Mobilā versija
+9.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
16. janvāris, 2017
Drukāt

Eiropas Parlaments izrauga prezidentu

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Centriski labējās ETP frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers paudis apņēmību "darīt visu, lai nepieļautu eiroskeptiķu un radikāļu grupām ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiroparlamentā".

Eiropas Parlaments (EP) rīt aizklātā balsojumā vēlēs jaunu prezidentu. EP augstākajam amatam izvirzīti septiņi oficiālie kandidāti no dažādām politiskajām grupām.

Ja neviens no kandidātiem negūst absolūto vairākumu(376 balsis) pirmo trīs balsojumu laikā, EP prezidents tiks ievēlēts ceturtajā un pēdējā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu starp diviem kandidātiem, kuri ieguva visvairāk balsu trešajā kārtā. Par favorītu tiek uzskatīts EP lielākās frakcijas Eiropas Tautas partijas (ETP) izvirzītais itālietis Antonio Tajani.

 

Politiķi izvērš vārdu kaujas

Parasti kandidatūras uz vadošajiem amatiem Eiroparlamentā un citās ES iestādēs Briselē jau laikus tiek saskaņotas starp ietekmīgākajiem politiskajiem grupējumiem, taču šoreiz EP prezidenta Martina Šulca negaidītais lēmums atstāt amatu un atgriezties Vācijas politikā pārsteidza Eiropas varturus nesagatavotus. Centriski labējās ETP frakcijas – EP ietekmīgākā un skaitliski lielākā grupējuma – vadītājs Manfreds Vēbers apsūdzējis Džanni Pitellu no EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (S&D) un Giju Verhofstatu no Eiropas liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) mēģinājumos iegūt eiroskeptisko partiju atbalstu un likvidēt tā dēvēto sanitāro kordonu, ar kuru ES dalībvalstu lielākās partijas centās atturēt ietekmē un skaitā augošo eiroskeptiķu kustību no iekļuves vadošos amatos Eiroparlamentā. “Mēs darīsim visu, lai nepieļautu eiroskeptiķu un radikāļu grupām ietekmēt lēmumu pieņemšanu EP,” teica Vēbers, kritizējot Pitellu un Verhofstatu par centieniem apstrīdēt ETP kandidāta virzīšanu EP prezidenta amatam, kā to paredzēja agrāk noslēgtā vienošanās. Preses konferencē pagājušajā nedēļā Vēbers pirmo reizi publiski uzrādīja 2014. gadā parakstīto vienošanos par varas dalīšanu, kas paredz, ka EP prezidenta amatu šā gada sākumā pārņem ETP pārstāvis. “Šāda vienošanās par partnerību ir normāla rīcība demokrātijā,” apgalvoja Vēbers, noliedzot, ka tā būtu uzskatāma par darījumu aiz slēgtām durvīm. ETP konservatīvajiem pretsparu deva S&D pārstāvis, vācu sociāldemokrāts Udo Bulmans: “Kā sociālisti un demokrāti mēs gribam, lai Eiropa dotos jaunā virzienā, pamatojoties uz ieguldījumiem, nodokļu taisnīgumu un sociālu iekļaušanu.” Bulmans nodēvēja Tajani par “bardzības prezidentu”, saistot viņu ar neoliberālo finanšu politiku, ko tādās valstīs kā Grieķija un Itālija uzskata par “smacējošu žņaugu”, raksta izdevums “Politico”.

 

EP vajadzīga rīcībspējīga koalīcija

Šādas vārdu kaujas starp EPP un S&D politiķiem, kas kopīgi vadījuši ES vairāk nekā desmit gadus, būtu maz ticamas vēl pirms dažiem mēnešiem. Virkne EP deputātu atzīmē, ka parlaments nevar darboties bez rīcībspējīgas koalīcijas, ko veido lielākās proeiropeiskās grupas. To apliecina franču eirodeputātes Silvijas Gulāras (ALDE) paziņojums pagājušajā nedēļā, ka nepieciešama pamata vienošanās starp proeiropeiskajiem spēkiem. Viņasprāt, ja šāda vienošanās netiek panākta līdz balsojumam par EP prezidentu otrdien Strasbūrā, balsojums būtu jāatliek. Gulāra, kura izvirzīja savu kandidatūru EP prezidenta amatam vēl pirms ALDE grupas līdera Verhofstata, arī aicināja uz atklātumu sarunās. Viņa atgādināja, ka Eiroparlamentam būs jāapstiprina arī jebkāda vienošanās par breksitu pēc sarunām ar Britāniju par tās izstāšanās noteikumiem, uzņemoties atbildību par Eiropas Savienības nākotni. Pēc Šulca paziņojuma pagājušā gada nogalē par atkāpšanos S&D grupējuma pārstāvis Pitella atteicās no vienošanās par varas dalīšanu ar ETP lielajā koalīcijā, kas vadījusi EP kopš 2014. gada. Par EP prezidenta amatu izvērsusies vēl nepieredzēta kampaņa, un uzvarētāju noteiks prasme rast atbalstītājus arī politisko pretinieku grupējumos. “Lielā koalīcija ir neizbēgama, un tā pastāvējusi kopš 1979. gada, kad notika pirmās tiešās Eiroparlamenta vēlēšanas,” uzskata franču eirodeputāts Alēns Lamasūrs, kurš zaudēja Tajani EP prezidenta kandidātu priekšvēlēšanās un salīdzinājis lielās koalīcijas laušanu ar “itāļu teātri”. “Ja mēs netiksim vaļā no šādas prakses, mēs dosim iespēju eiroskeptiķu grupām noteikt ES politiskās izvēles, un to mēs nevaram pieļaut,” brīdina Lamasūrs.

 

Partiju pārstāvniecība EP (751 deputāts) 

– Eiropas Tautas partija – 217 deputāti

– Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse – 189 deputāti

– Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa – 74 deputāti

– Eiropas liberāļu un demokrātu alianse – 68 deputāti

– Eiropas apvienotā kreiso un ziemeļvalstu zaļo konfederālā grupa – 52 deputāti

– Zaļo/Eiropas Brīvā alianse – 50 deputāti

– Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa – 44 deputāti

– Nāciju Eiropas un brīvības grupa – 39 deputāti

 

EP prezidenta kandidāti 

– Antonio Tajani, līdzšinējais EP viceprezidents (ETP), Itālija

– Džanni Pitella, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (S&D) līderis, Itālija

– Gijs Verhofstats, Eiropas liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) līderis, Beļģija

– Helga Stevensa, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāte, Beļģija

– Eleonora Forenca, Eiropas apvienotā kreiso un ziemeļvalstu zaļo konfederālā grupa, Itālija

– Džina Lamberte, Zaļo/Eiropas Brīvā alianse, Britānija

– Pernikola Pedičini, Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa, Itālija

– Laurentijs Rebega, Nāciju Eiropas un brīvības grupa – 39 deputāti, Rumānija

Tramps pieļauj sankciju atcelšanu pret Krieviju

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+