē, meklē apskates objektu kartē www.esfondi.lv

ES fondu projektu atvērtās dienas Latvijā organizē Finanšu ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+