LETA/AFP

Eiropas Parlaments piešķir vēl 500 miljonus eiro Baltijas zemniekiem 0

Trešdien, 13.martā, Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes (V) sagatavoto priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro (351 miljonu latu) vairāk nekā par to februārī lēma ES valstu un valdību vadītāji.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164
Lasīt citas ziņas

Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014.gada saņems tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019.gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk, kā iepriekš piedāvāja Eiropas Komisija vai dalībvalstu vadītāji.

Šis parlamenta lēmums ir pamats EP un ES Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus, aģentūru LETA informēja Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šis EP balsojums ir ļoti nozīmīgs, jo tas rada juridisku un politisku pamatu nopietnām sarunām par Latvijas zemnieku tiešmaksājumu tālāku palielināšanu. Svarīgi, ka izdevās panākt četru parlamenta politisko grupu atbalstu šim priekšlikumam. Tagad mēs sekosim, lai budžeta sarunās šis parlamenta mandāts tiktu konsekventi ievērots,” saka deputāte. Viņa gan atgādina, ka šis nav galīgais lēmums, bet pavisam drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītajām pusēm.

Lai nodrošinātu Baltijas valstīm labvēlīgu lēmumu šodienas plenārsēdē, pirms izšķirošā balsojuma Kalnietes vadībā notika intensīvs darbs, pārliecinot visu politisko grupu un nacionālo delegāciju deputātus, stāsta Spravņiks.

Kā atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma, lēmums ir nozīmīgs solis cerībās panākt lielākus tiešmaksājumus. “Tas viennozīmīgi ir pozitīvs balsojums un solis pretī labākam rezultātam. Patiešām ceru, ka tas būs nozīmīgs arguments pēdējā ļoti sarežģītajā sarunu posmā,” sacīja Straujuma.

Kalnietes sagatavoto priekšlikumu bija parakstījuši 56 EP deputāti no visām lielākajām EP politiskajām grupām, to vidū Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Džozefs Dauls un Latvijas deputāti Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš (V), Kārlis Šadurskis (V), Inese Vaidere (V), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) un Alfrēds Rubiks (SC).

Kā ziņots, saskaņā ar 8.februārī ES līderu panākto vienošanos Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma līmeņa. Šis līmenis tiks sasniegts pakāpeniski – 2014.gadā par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76 latus), 2015.gadā – 127 eiro (89 latus), 2016.gadā – 144 eiro (101 latu), 2017.gadā – 161 eiro (113 latus), 2018.gadā – 178 eiro (125 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (138 latus). Patlaban zemnieki tiešmaksājumos saņem apmēram 63 latus par vienu hektāru.

Reklāma
Reklāma

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes (V) sagatavoto priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro (351 miljonu latu) vairāk nekā par to februārī lēma ES valstu un valdību vadītāji.

Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014.gada saņems tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019.gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk, kā iepriekš piedāvāja Eiropas Komisija vai dalībvalstu vadītāji.

Šis parlamenta lēmums ir pamats EP un ES Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus, aģentūru LETA informēja Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.

“Šis EP balsojums ir ļoti nozīmīgs, jo tas rada juridisku un politisku pamatu nopietnām sarunām par Latvijas zemnieku tiešmaksājumu tālāku palielināšanu. Svarīgi, ka izdevās panākt četru parlamenta politisko grupu atbalstu šim priekšlikumam. Tagad mēs sekosim, lai budžeta sarunās šis parlamenta mandāts tiktu konsekventi ievērots,” saka deputāte. Viņa gan atgādina, ka šis nav galīgais lēmums, bet pavisam drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītajām pusēm.

Lai nodrošinātu Baltijas valstīm labvēlīgu lēmumu šodienas plenārsēdē, pirms izšķirošā balsojuma Kalnietes vadībā notika intensīvs darbs, pārliecinot visu politisko grupu un nacionālo delegāciju deputātus, stāsta Spravņiks.

Kā atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma, lēmums ir nozīmīgs solis cerībās panākt lielākus tiešmaksājumus. “Tas viennozīmīgi ir pozitīvs balsojums un solis pretī labākam rezultātam. Patiešām ceru, ka tas būs nozīmīgs arguments pēdējā ļoti sarežģītajā sarunu posmā,” sacīja Straujuma.

Kalnietes sagatavoto priekšlikumu bija parakstījuši 56 EP deputāti no visām lielākajām EP politiskajām grupām, to vidū Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Džozefs Dauls un Latvijas deputāti Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš (V), Kārlis Šadurskis (V), Inese Vaidere (V), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) un Alfrēds Rubiks (SC).

Kā ziņots, saskaņā ar 8.februārī ES līderu panākto vienošanos Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma līmeņa. Šis līmenis tiks sasniegts pakāpeniski – 2014.gadā par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76 latus), 2015.gadā – 127 eiro (89 latus), 2016.gadā – 144 eiro (101 latu), 2017.gadā – 161 eiro (113 latus), 2018.gadā – 178 eiro (125 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (138 latus). Patlaban zemnieki tiešmaksājumos saņem apmēram 63 latus par vienu hektāru.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.