Eiropas Parlaments izvirza Saharova balvas pretendentus 0
Eiropas Parlamenta deputāti izvirzījuši kandidātus Saharova balvai, ko ik gadu pasniedz cīnītājiem par brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām. Šogad nominantu sarakstā ir septiņi pretendenti, kas aptver teju visus pasaules kontinentus un ar savu rīcību ir izraisījuši plašu starptautisku reakciju.
Kā ierasts, vairākums no viņiem nominācijas brīdī atrodas ieslodzījumā par vēršanos pret savas dzimtenes autoritāro varu.
Krievija un Baltkrievija sarakstā
Pēdējos gados neviena Saharova balvas nominācija nav iztikusi bez disidentu vārdiem no Krievijas vai Baltkrievijas. Arī šoreiz balvai pieteikto vidū ir Maskavas un Minskas varai neērti cilvēki.
Deputāti izvirzījuši bijušo naftas kompānijas “Jukos” vadītāju, Vladimira Putina varas opozicionāru un tagad ieslodzīto Mihailu Hodorkovski, par kura atrašanos nebrīvē un atkārtotām apsūdzībām Eiropas Savienība jau ilgāku laiku cēlusi trauksmi.
Balvas pretendentu vidū ir arī baltkrievu opozicionāri – Eduards Lobovs, Nikolajs Statkēvičs, un, tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šoreiz nominēts akadēmiķis, brīvības cīnītājs un cilvēktiesību aizstāvis Aļesjs Beļatskis.
Viņš savulaik nodibinājis nevalstisku organizāciju, kas sniedz finansiālu un juridisku palīdzību politieslodzītajiem un viņu ģimenēm. Beļatska nesavtīgā darbošanās jau izpelnījusies starptautisku atzinību. Taču pērn aktīvistam piesprieda vairāk nekā četru gadu cietumsodu, apsūdzot viņu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Apvienoto Nāciju Organizācija šo spriedumu nosodīja, un daudzas valstis pieprasīja viņa tūlītēju atbrīvošanu.
Miermīlīgie protestētāji
Balvas pretendentu vidū ir arī Etiopijas žurnālisti Rījota Alemu un Eskinders Nega, kas atrodas cietumā par kritiskām publikācijām pret valdību. Saharova balvai izvirzīti miermīlīgie protestētāji Turcijā, viņu vidū Erdems Gunduzs, kurš pirmais nostājās Stambulā, Taksima laukumā, lai protestētu pret parka nojaukšanu vietā, kur bija paredzēts celt vērienīgu tirdzniecības centru. Eiropas Parlamenta deputāti novērtējuši akcijas miermīlīgo un simbolisko spēku. Kā zināms, pēc drošības spēku iejaukšanās Stambulā sākās masu protesti pret valdību, kas beidzās ar upuriem un cietušajiem.
Deputāti balvai izvirzījuši arī raidorganizācijas CNN globālo kampaņu – brīvības projektu par modernā laikmeta verdzības izbeigšanu, īpaši akcentējot cilvēku tirdzniecības un bērnu nodarbināšanas problēmas Mauritānijā, Indijā un Filipīnās.
Nominantu vidū ir arī ASV slepeno dienestu datu noplūdinātājs Edvards Snoudens, kuru ASV apsūdz spiegošanā un kurš tagad patvērumu guvis Krievijā, kā arī pakistāņu meitene Malala Jusafzai, kas divpadsmit gadu vecumā sāka cīņu par meiteņu tiesībām uz izglītību Pakistānā, ko viņas apvidū bija aizlieguši talibi.
Malala sāka rakstīt blogu ar pseidonīmu, kurš nonāca Rietumu mediju uzmanībā. Drīz vien viņa kļuva par atklātu balsi cīņai par meiteņu un sieviešu tiesībām.
Pirms diviem gadiem talibi Malalu smagi sašāva brīdī, kad viņa autobusā atgriezās mājās no skolas, taču, nogādāta klīnikā Lielbritānijā, meitene izdzīvoja. Šogad Malala savā sešpadsmitajā dzimšanas dienā uzstājās ar emocionālu un iedvesmojošu uzrunu ANO, sakot, ka pildspalvas un grāmatas ir spēcīgākais ierocis pret terorismu. Žurnāls “Time” viņu iekļāvis 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā.
Patlaban Malalu Jusafzai atbalsta visvairāk deputātu un visas trīs parlamentā pārstāvētās lielākās politiskās grupas – Liberāļu un demokrātu alianse, Eiropas Tautas partija un “Sociālisti un demokrāti”.
Atbrīvo no ieslodzījuma
Pērn Saharova balvu saņēma divi cilvēktiesību aktīvisti no Irānas – juriste Nasrina Sotudeha un filmu režisors Džafars Panahi.
N. Sotudeha, kas pārstāvējusi apcietinātos Irānas opozīcijas aktīvistus un politiķus, vēlāk tika arestēta par propagandas izplatīšanu, sazvērestību pret valsts drošību un notiesāta ar brīvības atņemšanu uz vienpadsmit gadiem.
Daudzsološais un starptautisku atzinību guvušais Irānas kinorežisors Džafars Panahi, kura filmas ir pazīstamas ar cilvēcisku skatījumu uz dzīvi Irānā, tika apcietināts un vēlāk apsūdzēts propagandā pret Irānas valdību. Taču šonedēļ medijos nonāca ziņas, ka N. Sotudeha no sava trīs gadus ilgā ieslodzījuma atbrīvota. Pagaidām plašākas ziņas Irānas puse gan nesniedz.
Pēdējos gados Saharova balvas pasniegšanas ceremonija apbalvoto ieslodzījuma dēļ lielākoties noritējusi bez pašu laureātu piedalīšanās un viņu goda krēsls simboliski palicis tukšs.
Saharova balvu, 50 tūkstošus eiro, Eiropas Parlaments piešķir jau vairāk nekā divdesmit gadus. To pasniedz svinīgā sanāksmē ap 10. decembri, jo tieši šajā datumā 1948. gadā tika parakstīta Apvienoto Nāciju Vispārējo Cilvēktiesību deklarācija. Balva ir nosaukta Nobela miera prēmijas ieguvēja par cilvēktiesību un politisko represiju upuru aizstāvību Andreja Saharova vārdā.
Viedokļi
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs: “Šis ir solidaritātes un atzinības vēstījums cilvēkiem, kas nav pakļāvušies bailēm un iebiedēšanai un augstāk par savējo vērtējuši savas zemes likteni. Nasrina Sotudeha ir cīnījusies par cilvēku tiesībām un brīvību un par demokrātiskāku Irānu. Mēs ar nepacietību gaidām viņu Strasbūrā kopā ar otru Saharova balvas laureātu Džafaru Panahi, kurš joprojām atrodas mājas arestā.”
Eiropas Parlamenta Zaļo grupas līderis Daniels Kons-Bendits: “Edvards Snoudens ir pelnījis pagodinājumu par sistemātisku pilsoniskās brīvības pārkāpumu izgaismošanu. Viņš riskēja ar savu brīvību, lai palīdzētu mums pasargāt mūsējo.”
Eiropas Tautas partijas deputāts Hose Ignasia Salafranka Sančezs-Nera: “Pakistāņu skolniece Malala Jusafzai mūs visus ir iedvesmojusi un atgādinājusi mums, cik lielu drosmi prasa cīņa par cilvēktiesībām un izteiksmes brīvību. Viņa ir kļuvusi par globālu balsi cīņai par meiteņu un sieviešu izglītības iespējām pasaulē. Mūsu izaicinājums ir notvert šo mirkli un īstenot reālas pārmaiņas.”
Saharova balvas nominante Malala Jusafzai: “Es patiešām ticu, ka vienīgais veids, kā radīt globālu mieru, ir izglītot ne tikai mūsu prātu, bet arī dvēseli un sirdis.”
