Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. jūlijs, 2012
Drukāt

Eiropas Parlaments ar lielu balsu pārsvaru noraida ACTA

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Eiropas Parlaments (EP) šodien, 4.jūlijā, ar balsu vairākumu noraidījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), aģentūru LETA informēja EP Informācijas centra pārstāve Iveta Ķelpe. ACTA noraidīts ar lielu balsu vairākumu – 478 balsis bija par nolīguma noraidīšanu, 39 – pret, bet 165 eiroparlamentārieši balsojumā atturējās.

Tas nozīmē, ka ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā. Šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Parlaments izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu.

“Esmu gandarīts par to, ka parlaments ņēma vērā manu ieteikumu noraidīt ACTA,” pēc balsojuma teica par jautājumu atbildīgais deputāts Deivids Martins, uzsverot savus iebildumus par to, ka nolīgums nesniedza pietiekamu juridisku skaidrību un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas, tādējādi apdraudot ES iedzīvotāju brīvības. Tomēr viņš uzsvēra, ka jārod alternatīvs risinājums intelektuāla īpašuma tiesību aizsardzībai ES, jo intelektuālais īpašums ir “ES ekonomikas svarīgākā izejviela”.

Eiropas Tautas partijas grupas deputāts Kristofers Fjelners pirms balsojuma aicināja parlamentu atlikt galīgo balsojumu par ACTA, pirms ES Tiesa nākusi klajā ar spriedumu par to, vai ACTA atbilst ES pamatlīgumiem. Tomēr, kad vairākums deputātu viņa prasību noraidīja, ievērojams deputātu skaits balsojumā par parlamenta galavārdu atturējās.

Izvērtējot to, vai dot parlamenta piekrišanu nolīgumam, deputāti saskārās ar vēl nepieredzētu iedzīvotāju aktivitāti. Tūkstošiem iedzīvotāju protestēja dalībvalstu ielās, sūtīja deputātiem e-pasta vēstules un zvanīja uz viņu birojiem, prasot noraidīt nolīgumu. Parlaments saņēma arī petīciju, ko parakstījuši 2,8 miljoni dažādu valstu iedzīvotāji, mudinot noraidīt nolīgumu.

ACTA, par ko savā starpā vienojušās ES, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Ziemeļkoreja un Šveice, sagatavots ar mērķi uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, apkarot pirātismu tīmeklī un novērst viltotu preču ievešanu.

Lai nolīgums varētu stāties spēkā Eiropā, EP ir jādod sava piekrišana. Tas nevar ietekmēt nolīguma saturu, vienīgi to apstiprināt vai noraidīt.

LETA jau ziņoja, ka vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai. Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā. Protesti notikuši arī Rīgā.

Visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+