Kāpēc jautājums par Eiropas tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem tik ilgi velkas garumā? Vai Latvijas zemniekiem vispār kādreiz ir cerība tikt pie tiešmaksājumiem, kādi ir, piemēram, Vācijā un Francijā? 
Aivars Limbažu novadā

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks Jānis Briedis atgādina, ka sarunu procesā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (2000. – 2002. gadā) katrai dalībvalstij (gan Latvijai, gan arī parējām deviņām potenciālajām ES dalībvalstīm) kopējo tiešo maksājumu finanšu aploksni aprēķināja pēc vienotiem principiem un formulām, balstoties uz dalībvalstu tā dēvētajiem references rādītājiem pirmsiestāšanās periodā. Tos noteica, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālos rādītājus un veicot aprēķinu katram maksājuma veidam (tie bija 13, taču nozīmīgākais bija laukaugu maksājums).

Pirms pievienošanās Eiropas Savienībai mums šie statistikas rādītāji diemžēl bija ļoti zemi. Iemesls tam bija sekas, ko izraisīja saimniekošanas sistēmas maiņa uz tirgus ekonomiku, kā arī tendence, ka lauksaimnieki nedeklarēja reālās apsētās platības (laukaugu hektāru skaitu) un iegūto ražu. Tāpēc veidojās maza references platība un zema references raža, ko izmantoja kopējo tiešo maksājumu aprēķināšanā.

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Tā ieguvām salīdzinoši mazu tiešo maksājumu finanšu aploksni, bet pēc 2004. gada Latvijā strauji pieauga laukaugu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Pieauga arī tiešajiem maksājumiem pieteikto platību skaits. Dalot iepriekš noteikto finanšu apjomu ar reāli pieteikto hektāru skaitu, atbalsta apjoms uz hektāru proporcionāli samazinājās. Līdzīga situācija izveidojās arī kaimiņiem – Igaunijai un Lietuvai. Šādu tiešo maksājumu modeli diemžēl piemēros līdz 2014. gadam, tāpēc jārēķinās, ka šogad un visdrīzāk arī nākamgad vēl nekas nemainīsies.

Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros Eiropas Savienībā pašlaik norisinās aktīvas diskusijas. Latvija sarunās uzstāj, ka nākotnes tiešo maksājumu finansējums jānosaka pēc jauniem un objektīviem kritērijiem, kuri raksturo reālo situāciju (piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai). Diskusijās neatkāpjamies arī no viedokļa, ka jaunais tiešo maksājumu finansējums jāievieš jau no 2014. gada – bez jebkādiem pārejas periodiem!

Lai nodrošinātu un ievērotu tiešo maksājumu taisnīguma un objektivitātes principu starp visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem, nepieciešams noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni aptuveni 80 % apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai savienības dalībvalstij. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm šai ziņā nevēlas atkāpties, uzsverot, ka nevienlīdzīgā situācija ir jāmaina.

Starp citu, daudzas dalībval­stis ir paudušas izpratni par Baltijas īpašo situāciju un to, ka ir nepieciešams atbilstošs risinājums, lai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai turpmāk nodrošinātu godīgākus un taisnīgākus tiešo maksājumu apjomus. Tātad jaunajai reformētajai lauksaimniecības politikai ar pārskatītiem tiešo maksājumu apjomiem būtu jāstājas spēkā no 2014. gada – tad arī varam gaidīt izmaiņas.