Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. februāris, 2012
Drukāt

Eiropas «pagale» Latvijas pēcreferenduma ugunskurā

muiznieks_leta2

Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI), kas darbojas pie Eiropas Padomes (EP), izplatījusi kārtējo ziņojumu, kur Latvijai ieteikts nepilsoņiem piešķirt vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās, piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem, kā arī atvieglot naturalizācijas procesu. 


 

Līdzīgi priekšlikumi jau agrāk parādījušies dažādos EP dokumentos un komisāru runās. Tiem ir rekomendējošs raksturs, taču uz šiem ieteikumiem labprāt mīl atsaukties Krievijas amatpersonas. ECRI ziņojuma tapšanas laikā to vadīja jaunievēlētais EP cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, taču viņš uzsver, ka nav piedalījies ziņojuma par Latviju gatavošanā un viņam neesot tiesības to darīt. “Diskusijās es komentēju, kas noticis Latvijā iepriekšējos gados, kāds ir konteksts un kāda ir Latvijas vēsture,” sacīja N. Muižnieks. Viņš uzsver, ka, būdams eksperts, ievēro neitralitāti un nevar pārstāvēt konkrētas valsts vai valdības intereses.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) uzsver, ka ziņojums viņai nav bijis pārsteigums un tajā iezīmētās lietas varēja prognozēt, turklāt tas ieturēts skarbā tonalitātē. “Tikai un vienīgi valsts iekšējā lieta ir risināt pilsonības jautājumus,” teica deputāte. “Latvijas nostāja šajā jautājumā ir jāparāda tāda, kādu Latvijas pilsoņi parādīja nule notikušajā referendumā,” teica I. Mūrniece. Pēc viņas domām, ziņojuma ieteikumos vērojamas līdzīgas vēsmas, kādas ir Krievijai attiecībā pret Latviju un Igauniju pilsonības jautājumos. “EP un ECRI ir institūcijas, kurās vērojama spēcīga Krievijas ietekme,” skaidroja I. Mūrniece. Tikmēr N. Muižnieks uzsver, ka EP institūcijās darbojas sešus gadus un neesot jutis spiedienu no Krievijas pārstāvjiem. Runājot par ieteikumiem atvieglot naturalizācijas procesu, I. Mūrniece teic, ka vēl nesen tika pieņemti vieglāki naturalizācijas nosacījumi.

 

“Toreiz NA nebija valdībā. Laiks runāt nevis par naturalizācijas atvieglojumiem, bet gan par kvalitatīvu pilsonību – lai jaunie pilsoņi labi prastu latviešu valodu un justos piederīgi Latvijai,” sacīja komisijas vadītāja.

 

Viņasprāt, automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem, ko iesaka ECRI un atbalsta atsevišķas Latvijas partijas, arī neesot nepieciešama, jo jau tagad vecāki, kuri ir nepilsoņi, var pieprasīt savām atvasēm Latvijas pilsonību. N. Muižnieks gan pārliecināts, ka pilsonība nepilsoņu bērniem būtu jāpiešķir automātiski, jo šāda pieeja atbilstot ECRI, EP un cilvēktiesību aizstāvju organizāciju konvencijām un ieteikumiem. Tāpat viņš atbalstot pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, jo tā viņiem būtu demokrātijas skola un rosinātu iegūt pilsonību. Muižnieks atzīst, ka to nebūtu viegli īstenot, jo nepieciešami grozījumi Satversmē un Latvijas amatpersonas šai pozīcijai nepiekrīt. “Kad biju valdībā kā integrācijas ministrs, biju spiests paust pretēju viedokli,” atcerējās N. Muižnieks.

ECRI ziņojumā skartas arī citas tēmas, piemēram, Tiesībsarga institūcijas stiprināšana un romu tautības cilvēku integrācija sabiedrībā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+