Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. aprīlis, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Nākas atgriezties pie Senās Romas atziņas – “gribi mieru, gatavojies karam” (25)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilgais militāro izdevumu krasas samazināšanas periods Eiropā ir beidzies. Par to liecina Stokholmas Miera pētījumu institūta (Sipri) dati par pagājušo gadu, kuri, tiesa, attiecībā uz Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu kopumu arvien uzrāda minimālu samazinājumu 0,2% apjomā, taču tas nav salīdzināms ar agrāko “cirpšanu”. Turklāt visās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, militārie budžeti ir palielinājušies.

Tas, protams, nenozīmē būtiskas izmaiņas spēku samēros, un varbūt vienīgi Polijas militāro izdevumu pieaugums par 22% jūtami pastiprina arī visa reģiona aizsardzību, jo valsts militārais budžets pārsniedz desmit miljardus dolāru. Baltijas valstīs situācija ir atšķirīga. Igaunija, viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas ilgstoši atvēlējusi aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, 2015. gadā varēja atļauties pieaugumu “tikai” 6% apmērā, kamēr Lietuva palielināja izdevumus par 33% un Latvija – par 14%.

Apvienotā Karaliste un Francija – kodolvalstis ar vērā ņemamiem bruņotajiem spēkiem, kuri spēj iesaistīties kaujas operācijās aiz Eiropas robežām, – vairs nesamazina militāros izdevumus, kā tas gandrīz nepārtraukti bija noticis pēc Berlīnes mūra krišanas. Līdz ar budžetu saruka arī militārpersonu daudzums. Tāpēc, piemēram, britu sauszemes karaspēks šodien esot tikpat liels (drusku pāri par 80 tūkstošiem karavīru) kā 1815. gadā, kad tas piedalījās Vaterlo kaujā. Ironizētāji šo faktu labprāt apspēlē, lai gan tas neko īpaši neizsaka, zinot, ka mūsdienās tamlīdzīgi rādītāji nav noteicošie. Tomēr militārās jomas atstāšana novārtā, kas iezīmējās aukstā kara izskaņā, nepalika bez sekām, tāpat kā eiropiešu pieņēmums, ka turpmāk pietiks ar diplomātiju vai konfliktu zonās nosūtītām miera misijām. Šī uzskata kļūdainība pierādījās jau 90. gadu pirmajā pusē Bosnijā, kur Eiropas valstu vadītie ANO aizsardzības spēki ar vāju mandātu neko nepanāca un bija vajadzīga NATO iesaistīšanās (1995), lai novērstu masu slaktiņus, kāds jau bija noticis Srebreņicā, pārtrauktu Sarajevas aplenkumu un noslēgtu Deitonas miera līgumu. Skaļais sakarā ar karadarbības izraisīšanos Balkānos izteiktais paziņojums, ka konfliktu risināšanā “Eiropas stunda ir situsi” (Luksemburgas toreizējais ārlietu ministrs Žaks Pooss), izrādījās tukši vārdi. Kaut patiesībā eiropiešu rīcībā bija itin iedarbīgi līdzekļi un argumenti, lai šo frāzi iedzīvinātu. Trūka politiskās gribas, un “Eiropas stunda” ceturtdaļgadsimta laikā tā arī jo­projām nav situsi. Taču, lai cik sarežģītas būtu Eiropas lielvalstu Vācijas un Francijas attiecības ar Vašingtonu, paļāvība uz NATO “lietussargu” pastāvēja. Aizsardzības budžeti Eiropā arvien saruka, un politiķiem piemita neafišēta pārliecība, ka ASV nekad neatteiksies no Eiropas drošības garantētāju lomas, jo tā atbilst amerikāņu interesēm.

Baraks Obama savas prezidentūras sākumā tomēr lika manīt, ka ASV stratēģiskajās aplēsēs Eiropa nebūs galvenā. Šī nostāja tika koriģēta sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā, bet daudzu amerikāņu nodokļu maksātāju uztverē viņiem ir uzkrauta nesamērīgi liela nasta NATO un Eiropas aizsardzības uzturēšanā. Ne velti tāda doma izskanēja arī Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņā… Eiropiešiem ar šo viedokli nāksies rēķināties un ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzībā, lai gan Eiropas vadītājiem šķiet nepieņemami uzlūkot pasauli no militāra spēka pozīcijām, jo kara kā politiska instrumenta noliegums bija Eiropas integrācijas pamats. Diemžēl svešu teritoriju okupācijas un aneksijas prakse ir atgriezusies, tāpēc esam atkrituši atpakaļ uz pagājušā gadsimta pirmo pusi, bet varbūt pat vēl tālāk – līdz Senās Romas atziņai “gribi mieru, gatavojies karam”.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Nav br inums, ka ASV valstelei draud briesmas, jo kodolterorista Trūmena, šās netīrās žurkas noziegumu atceras ikviens samurajs ! Pentagona necilvēki sadedzināja 300 000 Japāņu bērniņus !

    • Toties krievu valsts vadonis Staļins iznīcināja 30 miljonus Krievijas iedzīotāju; galvenokārt krievus pār kuriem valdīja šis noziedznieks.

  2. Jā, netīrie Volstrītas-Pentagona salašņu bandas teroristi jau sen bija jālikvidē, – žēl skatīties kā to ASV valsteli padara par apsmieklu un ved uz bezdibeni.

  3. “Baraks Obama savas prezidentūras sākumā tomēr lika manīt, ka ASV stratēģiskajās aplēsēs Eiropa nebūs galvenā.”
    Jo Tuvajoa Austrumos nafta ir vairāk.

  4. Шпротами закидаете? Нищеброды и сявки, профф уборщики туалетов, а не воины))

    • krieviņ, pastāsti kāpēc krievi okupē citu tautu zemes un valstis? Kāpēc krievi okupēja Krimu, daļu Somijas, Kuriļu salas, abhāzu un osetīnu zemes, latviešu, lietuviešu un igauņu zemes? kāpēc krievi 1000 gadu garumā sagrābj jaunas un jaunas teritorijas? kāpēc krievi sagrāba Sibīriju, kas nekad nav bijusi slāvu zeme? Kāpēc krievi ar spēku sagrāba somugru zemi ap Maskavu?

    • Brašui Latvju divīzija Atbildēt

      atkal gļēvo, zaglīgo žīdeļu Rotšildmēslu plušķis naidu kurina, utainos peisiņus purina..neaizmirsi, ka mēs ebrejiņus no vācui zemcilveku smirdoņām izglābām, rotšildmēsli un hitlermēsls šos nabadziņus nīdēja laukā !!!

    • Aiz anomim nika paslēpies grafistSS. Ej un spied sesku citur…smirdīgā kolorādo vabole!

  5. nu tad vares tas taukmutes un viņu dēlēni izkarotiespie reizes varbut abreni atkaros.pašlaik varasviri atbalsta ukrainasfašistus kas rīko lāpu gājienusun slepkavo cilvekus . gan jau būs par to jāatbild . īstam latvijas patriotam nav jabaids no krievu armijas .

  6. Gribi mieru nedirsies ar kaimiņiem!!!

    • kāpēc krievi negrib mieru? Atbildēt

      Kāpēc krievi okupēja kaimiņu latviešu zemi? Kāpēc krievi okupēja kaimiņu ukraiņu zemi? Kāpēc krievi okupēja kaimiņu igauņu zemi? Kāpēc krievi okupēja kaimiņu somu zemi?

    • ko, plušķi vankšķošasi Atbildēt

      ej nu, **, – nez kāpēc visās tajās “krievu okupētajās” zemēs rebes taisa un cilvēkus apzog groimanmēsli, vaļcmanmēsli, kolomoiskmēsli utt..īšāk sakot Rotšildmēslu krancīši:)) Krieviem savukārt naudas paliek mazāk:)) ko??

    • Shis ko piemineeji attiecas uz abaam kaiminju puseem. Ja viens no laiminjiem grib dziivot tavaa dziivoklii. Ko tad iisti dariit???

  7. Kremļa ārpolitikai nedrīkst uzticēties,to saprata jau Ādolfs Hitlers,apsteidzot PSRS Eiropas pakļaušanas plānu par divām nedēļām.Kad Kremlis sasniedz ievērojamu pārsvaru bruņojumā,tas to liek lietā savu teritoriju paplašināšanai.Par sevi spēcīgākus pretiniekus tas neaiztiek,vēl atmiņā pārmērīgais upuru skaits kampaņā pret Somiju 1938.gadā.Uz papīra parakstīta draudzība nav ne sūda vērta.

  8. Un par Dienvidslāviju labāk būtu klusejis, amerikāņu proshmandovka.. mēs labi zinām kas vainigs..

  9. Cik daudz burtinju bija vajadzīgs, lai pateiktu visiem redzamu lietu- NATO meklē kašķi ar Krieviju..Un pastalniekiem vilna putees))

  10. kārtejais pasutijuma raksts naida kurināšanai

    • Nu padomā, kurā brīdī notika domāšanas izmaiņas? Kāds bija iemesls? Vai 2014.g. 23.februārī (pēdējā miera diena EIropā)varēja iedomāties, ka kāda valsts sadomās mainīt pastāvošās robežas? Vai pastāvēja iespēja, ka Budapeštas memorands izrādīsies tualetes papīra vērts? Kas gan tāds neparasts toreiz notika?
      Amerikāņu tanki toreiz Eiropā neatradās.

      • tu jauc cēloņus ar sekām Atbildēt

        tas viss notika tikai asv aktivas darbibas dēļ , jo tieši tā nespēja iedomāties ka kremlis saņemsies un atbildes uz viņu aktivitātēm . bet kremlis saņēmās un nepieņēma prastu bruņotu valsts apvērsumu pie savām robežām

        • nemelo un saki taisnību – krievu okupanti okupēja Krimu un krievu teroristi iebruka Ukrainas austrumos, lai veidotu teroristisko valsti Jaunkrieviju zem krievu pasaules idejas (vai krievu pasaulē uz pasaules būs vieta citām tautām?). Cēlonis tam visam bija tāds, ka Ukraina saņēmās un gāja prom no krievu ietekmes un ukraiņi vairs negribēja, ka pār viņiem valda krievu pakalpiņi. Un Maidans nebija valsts apvērsums.

          • Rietumu propogandas melu troļļiem

            atkal paslidejis garām fakts ka ukraina tā ari neizsludināja karastāvokli ar krieviju. jā publiski stāstija pasakas par krievu armijas piedališanos faktioski pilsoņu karā, bet realitātē karastāvokli neizsludina, atiecigi ar krievijas armiju nekaro. kijevai par nelaimi krimai bija pašai sava rada un tā lēma nepakļauties apvērsuma organizatoriem. ari referendums notikakuru gan apstrīd bet kuru apšaubit nav iemesla jo tautibu sastāvs krimā pilnibā atbilst referenduma rezultātiem. un par spīti stāstiem par krimas grutibām tur nenotiek ne protesta akcjas, neviens nebuntojas….. nu ja neskaita pāris tatāru kas buntojās un bļāva ka apspiesti ari ukrainas sastāvā.

        • Bērniņ, izlasi Budapeštas memoranda tekstu! Tur nekas par “krimnaš” nav teikts!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+